Mitruma magnēts ādai – hialuronskābe: Kā tā darbojas un kā to pareizi lietot?
Hialuronskābe ir populāra mitrinoša sastāvdaļa ādas kopšanas produktos. Kas īsti ir ar to saistītās lielās intereses pamatā? “Hialuronskābe ir disaharīdu polimēru molekula, kas dabiski sastopama ādā, locītavās un acīs,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa. “Šai molekulai ir želejveida tekstūra un piemīt spēja saistīt 1000 reizes vairāk ūdens par pašas svaru, tādā veidā uzbriedinot un mitrinot ādu.”
Farmaceite stāsta, ka tie, kuri izvēlas iegādāties kosmētikas līdzekļus aptiekā, nereti to dara grūtāk risināmu ādas problēmu dēļ. Viens no biežākajiem iemesliem ir ādas sausums. “Tādos gadījumos klienti vēlas konsultāciju un interesējas, “kurš krēms ir pats barojošākais”, jo izmēģināts ir pilnīgi viss, eļļas ieskaitot, bet āda turpina zvīņoties. Tad jāņem talkā tēlaini izteiksmes līdzekļi, proti, aicinu iztēloties sanīkušu, aizkaltušu augu puķu podā – mēs taču to nepaslakām ar “barojošu” eļļu, bet gan laistām ar ūdeni. Tieši tāpat jārīkojas ar ādu – ja tā ir sausa, zvīņojas, lobās, visticamāk pie vainas ir mitruma trūkums.”
Pareizi lietojot, daži hialuronskābes veidi var būt ārkārtīgi efektīvi, lai novērstu ūdens zudumu sausā ādā. Taču tas nenozīmē, ka citiem ādas tipiem tā nav piemērota – mitrināšana ir nozīmīga ādas kopšanas sastāvdaļa. Farmaceite aicina neļauties tam, lai vārds “skābe” tās nosaukumā atbaida: “Ir gadījies, ka potenciālais pircējs izbīstas, jo zina, ka pīlīngi ar augļskābēm iekaisušas, trauslas ādas gadījumā stāvokli padara tikai sliktāku. Tad nākas skaidrot, ka hialuronskābe patiesībā ir brīnumains mitrinātājs un nevis pīlings.”
Kā darbojas hialuronskābe?
“Uztver hialuronskābi kā sava veida magnētu, kas pievelk ūdeni un nodrošina, ka tas neiztvaiko no ādas,” saka farmaceite.
Hialuronskābes klātbūtne padara dermatoloģiskos līdzekļus par efektīviem transepidermālā ūdens zuduma vai dehidratācijas ārstēšanā. Turklāt hialuronskābe darbojas gan pret ādas novecošanos, gan sausumu. Uzsūcot un saturot ādā mitrumu, tā ne tikai lieliski palīdz mitrināt, bet arī kalpo, lai piepildītu smalkās līnijas, grumbiņas un citas ādas zonas, kas cieš no apjoma samazināšanās. Protams, šī molekula nav brīnumlīdzeklis un dabisko novecošanos aizkavēt nevar, taču piešķirt ādai možāku, dzīvīgāku izskatu gan tā spēj.
Kur mīt hialuronskābe?
Hialuronskābi var “sastapt” visā cilvēka organismā, lai gan dažās zonās tās ir daudz vairāk nekā citās. Galvenokārt tā atrodama vietās, kam, lai pilnvērtīgi darbotos, nepieciešams mitrums un “eļļošana” – acīs, locītavās un ādā. Proti, ir iemesls, kāpēc hialuronskābi visbiežāk pieminam saistībā ar ādas kopšanu. Tās daudzums ādā – dermā un epidermā – veido 50 procentus no kopējās ķermenī esošās hialuronskābes.
Uzziņai! Epiderma ir augšējais plānākais ādas slānis jeb redzamā virsma. Derma, biezākais ādas slānis, kas atrodas zem tās. Šajā apakšējā slānī veidojas sviedri un sebums jeb tauku kārtiņa, kas aizsargā ādu, un dermā arī “audzējam” matus.
Novecošanās paradokss
Jo vecāks kļūst organisms, jo vairāk hialuronskābes tam ir nepieciešams, taču problēma ir tā, ka, gadiem ritot, dabiski tās tiek ražots arvien mazāk. Pie vainas ir ne tikai neizbēgamais novecošanās process, bet arī piesārņojošo vielu un saules kaitīgā ietekme. Izmantojot produktus, kas piegādās ādai hialuronskābi, tai būs spēja piesaistīt un saturēt vairāk ūdens.
Kādos līdzekļos meklējama hialuronskābe?
Hialuronskābe sastopama pilnīgi visā ārstnieciskās kosmētikas līdzekļu spektrā – sākot no ādas attīrīšanas produktiem, tonikiem un krēmiem līdz pat serumiem, maskām un ādas injekcijām. Dažiem lietotājiem rezultāts var būt gandrīz tūlītējs.
“Hialuronskābes spēja piesaistīt ūdeni tik milzīgā apjomā – tūkstoškārt pārsniedzot pašas molekulas svaru – padara to par superspēku. Tā burtiski “ievelk” ūdeni ādā un to tur arī notur, pretstatā lipīdu bāzes mitrinātājiem, kas, nosedz ādas virsmu līdzīgi kā plēve siltumnīcu, lai novērstu šķidruma iztvaikošanu.
Kā izvēlēties piemērotāko?
