LU zinātnieki informēs par inovācijām hronisku brūču aprūpē un jaunu biomateriālu pētniecībā
Trešdien, 26.augustā, LU semināru zālē notiks seminārs par hronisku brūču aprūpi, ar to saistītajiem izaicinājumiem un LU veiktajiem pētījumiem par jaunu biomateriālu izmantošanu šādu brūču dzīšanas veicināšanā.
Seminārā ar savu pieredzei dalīsies gan hronisko brūču izpētē un jaunu aprūpes metožu izstrādē iesaistītie LU zinātnieki - Indriķis Muižnieks, Dace Reihmane, Vika Telle, Mārtiņš Borodušķis un Baiba Jansone, gan arī profesionāļi, kas ikdienā nodarbojas ar šāda veida brūču aprūpi, kā arī jaunu risinājumu novērtēšanu un ieviešanu klīniskajā praksē - P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (KUS) Asinsvadu ķirurģijas nodaļas virsmāsa Dace Jakovica un P.Stradiņa KUS Klīnisko pētījumu daļas vadītājs Dainis Krieviņš.
Hroniskās brūces jeb čūlas ir bieži sastopama patoloģija, kas rada pacientam sāpes, diskomfortu, samazina darbaspējas, un nereti pat noved pie amputācijas. Šādas brūces bieži ir saistītas ar hroniskām slimībām, galvenokārt cukura diabētu un venozo mazspēju, to ārstēšana ir laikietilpīga, un līdz pat 75% gadījumu novēro ilgstošus dzīšanas traucējumus. Eiropā tuvākajās desmitgadēs tiek prognozēts arvien lielāks īpatsvars cilvēku vecumā virs 65 gadiem, kā arī saslimšanu ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. cukura diabētu, pieaugums, kas, savukārt ļauj prognozēt arī būtisku hronisko brūču gadījumu skaita pieaugumu. Minēto iemeslu dēļ ir nepieciešams izstrādāt un pārbaudīt gan pirmsklīniskajā, gan klīniskajā praksē jaunus materiālus un aktīvās vielas efektīvākai hronisko brūču dzīšanas veicināšanai.
Semināra ietvaros tiks prezentēti ERAF projekta "Hronisku brūču dzīšanu veicinošas medicīnas ierīces izstrāde" ietvaros iegūtie rezultāti un diskutēts par iespējām projekta rezultātus izmantot tālākā jaunu brūču aprūpes produktu pilnveidošanā un ieviešanā klīniskajā praksē. Projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā neinvazīvi plašai pacientu grupai tika analizēti iekaisuma faktori tieši nedzīstošo brūču vidē un izvērtēta to nozīme dažādu brūču attīstībā un iespējamajā dzīšanas gaitā. Lai izstrādātu jaunus aprūpes risinājumus, projekta pētnieki veica jaunu biomateriālu veidošanu uz hialuronskābes bāzes un to novērtēšanu gan izmantojot cilvēka ādas šūnas, gan arī eksperimentālus dzīvnieku modeļus.
