Lai gan melanomas terapijas iespējas pēdējos gados Latvijā ir uzlabojušās, veiksmīgākai šī bīstamā audzēja ārstēšanai ir jāuzlabo diagnostika un zāļu kompensācijas iespējas. To šī gada maijā, kas pasaulē tiek atzīmēts kā Melanomas modrības mēnesis, akcentē pacientu biedrība “Soli priekšā melanomai” un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra onkoķirurģe Ieva Vidmane-Ozola. 

Trūkst speciālistu, kas prot paņemt audu paraugu 

Kā stāsta I. Vidmane-Ozola, ja cilvēkam ir aizdomīgs ādas veidojums, vispirms ir jādodas pie dermatologa vai ķirurga, kuri izlemj, vai paņemt jaunveidojuma audu paraugu un nosūtīt to uz histoloģisko pārbaudi. Ja diagnoze ir histoloģiski apstiprināta, ar šo izmeklējuma slēdzienu rokās cilvēks Zaļā koridora ietvaros ierodas Latvijas Onkoloģijas centrā. Labā ziņa – arī maksas dermatologi jeb dermatologi, kam nav līgumattiecību ar Nacionālo veselības dienestu, drīzumā varēs Zaļā koridora ietvaros pacientus “pa tiešo” sūtīt uz Onkoloģijas centru, informē Olga Valciņa, “Soli priekšā melanomai” dibinātāja. “Pēc trīs gadu cīņas esam sadzirdēti – pacientam vairs nebūs jātērē melanomas ārstēšanā tik dārgais laiks, lieki staigājot no viena ārsta pie otra, kas ļaus maksimāli ātri uzsākt ārstēšanu,” saka Olga Valciņa. 

Vēl iespējams otrs variants, kad pacients ar ģimenes ārsta nosūtījumu uzreiz nonāk Onkoloģijas centrā pie onkoķirurga vai, piemēram, dermatologa, kurš arī var paņemt audu paraugus histoloģiskajai pārbaudei. Ja tomēr gadās situācijas, ka kāds no viņiem to neprot, tiek veikts jauns pieraksts un to izdara kāds no ķirurgiem.  

Kā stāsta I. Vidmane-Ozola, šobrīd tiek strādāts pie tā, lai ģimenes ārsti Zaļā koridora ietvaros pacientu uzreiz nosūtītu pie tā dermatologa, kurš praktiski prot paņemt audu paraugu. “Citādi dažkārt ir tā, ka cilvēks ar nedzīstošu ādas veidojumu, lai tiktu skaidrībā par savu diagnozi, ir spiests tērēt dārgo laiku un “staigāt” no viena speciālista pie otra. Pacienti nereti tiek iemesti nebeidzamā riņķa dancī – ķirurgs viņus sūta pie dermatologa, dermatologs – atkal pie ķirurga utt.,” norāda ārste. 

Lielākie sarežģījumi – terapijas posmā 

Ja melanomas pacienta ceļš līdz ārstēšanai vairumā gadījumu ir salīdzinoši raits, sarežģījumi sākas terapijas posmā, kad uz to rindā jāgaida mēnesis vai pat pusotrs. Iemesls ir ķīmijterapijas speciālistu trūkums – ārstu pietiek, bet nav medmāsu, kas ievada medikamentu, atzīst I. Vidmane-Ozola. Cilvēkus ar agresīvāku slimības gaitu, ar metastātisku slimību šāda situācija satrauc īpaši, jo kavēšanās ārstēšanās gaitā nebūtu pieļaujama. 

Jaunās zāles visiem nav pieejamas 

Kaut gan melanoas ārstēšana mūsu valstī uzlabojas, zāļu kompensācijas nosacījumi melanomas ārstēšanai joprojām nav apmierinoši. Piemēram, imūnterapijas medikamentu kombinācija primāriem, iepriekš neārstētiem metastātiskiem pacientiem Latvijā tiek apmaksāta. Taču, ja pacients jau ir ārstējies – saņēmis pēcoperācijas (adjuvanto) terapiju –, audzēja progresēšanas gadījumā viņam vairs šādu terapiju nekompensē, norāda ārste. 

Imūnterapija kā monoterapija un kombinācijā netiek apmaksāta arī ļoti retajām gļotādas (mutes un deguna dobuma, taisnās zarnas, barības vada, starpenes u.c.) melanomas formām. 

Katrai slimnīcai – skaidrs pacienta ceļš 

Lai uzlabotu melanomas ārstēšanu, Olga Valciņa uzskata, ka ikvienai slimnīcai Latvijā būtu jāizstrādā skaidrs, detalizēts melanomas pacienta ceļš, paredzot, ka pacients Zaļajā koridorā nonāk tikai pie melanomas ārstēšanā zinoša, pieredzējuša speciālista – dermatologa, ķirurga vai onkologa ķīmijterapeita.  

“Diemžēl ir ne mazums gadījumu, kad pacients ar melanomu nonāk pie ārsta, kam trūkst zināšanu šī specifiskā audzēja ārstēšanā. Ne visi ķirurgi un dermatologi zina, kā veikt ekscīzijas biopsiju, ne visi izprot šī audzēja agresīvo dabu un to, ka kavētas nedēļas un dienas melanomas pacientam ir dzīvības cenā,” saka Olga Valciņa.  

Viņa arī aicina pacientus pašus būt prasīgākiem un painteresēties par ārsta pieredzi melanomas ārstēšanā. Ārsta izvēlē atbalstu var sniegt arī biedrības sagatavotais dermatologu “Baltais saraksts” mājaslapā soliprieksamelanomai.lv, kurā apkopoti speciālisti, kas apņēmušies ievērot labās prakses vadlīnijas, lai sniegtu kvalitatīvu aprūpi Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēršas pie speciālistiem agrīnai visu ādas vēža formu diagnostikai un dinamiskai novērošanai. 

Biežāk atklāj 1. stadijā 

Kaut gan ādas melanoma ir salīdzinoši rets audzēja veids – tā sastopama aptuveni 4–5% iedzīvotāju kā Latvijā, tā pasaulē, par to ir jārunā regulāri un daudz, uzskata I. Vidmane-Ozola. Iemesls – šī ļaundabīgā audzēja agresīvā un neprognozējamā daba, kas īpaši izpaužas situācijās, kad slimība diagnosticēta vēlīni. Proti, melanoma progresējot veido metastāzes limfmezglos, aknās, plaušās un smadzenēs u.c., kas būtiski pasliktina slimības ilgtermiņa, kā arī dzīvildzes prognozes. Ārste gandarīta atzīst, ka pēdējo gadu laikā pieaudzis 1. stadijā atklāto melanomas gadījumu skaits, kas, viņasprāt, liecina par lielāku izpratnes un veselības pratības pieaugumu sabiedrībā, īpaši jauno cilvēku vidū, kā arī aktīvāku ādas pārbaužu veikšanu visās iedzīvotāju vecuma grupās. 

2023. gadā Latvijā pirmreizēji ādas melanoma tika atklāta 263 pacientiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.  

Vairāk par melanomu iespējams uzzināt arī pacientu organizācijas “Soli priekšā melanomai” mājaslapā www.soliprieksamelanomai.lv un tīmekļa vietnē “Pacientu Akadēmija”.