Mediķis: Latvijā bērnu psihiatriskā ārstēšana notiek bez reģistrētām medicīniskajām vadlīnijām
Rīga, 19.jūn., LETA. Latvijā bērnu psihiatriskā ārstēšana notiek bez reģistrētām medicīniskajām vadlīnijām, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Šādu situāciju apstiprināja arī Veselības ministrijas (VM) pārstāve, kura gan norādīja, ka plānots šādas vadlīnijas radīt par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, turklāt tiekot izstrādāts arī plāns bērnu psihiatriskās aprūpes uzlabošanai Latvijā.
Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents un VM galvenais speciālists psihiatrijā Elmārs Tērauds informēja, ka pastāvot tikai asociācijas rekomendācijas bērnu ar uzmanības deficīta sindromu ārstēšanā. Šīs rekomendācijas gan neesot reģistrētas.
Vienlaikus Tērauds pauda viedokli, ka neesot reālas nepieciešamības pēc vadlīniju radīšanas un reģistrēšanas, jo tās bērnu psihiatrijā Latvijā neko nemainīšot, īpaši tāpēc, ka arī vadlīnijas ir rekomendācijas, nevis obligāta prasība.
Tērauds atzina, ka Latvijā starp mediķiem neesot vienotas izpratnes par bērnu psihiatrisko ārstēšanu, jo "ārsts ir brīva profesija, kurā var pastāvēt dažādi viedokļi". Vienlaikus psihiatrs uzsvēra, ka būtu nepieciešams veicināt diskusiju, lai viedokļus par ārstēšanu tuvinātu.
VM galvenais speciālists psihiatrijā uzsvēra, ka steidzami jārisina citas problēmas šajā jomā, tostarp jārisina lielas speciālistu trūkums, kā arī nepieejamā ambulatorā bērnu psihiatrija, uz kuru rindā esot jāgaida pat vairāk nekā četri mēneši.
Tērauds norādīja, ka viens no risinājumiem, kā piesaistīt jaunus bērnu psihiatrus, būtu veikt izmaiņas izglītības prasībās, proti, nosakot, ka bērna psihiatrs ir nevis specialitāte, bet gan pamatprofesija. Turklāt nozīmīgs ir arī atalgojuma jautājums, jo tagad paredzētie līdzekļi atalgojumam neļaujot piesaistīt speciālistus. Patlaban Latvijā esot 33 bērnu psihiatri, bet nepieciešami vismaz 50, sacīja psihiatrs.
Arī Latvijas Bērnu psihiatru biedrības vadītāja Ilja Cimdiņa uzskata, ka psihiatrija ir nozare, kas balstās ne tikai pētījumos balstītā medicīnā, bet arī pieredzē. Nav visu iespējams iekļaut tikai statistiski pierādāmā medicīnā un vadlīnijās, ārstiem jāļauj balstīties arī savā pieredze, par ko gan izskanējuši vairāki pārmetumi, piebilda Cimdiņa.
Cimdiņa uzsvēra, ka ir īpaši svarīgi runāt par bērnu psihiatrijas attīstību Latvijā, jo 80-90% pieaugušo psihiatrisko saslimšanu sākas jau bērnu un pusaudžu vecumā.
Sēdē piedalījās arī bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ainaži" jaunais valdes priekšsēdētājs Aigars Kišuro, kurš norādīja, ka lielākajai daļai garīgās veselības aprūpes saņēmēju jeb pacientu ārstēšana būs nepieciešama visas dzīves garumā. Šī iemesla dēļ nepieciešams tīkls vai sistēma, kas palīdzēs nodrošināt šiem cilvēkiem palīdzību visa mūža garumā, uzskata Kišuro.
Kišuro norādīja, ka var mācīt profesionāļus, tomēr, lai viņi strādātu attiecīgajā profesijā, nepieciešams finansējums. "Kopš izgudrota nauda, tai nevajadzētu būt problēmai," sacīja "Ainažu" vadītājs.
Jau ziņots, ka tiesībsargs un Veselības inspekcija konstatējusi pārkāpumus bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži". Pārkāpumi saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju. Slimnīcā "Ainaži" konstatētais raisījis plašākas diskusijas par bērnu ar psihiskiem traucējumiem ārstēšanu Latvijā.
