MUTES DOBUMS
gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā pārstrāde. Mutes dobums piedalās arī artikulēto skaņu veidošanā un gaisa vadīšanā, ja elpo caur muti. Izšķir mutes dobuma priekštelpu un īsto mutes dobumu. Priekštelpu no ārpuses norobežo lūpas un vaigi, bet no īstā mutes dobuma atdala zobi un smaganas. Priekštelpā vaiga gļotādā atveras pieauss siekalu dziedzera izvadkanāls. Īsto mutes dobumu no augšas norobežo aukslējas, bet no apakšas - muskuļi, kas veido mutes diafragmu, virs kuras atrodas mēle. Mugurpusē pa žāvu mutes dobums savienojas ar rīkli. Žāvu no augšas norobežo aukslēju brīvā mala ar ūku, no sāniem - aukslēju loki ar aukslēju mandelēm, bet no apakšas - mēles sakne ar mēles mandeli. Iekaisuma gadījumā aukslēju mandeles stipri palielinās, sašaurina žāvu un traucē barības norīšanu. Mutes dobuma apakšējā sienā zem mēles atveras zemmēles un zemžokļa siekalu dziedzeru izvadkanāli. Siekalas izdala arī mazie siekalu dziedzeri, kas atrodas mutes dobuma gļotādā un mēlē.
Stingri jāievēro mutes dobuma higiēna. Regulāri katru dienu pēc ēšanas jātīra zobi un jāskalo mutes dobums, lai atbrīvotos no barības vielu atliekām, kas sakrājas spraugās starp zobiem, kur sadaloties rada nepatīkamu smaku, kā arī veicina zobu bojāšanos. Mutes dobuma higiēna sevišķi jāievēro slimības laikā, jo tad var samazināties siekalu atdalīšanās; tas rada labvēlīgus apstākļus mikrobu attīstībai. Att.
