Meža ugunsgrēku dūmi var radīt veselības problēmas bērniem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem
Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk – SVA) speciālisti brīdina: šobrīd Rīgas apkārtnes mežos esošo ugunsgrēku radītie dūmi var ietekmēt veselību gan ugunsgrēka tuvumā esošajiem iedzīvotājiem, gan arī iedzīvotājiem tālākā apkārtnē. Dūmi satur vairākus ķīmiskus savienojumus, kas var kairināt acis, radīt dedzināšanas sajūtu acīs un acu asarošanu, kā arī kairināt augšējos elpošanas ceļus, izraisot iesnas un klepu.
Dūmi var pasliktināt veselības stāvokli slimniekiem ar hroniskām sirds un plaušu slimībām – izraisīt sāpes krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkumu, nogurumu sirds slimniekiem, bet plaušu slimniekiem – klepu, diskomforta sajūtu krūtīs, elpas trūkumu, sēcošu elpu u.tml. Šie simptomi samērā īsā laikā pēc dūmu iedarbības izbeigšanās veselam cilvēkam pazūd, neatstājot būtiskas sekas. Meža ugunsgrēku dūmu sastāvā ir arī tvana gāze, taču tā nav tik ievērojamā koncentrācijā, lai radītu nozīmīgu kaitējumu veselam cilvēkam, taču tā var izraisīt galvassāpes, vieglu reiboni, redzes traucējumus un pazeminātas darba spējas.
Pret dūmu iedarbību jutīga grupa ir bērni, jo viņu elpošanas orgāni vēl atrodas attīstības stadijā un elpojot tie uzņem lielāku gaisa daudzumu. Arī grūtnieces ir riska grupa, jo jebkura veida dūmu, tai skaitā ugunsgrēka dūmu, iedarbība var atstāt nelabvēlīgu ietekmi gan uz augļa attīstību, gan grūtnieces veselību.
Lai izvairītos no iespējamām veselības problēmām, ieteicams uzturēties telpās, aizverot logus un durvis, ja ir redzams liels apkārtnes piedūmojums. Ja tas nav iespējams sliktas telpu izolācijas dēļ vai arī ārā ir ļoti karsts, tad jāapsver iespēja atstāt piedūmoto teritoriju.
Ja telpās darbojas kondicionēšanas sistēma, to vajadzētu uzstādīt recirkulācijas režīmā un izmantot filtrus, kas paredzēti ļoti smalku daļiņu filtrēšanai.
Uzturoties ārā, jāizvairās no fiziskām aktivitātēm, ja vien tās nav saistītas ar glābšanas darbiem.
