Meteopātija jeb jutība pret laikapstākļiem: Kā iemācīties ar to sadzīvot?

Dažādi statistikas dati liecina, ka uz laika apstākļu pārmaiņām reaģē aptuveni 75% cilvēku, kuru pašsajūta pasliktinās ne tikai atmosfēras spiediena izmaiņu, paaugstināta gaisa mitruma un magnētisko vētru rezultātā, bet arī liela karstuma, aukstuma un stipra vēja dēļ.

Kas ir meteopātija?

Meteopātija ir pārmērīga jutība pret jebkurām laika apstākļu pārmaiņām. Tās rezultātā var pasliktināties veselības stāvoklis un saasināties hroniskas saslimšanas, kas izskaidrojams ar cilvēka organisma adaptācijas traucējumiem pie mainīgiem ārējās vides apstākļiem.

Kādos gadījumos meteopātijas risks  ir palielināts?

• Sirds un asinsvadu slimību gadījumā – dažādos pētījumos pierādīts, ka liela daļa infarkta un hipertonijas krīzes gadījumu notiek, tieši mainoties laika apstākļiem. Saasinās arī daudzas hroniskas slimības;
• Cilvēkiem, kas slimo ar reimatismu – locītavas var būt ļoti jutīgas pret dažādām dabas kaprīzēm;
• Ja cilvēks cieš no neiropsihiskiem traucējumiem;
• Traucētas vielmaiņas, nieru, aknu un urīnizvadkanālu slimību gadījumā;
• Bronhīta vai bronhiālās astmas pacientiem;
• Cukura diabēta pacientiem;
• Maziem bērniem;
• Emocionāli nestabiliem cilvēkiem – biežāk no šādas kaites cieš vidēja vecuma un vecāka gadagājuma sievietes;
• Dažādu traumu gadījumā.

Simptomi

Meteopātijas simptomi ir daudz un dažādi, un katrs uz šo kaiti reaģē individuāli. Simptomi, kas liecina par meteopātiju, ir pazīstami daudziem – migrēna, dažādas problēmas ar sirdi, vājums, traucēts miegs, sāpīgas sajūtas locītavās un rētu vietās. Bieži tiek novērota hronisku saslimšanu saasināšanās, piemēram, astmas lēkmes, kuņģa un zarnu trakta saslimšanas, hipertonija, stenokardija. Cilvēki, kas ir jutīgi pret klimata pārmaiņām, var kļūt nervozi un aizkaitināti, var saasināties neiropsihiskas slimības.

Ja meteopātija izpaužas kā īslaicīga pašsajūtas pasliktināšanās, tas nav veselībai bīstami. Rodas vien diskomforts. Pretēji ir slimību saasināšanās gadījumos, kad veselībai jāpievērš īpaša uzmanība un jāpieņem adekvāti mēri. Pie vispārīgas organisma novājināšanās, izteikta noguruma un pazeminātas imunitātes manāmi pasliktinās organisma spēja pielāgoties mainīgajiem vides apstākļiem.

Kā cīnīties ar meteopātiju?

Meteopātijas ārstniecībai jābūt kompleksai. Pirmkārt, ir jāsāk ar cēloņu,  kas izraisa slikto pašsajūtu, ārstēšanu.
Vajadzētu sekot līdzi laika prognozei, lai vairākas dienas pirms laika apstākļu izmaiņām varētu mazināt vai novērst veselības pasliktināšanās risku atbilstoši ārsta norādījumiem.

Locītavu problēmas ir viens no galvenajiem meteopātijas cēloņiem, tāpēc tās nepieciešams trenēt. Var palīdzēt kontrastduša, kas norūda organismu. Dienās, kad ir paaugstināta jutība pret laikapstākļiem, vajadzētu kārtīgi atpūsties, pastaigāties svaigā gaisā un  gulēt ne mazāk par astoņām stundām.

Tāpat mazināt meteopātijas simptomus var palīdzēt speciāls uzturs, kurā iekļauti vitamīni un mikroelementi, kas nostiprina locītavas un sirdi.

Tajās dienās, kad ir slikta pašsajūta, nepieciešams ierobežot ceptu un taukainu, kā arī gaļas ēdienu lietošanu uzturā.

Nav ieteicams lietot alkoholiskos dzērienus un ēdienam pievienot spēcīgas garšvielas. Speciālisti parasti iesaka ēst tādus produktus kā pupiņas, lēcas, vārītus kartupeļus, krāsnī pagatavotus ābolus, jūras kāpostus, zivis, dzērvenes un bietes.

Ja trūkst elpas, reibst galva, zūd spēks un nepietiek skābekļa, vajadzētu izmērīt asinsspiedienu. Ja tas ir paaugstināts, jālieto ārsta izrakstītie medikamenti, savukārt pazemināta asinsspiediena gadījumā var palīdzēt citronliānas ogu tēja.

Tāpat ieteicams izvairīties gan no fiziskas, gan emocionālas slodzes, lietot tonizējošus līdzekļus un veikt elpošanas vingrinājumus. Ar meteopātiju sirgstošu cilvēku pašsajūtu var uzlabot, arī dzerot melnu tēju vai kafiju. Ārsts var nozīmēt atbilstošu masāžas terapiju. Savukārt lietot medikamentus vajadzētu tikai, ja to ieteicis speciālists.