Parastais ieteikums būtu izlasīt etiķeti, taču kosmētikas līdzekļu, jo sevišķi ārstniecisko, sastāva “šifrēšana” reti kuram ir pa spēkam. “Pārbaudot hialuronskābes produkta etiķeti, iespējams, redzēsi procentuālo daudzumu (parasti no 1 līdz 2 procentiem). Tas attiecas uz hialuronskābes koncentrāciju, bet – vairāk ne vienmēr ir labāk – lielāks hialuronskābes procents ne vienmēr padara to efektīvāku. Atšķirībā no citām ādas kopšanas sastāvdaļām, hialuronskābe ir mazāk atkarīga no stipruma, bet vairāk no molekulu svara. Tātad – ir jāmeklē serumi un mitrinātāji ar mazāku molekulmasu, jo tie var iekļūt dziļāk. Savukārt līdzekļi, kuriem ir lielāka molekulmasa, var nogult uz ādas virsmas, spēj sniegt tūlītēju mitrināšanu, bet nepiedāvā ilgstošus ieguvumus. Un te jau pētīt etiķetes kļūst sarežģīti. Ne katram hialuronskābes produktam ir norādīta tā molekulmasa. Šādos gadījumos ir vērts meklēt tādas frāzes kā “zema molekulmasa” vai “daudzmolekulāra masa”, kas attiecas uz molekulmasu kombināciju,” skaidro farmaceite.
Kā pareizi lietot hialuronskābi?
Dažas ādas kopšanas sastāvdaļas var lietot tikai vienu reizi dienā vai retāk, jo tās var izraisīt kairinājumu – uzskatāmākais piemērs ir retinols. Tas gan neattiecas uz hialuronskābi. “Atkarībā no konkrētās formulas, hialuronskābi saturošus krēmus un citus līdzekļus var lietot vienu līdz divas reizes dienā, no rīta vai vakarā,” norāda farmaceite un iesaka uztvert mitrinošo kosmētiku kā padzeršanos, kur taču arī rekomendē vairākas glāzes ūdens dienā.
Līdzīgi kā ar citiem krēmiem vai losjoniem, arī hialuronskābi saturošos līdzekļus vispareizāk būtu uzklāt uz mitras ādas. Kāpēc tā? “Atceries, ka hialuronskābe piesaista mitrumu. Ja ūdens nav “pa rokai”, uzmini, no kurienes tas tiek gūts? No ādas! Savukārt, klājot līdzekli uz mitras virsmas, āda absorbēs maksimālu mitrumu.”
Vislabāk – kopā!
Apkoposim – ja lieto hialuronskābes serumu, uzklāj to uz mitras ādas un pēc tam klāj krēmu, losjonu vai eļļu, lai mitrumu noturētu. Proti, ādas kopšanas secībā hialuronskābe vislabāk darbojas sazobē ar citām sastāvdaļām. Hialuronskābei nav negatīvas mijiedarbības ar citām vielām. Gluži otrādi – parasti mijiedarbība ir ar pozitīvu efektu. Hialuronskābe mēdz labi “sastrādāties” ar citām ādas kopšanas līdzekļu sastāvdaļām, jo tā mitrina ādu, potenciāli palīdzot padarīt citus ingredientus vieglāk panesamus.
Riski un blakusparādības
“Tā kā hialuronskābe ir dabiski atrodama ādā, lielākajai daļai cilvēku nebūs problēmu ar tās lietošanu un tai ir mazāka iespēja izraisīt ādas jutīgumu vai alerģiskas reakcijas,” teic farmaceite un piebilst, ka uzsākot jauna kosmētikas līdzekļa lietošanu, ir pareizi pievērst uzmanību jebkādām kairinājuma pazīmēm. “Ja, lietojot hialuronskābi lokāli, rodas blakusparādības, piemēram, apsārtums, nieze vai pietūkums, noteikti pārtrauc produkta izmantošanu un konsultējies ar dermatologu. Jābrīdina arī tie, kuriem nosliece uz rozāciju (acne rosacea) – tādā gadījumā hialuronskābi saturoša līdzekļa lietošana jāuzsāk pakāpeniski, lai izvairītos no saasinājuma.”
Vai jālieto arī iekšķīgi?
“Par hialuronskābi ierasts domāt kā par lokāli lietojamu līdzekļu sastāvdaļu, taču to var lietot arī iekšķīgi. Kaut gan internetā iegādājamie perorālie hialuronskābes uztura bagātinātāji dažkārt brīnumaini sola padarīt ādu gludāku “no iekšpuses”, šobrīd tam nav pārliecinošu pētījumu. Tomēr pētnieki ir saskatījuši saistību starp perorālo hialuronskābi un ceļgalu sāpēm. Tādi pētījumi lasāmi gan "Nutrition Journal", gan "The Scientific World Journal", vēstot, ka iekšķīgi lietota hialuronskābe var palīdzēt mazināt ceļa osteoartrīta simptomus. Tiesa, tas nenozīmē, ka pētniecība par hialuronskābes izmantošanu iekšķīgi ādas veselībai ir pilnībā apstājusies. Daži pētnieki lēš, ka, lai gan šādi milzīgs daudzums vielas nav absorbējams, tomēr tas ir pietiekami nozīmīgs, lai klīniski parādītu zināmu ādas hidratācijas uzlabošanos,” stāsta farmaceite.
Uztura bagātinātāji, kas paredzēti iekšķīgai lietošanai, parasti ir kapsulu veidā, kas jālieto vienu vai divas reizes dienā. Nav standarta devas, lai gan parasti tie ir 120 miligrami. Daži zīmoli pievieno kolagēnu, savukārt citi ietver biotīnu vai citus ingredientus.