Ministre: Rehabilitācijas jomas revīzijas secinājumi nepārsteidza, bet situācija tiek risināta
Rīga, 8.janv., LETA. Valsts kontroles kritiskie secinājumi revīzijā par rehabilitācijas attīstības pasākumiem nepārsteidza, bet situācija šajā jomā tiek risināta, otrdien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?" secināts, ka daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas (VM) politikas dokumentos, ir palikuši tikai "uz papīra".
Čakša teica, ka Valsts kontrole revīziju veikusi par 2016.gadu, tāpēc tajā secinātais ministri nepārsteidza. "Viss, kas revīzijā ir rakstīts par 2016.gadu, ir taisnība. Bet ir pagājuši divi gadi, kuru laikā ir paveikts daudz, lai arī tam ir grūti noticēt," piebilda ministre, atzīstot, ka VM turpina risināt revīzijā konstatētās problēmās.
Veselības ministre arī norādīja, ka 2018.gads pagāja intensīvās diskusijās par rehabilitāciju, turklāt arī šīs jomas ekspertu vidū nav vienprātības par to, kā vislabāk organizēt rehabilitācijas pakalpojumus.
"Ir situācijas, kad cilvēkam ātrāk uzsākot rehabilitāciju, pastāv iespēja ātrāk atveseļoties. Lai šo situāciju risinātu, tiek rīkots stratēģiskais iepirkums par pakalpojumiem. Tāpēc arī patlaban runāja par to, kāds pakalpojums, kur un par kādu summu 2019.gadā tiks nodrošināts," stāstīja Čakša.
Viņa norādīja, ka VM ir vairākas galveno speciālistu padomes, kurās jomas speciālisti palīdz ministrijai izstrādāt stratēģijas plānus. Patlaban šādi plāni izstrādāti HIV, AIDS un C hepatīta jomā, ir izstrādāts mātes un bērna plāns, bet tapšanas stadijā ir psihiatrijas plāns. Pēc ministres teiktā, ar rehabilitācijas plānu sokas sarežģīti, jo arī nozares vidū nav vienprātības par to, kā organizēt rehabilitācijas pakalpojumu.
"Patlaban izstrādājam vienotu ainu par to, kuri būs centrālie un reģionālie pakalpojumi utt. Redzējums ir skaidrs, bet patlaban nepieciešamas investīcijas, kā arī jādomā par cilvēkresursu jautājumu, lai to visu varētu nodrošināt," klāstīja veselības ministre.
Aicināta komentēt Valsts kontroles secināto, ka, neskatoties uz finansējuma pieaugumu, 2018.gadā tomēr pieaugušas rindas pēc veselības pakalpojumiem, Čakša skaidroja, ka laikā, kad VM sāka strādāt ar priekšlikumiem par rindu samazināšanu, 42% cilvēku deva priekšroku maksas pakalpojumiem, jo valsts pakalpojums nebija pieejams.
"Pirmajā etapā, nākot klāt papildus finansējumam, strauji samazinājās gaidīšanas laiks, bet cilvēki no maksas sektora sāka pārvirzīties uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, tādējādi gaidīšanas laiks patlaban ir izlīdzinājies. Patlaban vairs nav tādas situācijas, kad ambulatorie pakalpojumi nākamajā dienā ir pieejami par maksu, bet uz valsts pakalpojumu ir jāgaida ilgi. Tāpēc arī nepieciešams turpmāk veicināt investīcijas pakalpojumiem, lai cilvēki, kam pienākas valsts pakalpojums, to saņemtu, nevis viņiem tas būtu jāsaņem par maksu," stāstīja Čakša.
