Viens no visvairāk cietušajiem veselības aprūpes pakalpojumiem pandēmijā ir ģimenes plānošana un kontracepcija – tā atzinusi Pasaules Veselības organizācija. Arī šogad dažādo ierobežojumu dēļ sievietēm periodiski nebija iespēju laicīgi saņemt ginekologa konsultāciju. Ja kādam šķiet, ka kontracepcijas jautājums var pagaidīt, tad tā var prātot līdz brīdim, kamēr tas neskar cilvēku pašu.

Pandēmija un kontracepcija

Katru gadu pasaulē aptuveni 214 miljoni sieviešu piedzīvo neplānotu grūtniecību. Liela daļa neplānoti paliek stāvoklī, jo tic dažādiem mītiem par izsargāšanas iespējām, bet Covid-19 ierobežojumu dēļ objektīvi samazinājusies konsultāciju un efektīvas kontracepcijas pieejamība.

Vairākus mēnešus sievietes nevarēja saņemt konsultācijas par kontracepciju, veikt procedūras, kā arī iegādāties kontracepcijas līdzekļus, kuriem vajadzīga recepte. Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Elizabete Pumpure, kas piedalījās pētījuma* veikšanā par Covid-19 ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību, stāsta, ka pirmais karantīnas periods, kad plānveida veselības aprūpes pakalpojumi nebija pieejami ne ambulatori, ne slimnīcās, bija ļoti grūts: “Sievietēm, kurām bija neieciešama konsultācija, nācās ilgi gaidīt. Tām, kuras vēlējās ievietot vai bija pienācis laiks izņemt kontracepcijas spirāli, tas nebija iespējams. Latvijā vairākus mēnešus nevarēja laicīgi veikt ķirurģisko abortu, bet medikamentozā aborta veikšana pie mums joprojām ir ļoti dārga un visām sievietēm nav pieejama. Tas atstāja sekas daudzu cilvēku dzīvēs.”

Ārste vērš uzmanību, ka šobrīd, kad nevienam nav skaidrs, kad un kādi ierobežojumi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ziņā vēl varētu būt, vislabāk kopā ar ginekologu izvēlēties ilgtermiņa atgriezeniskās kontracepcijas metodes, vai arī – iegādāties efektīvus kontracepcijas līdzekļus ar vairāku mēnešu rezervi.

Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Ieva Erciņa atzīst, kā arī pandēmijas otrā un trešā viļņa ierobežojumu laikā sievietēm nebija iespējams klātienē ierasties uz konsultāciju, lai izrunātos ar ginekologu par kontracepcijas izvēli vai izvēlētās metodes piemērotību, kā arī saņemt recepti, lai iegādātos vajadzīgos hormonālās kontracepcijas līdzekļus. Nereti savas klīnikas pacientēm nācies sniegt konsultācijas pa telefonu, kas ginekoloģijas jomā bieži vien nav efektīvas. Turklāt daudzām sievietēm, kas jau atradušas piemērotu hormonālo kontracepciju, vajadzēja piemeklēt jaunu līdzekli, jo ierastais nebija pieejams. Taču jauna hormonālās kontracepcijas līdzekļa lietošanas uzsākšana nekad nav vēlama bez klātienes vizītes pie ginekologa. 

Mīti par kontracepciju

Izsargāties no nevēlamas grūtniecības var dažādi, bet svarīgi ir nenoticēt mītiem par to, kad var un kad nevar palikt stāvoklī. Pandēmijas laikā mīti, kas saistīti ar veselību, diemžēl kļuvuši ļoti  populāri.  Ginekoloģe Ieva Erciņa šajā sarežģītajā, nenoteiktības pilnajā laikā aicina ļoti atbildīgi izturēties pret ģimenes plānošanu un neizmirst evolūcijas likumu, ka organisma vienīgā “doma” ir – vairoties.

1. Kādi ir dabiskie izsargāšanās veidi, kas vislabāk pasargā no neplānotas grūtniecības?

“Nekādi! Neviens no šiem veidiem efektīvi nepasargā no grūtniecības, jo dabisko izsargāšanās veidu kontrole nav sievietes rokās. Rēķinot auglīgās un neauglīgās dienas jeb izmantojot kalendāro metodi, sieviete var sekot līdzi norisēm ķermenī ar ovulācijas testu palīdzību, ņemt talkā dažādas aplikācijas, bet stresa situācijas, pārslodze, emocionālie pārdzīvojumi smadzenēm dod citādas komandas. Tad hipofīzes ass kontroles mehānisms no pacientes rokām pāriet nenoteiktā kontroles līmenī. Sieviete domā, ka ovulācija vēl tikai būs, bet tā jau bija vakar. Tas kalendāro metodi padara ļoti nedrošu.

