Mikrobu noturība pret antibiotikām: vai atgriezīsimies pirmsantibiotiku ērā?
Mikrobu rezistence pret antibiotikām ir viena no pēdējo gadu nozīmīgākajām problēmām medicīnas aprūpes jomā, vai ir iespējams, ka pasaule atgriezīsies pirmsantibiotiku ērā, spriež eksperti.
Šogad Pasaules veselības dienā, kas tiek atzīmēta 7.aprīlī, Pasaules veselības organizācija īpašu uzmanību pievērsa šai mūsdienās tik aktuālajai tēmai. Ik gadu vairāk nekā 25 000 pacientu dzīvības Eiropā tiek zaudētas tieši tāpēc, ka viņu ārstēšanā antibiotikas nav palīdzējušas, jo organismā esošās baktērijas bijušas rezistentas pret medikamentiem.
Kopenhāgenas Universitātes profesors Lars Bjerruns stāsta, ka kopš penicilīna atklāšanas 20.gadsimta sākumā no 10% līdz 90% palielinājās iespēja glābt pacientu dzīvības pneimonijas gadījumā. Līdz penicilīna izgudrošanai pneimonija bija praktiski neārstējama un pēc slimības izdzīvoja tikai aptuveni 10%. Antibiotiku attīstība palīdzēja ārstēt arī citas slimības, kurām iepriekš iznākums gandrīz vienmēr bija letāls.
Tomēr 20.gadsimta beigās parādījās jauna problēma – antibiotikas vairs nepalīdzēja visos gadījumos, jo pieauga antibiotiku rezistence. Profesors lēš, ka līdz 20.gadsimta 60.gadiem zinātnieki radīja salīdznoši daudz jaunu antibiotiku, tāpēc arī tās bija arvien iedarbīgākas. Pēdējos desmit gados šis process ir apsīcis un rezistence pieaug. Viņš pieļauj iespēju, ka jaunas antibiotikas radīšana varētu būt par vienu no veidiem, lai rezistenci mazinātu. Pretējā gadījumā pastāv bažas atgriezties pirmsantibiotiku ērā, tas ir, kad līdz šim ārstētās slimības varētu kļūt neārstējamas.
Vairāki speciālisti tāpat uzsver, ka antibiotiku rezistenci pastiprina apstāklis, ja antibiotikas netiek adekvāti lietotas – ja tās tiek lietotas tādu slimību ārstēšanā, kur var iztikt bez antibiotikām, ja tās tiek lietotas nepareizās devās. Turklāt nozīmīga problēma ir arī veterinārā medicīna. Ja ārsti tomēr cenšas nepārspīlēt ar antibiotiku izrakstīšanu, tad veterinārajā medicīnā diezgan bieži gan dzīvnieku ārstēšanai, gan arī dzīvnieku audzēšanai tiek izmantotas antibiotikas. Pēc tam šie produkti nonāk uz cilvēku galda un līdz ar to tikai vairo rezistences problēmu.
Tas nozīmē, ka problēmas novēršanā pie galda būtu jāsēžas dažādu nozaru ekspertiem un kopā jāspriež par situācijas uzlabošanu.
Liela nozīme ir arī roku mazgāšanai. Gan Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis, gan arī Pasaules veselības organizāciajs eksperti uzsver, ka roku mazgāšanai jākļūst par ārstu un medicīnas darbinieku rutīnas pasākumu. Tā kā parsti mulitrezistentās baktērijas izplatās slimnīcās, īpaši reanimācijas nodaļās, kur pacientiem arī pazemināta imunitāte, tad roku mazgāšanai jābūt nevis tikai paša ārsta interesēs, bet arī ikviena pacienta interesēs, lai baktērijas nepārnestu no viena pacienta uz otru.
Rokas būtu jāmazgā gan pirms saskares ar pacientu, gan pēc, gan arī pirms un pēc inventāra, medicīnas tenhnikas lietošanas. Tā ir sen zināma patiesība, kas būtu arvien jāiedzīvina ikdienas praksē slimnīcā.
Ilze Mežniece
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
