Mediķiem būs jāinformē tiesa, ja cilvēki izvairīsies no kriminālprocesā noteiktās ārstēšanās
Saeima šodien, 1.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Ārstniecības likumā, kas paredzēs pienākumu ārstniecības personām informēt tiesu, ja cilvēki izvairīsies no kriminālprocesā noteiktās piespiedu ārstēšanās.
Ārstniecības personām tiks noteikts pienākums informēt tiesu gadījumos, kad tās konstatē, ka persona, kurai kriminālprocesā noteiks medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, izvairās no tā vai nepilda tā nosacījumus. Noteikumi, kas nosaka tiesai sniedzamās informācijas saturu un apjomu, valdībai jāizdod līdz nākamā gada 1.aprīlim, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Likuma grozījumi paredz iespēju ārstniecības personām pretendēt uz sertifikātu jaunizveidotās ārstniecības apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs bez attiecīgas izglītības programmas apgūšanas. Kritērijus ārstniecības personām jaunās papildspecialitātes vai apakšspecialitātes iegūšanai bez izglītības programmas apgūšanas noteiks Ministru kabinets.
Likumu papildinās ar jaunu pantu, nostiprinot tajā universitātes slimnīcu jēdzienu un kritērijus, kuriem jāatbilst šādai ārstniecības iestādei.
Paredzēts noteikt, ka jaundzimušo reģistrā iekļaus ziņas ne tikai par Latvijas teritorijā dzimušajiem mazuļiem, bet arī viņu mātēm. Tas nepieciešams, lai varētu analizēt jaundzimušo veselības tendences, ņemot vērā mātes veselību, grūtnieču aprūpes kvalitāti un citus rādītājus, tā uzlabojot mātes un bērna veselību valstī kopumā.
Saeimas Sociālo un darba lietas komisijas deputāti arī vienojās aicināt valdību uzdot Veselības ministrijai izstrādāt atsevišķus Ārstniecības likuma grozījumus, lai pakāpeniski atteiktos no ārstniecības personām noteiktās iespējas strādāt pagarināto normālo darba laiku līdz pat 240 stundām mēnesī.
"Mums noteikti jāatsakās no šīs krīzes laika normas, kas mediķiem, strādājot uz izsīkuma robežas, ļauj nopelnīt vairāk, bet faktiski izslēdz pienācīgu virsstundu apmaksu. Taču šādu konceptuālu priekšlikumu, ko Veselības ministrija bija piedāvājusi trešajam lasījumam, deputāti nav gatavi pieņemt pēdējā brīdī bez diskusijas ar nozari un finansiālo seku izvērtējuma. Esam gatavi strādāt pie visas valdības atbalstīta likumprojekta, kas saskaņots starp ministrijām un iesaistītajām pusēm," iepriekš pauda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).
LETA
2016.gada 1.decembrī