Daudzi pāri tehniski precīzi ir apguvuši pārtraukto dzimumaktu, bet jāņem vērā dažas nianses. Brīvdienās tuvības mirkļi mēdz būt biežāk un urīnizvadkanālā vīrietim vienmēr var palikt kāds dzīvs un apaugļot spējīgs spermatozoīds, kas sagaida nākamo reizi. Ir vajadzīgs tikai viens spermatozoīds un viena olšūna, lai grūtniecība varētu iestāties. Turklāt, izsargājoties šādi, visa atbildība gulstas tikai uz vīrieša pleciem, un abi partneri zaudē daudzus pozitīvus mirkļus,” skaidro Ieva Erciņa.

2. Vai grūtniecība var iestāties pirmā dzimumakta laikā?

“Var! Joprojām ir dzīvs šis mīts, ka pirmajā reizē nevar palikt stāvoklī. Man ir pacientes, kas palikušas stāvoklī pašā pirmajā tuvības reizē dzīvē. Tāpēc saruna par to ģimenē un skolā ir svarīga jau pirms pusaudžu vecuma,” atzīst ginekoloģe.

3. Vai ir droši mīlēties bez izsargāšanās menstruāciju vai bērna zīdīšanas laikā, nebaidoties palikt stāvoklī?

“Nav droši! Tas ir populārs mīts, ka grūtniecība nevar iestāties, ja mums ir sekss mēnešreižu laikā. Daudzām sievietēm ovulācijas ritms ir ļoti nenoteikts. Mēnešreižu pēdējās dienās olnīcas jau var būt sagatavojušas dominanto folikulu, un, tam plīstot, notikt apaugļošanās. Turklāt sievietes intīmās zonās gļotādas krociņās ir silta, mīksta, barības vielām bagāta vide, kas nodrošina spermatozoīdiem iespēju tur “dzīvoties” līdz pat trīs diennaktīm un izdevīgā brīdī “aizskriet” līdz olšūnai.

Pēcdzemdību periodā arī bērna zīdīšanas laikā, neskatoties uz to, ka menstruācijas vēl nav atjaunojušās, sievietes endokrīnā sistēma jau ir orientēta uz nākamo grūtniecību. Tas nozīmē, ka olšūna nobriest agrāk, nekā ir sākusies mēnešreize. Tāpēc dažkārt mēnešreizes pat neatsākas, jo ir iestājusies nākamā grūtniecība,” par daudzu pacienšu pieredzi stāsta Ieva Erciņa.

4. Kādu iemeslu dēļ daudzas sievietes baidās no hormonālajiem kontracepcijas līdzekļiem?

“Sievietes parasti baidās no hormonālās kontracepcijas nepamatotu iemeslu dēļ! Precīzi lietojot  individuāli izvēlētus hormonu preparātus pēc tam, kad ginekologs izvērtējis sievietes veselības stāvokli, anamnēzi un vēlmes, risks, ka radīsies liekais ķermeņa svars, pastiprināts apmatojums, libido zudums, trombozes vai neauglība nākotnē ir samazināts līdz minimālajam iespējamam,” skaidro ginekoloģe.

5. Kura kontracepcijas metode ir visefektīvākā?

“Visefektīvākā no kontracepcijas metodēm, kas šobrīd ir pieejama, ir hormonālā intrauterīnā sistēma jeb hormonālā spirāle. Šīs metodes kontracepcijas efektivitāte ir līdz pat 99%. Latvijā grūti pieejami, bet ar augstu efektivitāti, ir arī zemādas implanti. No neplānotas grūtniecības labi pasargā arī nehormonālās spirāles. Hormonālajai kontracepcijai tablešu un vaginālo riņķīšu formātā ir nedaudz zemāka efektivitāte, jo to ietekmē arī sievietes līdzdalība – līdzekļa pareiza un precīza lietošana.

Tas pats efektivitātes ziņā attiecas uz prezervatīva lietošanu, bet šis ir vieds, kā sevi vienlaikus pasargāt gan no seksuāli transmisīvām infekcijām, gan arī no neplānotām grūtniecībām. Tas ir piemērots kontracepcijas līdzeklis jauniem pāriem, kas tikko sāk savu intīmās dzīves “karjeru”,“ stāsta Ieva Erciņa.

* Valsts pētījuma programmas (VPP) “COVID-19 seku mazināšanai” pētījums “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”