Margarīns - vēsture un fakti
Laura Tiite, SIA Hill and Knowlton Latvia
Ar margarīnu bieži vien saistās dažādi nostāsti, priekšstati, bet kas tad īsti ir šis produkts, kas mūsdienas atrodams gandrīz vai uz katras ģimenes galda.
Kas ir margarīns?
Margarīnam ir gara un interesanta vēsture. Tas 1869. gadā tika radīts kā aizvietotājs sviestam, kas šajā laikā bija liels deficīts. Nosaukums "margarīns" cēlies no grieķu valodas vārda margaritari, kas tulkojumā nozīmē "pērle".
1935. gadā margarīnam pirmo reizi tika pievienoti A un D vitamīni. T.s. mīksto margarīnu sāka ražot 1955. gadā, sākot to pildīt plastmasas kastītēs. Līdz tam margarīns bija ciets un tika tirgots gabaliņos, līdzīgi kā sviests.
1960-tajos gados uztura speciālisti konstatēja, ka cilvēki pārtikā lieto pārāk daudz piesātināto jeb "slikto" tauku, jo īpaši Skandināvijas valstīs, kas noved pie sirds un asinsvadu slimībām un augstu mirstību no šīm slimībām. Tāpēc tika uzsākts darbs pie jauna veida margarīna ražošanas, kas saturētu vismaz 40 % polinepiesātināto jeb "labo tauku". Un pavisam drīz, 1963. gadā, pārdošanā nonāca margarīns BECEL, kas tika atzīts par lielisku līdzekli holesterīna līmeņa samazināšanai asinīs.
Arī margarīna ražošana turpināja attīstīties. Mūsdienās margarīns ievērojami atšķiras no tā margarīna, kas tika piedāvāts cilvēkiem pirms 137 gadiem. To izgatavo no kvalitatīvām augu eļļām, apstrādājot tā, lai tās saglabātu visas eļļai raksturīgās labās īpašības un uzturvērtību. Tas ir kļuvis par nozīmīgu uztura sastāvdaļu cilvēkiem, jo īpaši tiem, kam ir problēmas ar holesterīnu vai kuri izvēlējušies uzturā vispār nelietot dzīvnieku produktus. Daudzās valstīs, piemēram Spānijā, margarīns iekļauts veselīga uztura piramīdā kā nozīmīgs neaizvietojamo taukskābju avots.
Daudzi baidās uzturā lietot margarīnu t.s. trans-tauku dēļ. Šeit jāpiezīmē, ka kopš 90-to gadu vidus margarīna ražotāji ir strādājuši pie tā, lai margarīns šos taukus nesaturētu. Tāpēc mūsdienās margarīnā šo trans-tauku praktiski nav vai arī tie ir ļoti mazā daudzumā (vidēji 0.5 g uz 100 g produkta, sviestam tas ir aptuveni 5% no kopējā produkta svara). Katrā ziņā, iegādājoties dažādus produktus (tai skaitā sviestu margarīnu, t.s. miksētos produktus, u.c.), vajadzētu šim aspektam pievērst uzmanību, jo trans-taukiem nevajadzētu pārsniegt >1 g robežu uz 100 gramiem produkta. Atgādinām, ka trans-taukiem dienas uzturā nevajadzētu pārsniegt 2,5 – 3 gramus, citādāk tie sāk samazināt asinīs esošā "labā" holesterīna līmeni.
Izšķir 3 veidu margarīnus:
Cietie margarīni, kas paredzēti galvenokārt gatavošanai;
Tradicionālie margarīni, kas paredzēti ziešanai uz maizes un satur piesātinātos taukus, visbiežāk gatavoti no augu eļļām;
Margarīni ar augstu mono- un polinepiesātināto taukskābju saturu, gatavoti no saulespuķu, linsēklu, sojas, rapšu vai olīveļļas. Šīs taukskābes mēdz saukt arī par neaizvietojamajām taukskābēm, kas cilvēkam ir ļoti nepieciešamas.
Tāpēc, pērkot margarīnu, pievērsiet uzmanību tā sastāvam, jo tikai visaugstvērtīgākais margarīns satur šīs cilvēkam vajadzīgās taukskābes. Pārējos margarīnus var izmantot ēdienu gatavošanā.
Kā pagatavot margarīnu?
Margarīns ir veselīgs, dabisks produkts, kuru viegli pagatavot mājas apstākļos. Veselīga margarīna pagatavošanai svarīgi izvēlēties labas kvalitātes eļļu, piemēram saulespuķu, rapšu, linsēklu eļļu, jo tā ir margarīna galvenā sastāvdaļa.
Margarīna pagatavošanai ir daudz recepšu un pagatavošanas iespēju, šoreiz piedāvāsim tikai vienu recepti.
Nepieciešamie produkti:
Cietie palmu tauki, 30 g.
Augu eļļa (piemēram saulespuķu eļļa), 20 g.
1 olas dzeltenums
nedaudz parastā jogurta (1- 2. .ēd.k.);
pēc garšas sāls, pipari
Pagatavošana:
Bļodā izkausējam palmu taukus, ievietojot tos mikroviļņu krāsnī vai iegremdējot bļodu karstā ūdenī. Pievienojam tiem eļļu, iegremdējam bļodu aukstā ūdenī. Eļļai pievienojam 1 olas dzeltenumu un samaisām ar lēnāko miksera ātrumu. Sakulajai masai pievienojam jogurtu. Samaisām. Pēc tam pēc garšas pievienojam sāli, piparus. Var pievienot arī citas garšvielas, kā arī piem., sagrieztus lociņus vai dilles, citrona sulu.
Kādēļ margarīns ir labs visai ģimenei, jo īpaši bērniem?
Tas satur "labos" taukus – augu taukus, līdz ar to tajā praktiski nav holesterīna;
Augu tauku svarīgākā sastāvdaļa ir neaizvietojamās taukskābes (Omega-3 un Omega-6), kas nepieciešamas šūnām un to augšanai. Šīs taukskābes organismam ir ļoti nepieciešamas, bet tas pats šīs taukskābes saražot nespēj, tāpēc tās ir jāuzņem ar uzturu.
Margarīns, pagatavots no kvalitatīvas augu eļļas, bagātīgi satur E vitamīnu.
4 rupjmaizes šķēles ar margarīnu (20 g) nodrošina to pašu Omega-3 daudzumu, ko sniedz 463 g laša vai 16,5 saujas Indijas riekstu.
Eksperta komentārs:
Andis Brēmanis, diētas ārsts
Sviestu vai margarīnu?
Šis jautājums tiek bieži uzdots. Sviests satur daudz īso un vidēji garo taukskābju. Tās gremošanas traktā ātrāk sašķeļas un to uzsūkšanās arī notiek ātrāk un arī to oksidācija audos notiek ātrāk. Tas nozīmē, fiziskas slodzes apstākļos sviests ir labs enerģijas avots. Polinepiesātināto taukskābju sviestā ir maz, tādēļ kā būvmateriāls tas ir mazvērtīgs. Turklāt sviests satur holesterīnu.
Labs margarīns ir gatavots no labām augu eļļām, kas satur vērtīgās polinesātinātās taukskābes, kas ir derīgas kā būvmateriāls šunu membrānās un ietekmē holesterīna līmeni asinīs, to pazeminot. Tātad mazkustīgiem cilvēkiem un indivīdiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs priekšroka būtu jādod labam, kvalitatīvam margarīnam.
Aktivizējiet savu dzīvesveidu un varēsiet ēst gan sviestu, gan margarīnu.