LTRK: Veselības aprūpes finansējuma sadales regulējums diskriminēs privātās medicīnas iestādes
Rīga, 21.nov., LETA. Veselības aprūpes finansējuma sadales regulējums, kas ļaus privātajām medicīnas iestādēm sniegt veselības aprūpes sekundāros un terciāros pakalpojumus par valsts līdzekļiem tikai tad, ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes tos nevarēs nodrošināt pilnā apjomā vai nesniegs atsevišķus to veidus, tieši un nesamērīgi diskriminēs privātās medicīnas iestādes, kas līdz šim veiksmīgi sniegušas pakalpojumus pacientiem, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
LTRK norāda, ka pašreiz valsts pasūtījumu īsteno arī ģimenes ārstu prakses, mākslīgās apaugļošanas klīnikas, bērnu zobārstniecības klīnikas, laboratoriskie izmeklējumi u.c. "Tie ir medicīnas pakalpojumi, kuros uzņēmēji gadiem ilgi investējuši līdzekļus, lai spētu pacientiem nodrošināt dažādus augstas kvalitātes medicīnas pakalpojumus, kuru sniegšanā līdz šim valsts nav vēlējusies iesaistīties," norāda LTRK, piebilstot, ja turpmāk attiecīgos pakalpojumus varēs sniegt tikai valsts un pašvaldību iestādes, tas būtiski kropļos konkurenci, piešķirot nepamatotu priekšrocību publiskajam sektoram un radot ievērojamus zaudējumus uzņēmējiem.
LTRK ieskatā veselības aprūpes finansējuma sadales regulējums lielāko kaitējumu nodarīts pacientam, kas nevarēs savlaicīgi saņemt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus. Jau patlaban valsts un pašvaldību iestādes nevar nodrošināt visu valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu - trūkst nepieciešamo iekārtu, darbaspēka, kā arī intereses sniegt sarežģītus, dārgus pakalpojumus, tādēļ līdz šim daļa no tiem tika deleģēta privātajam sektoram, uzsvēra LTRK. Līdz ar to LTRK kategoriski iestājas pret attiecīgajiem priekšlikumiem veselības finansēšanas kārtībai.
Uzņēmēju organizācijā arī norādīja, ka patlaban valsts no privātām medicīnas iestādēm pērk aptuveni trešdaļu pakalpojumu, kas nozīmē, ka tās spēja nodrošināt nepieciešamo medicīnas aprūpi nav pilnībā iespējama un izveidots pietiekoši labi funkcionējošs modelis, sadarbojoties ar uzņēmējiem.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ja politiskās partijas "Vienotība" iesniegtie un virzītie priekšlikumi veselības finansēšanas kārtībā īstenosies, bezjēdzīgi tiks tērēta valsts nauda, lai šos pakalpojumus varētu nodrošināt, kā arī pilnībā sagrauts privāto pakalpojumu segments.
"Aicinām deputātus pieņemt atbildīgus lēmumus un nekropļot konkurenci, atsakoties no "Vienotības" iesniegtajiem likuma grozījumiem, kas paredz priekšroku dot valsts un pašvaldību iestādēm," uzsvēra LTRK.
Jau ziņots, ka Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija šodien atbalstīja veselības aprūpes finansējuma sadales regulējumu, ka privātās medicīnas iestādes varēs sniegt veselības aprūpes sekundāros un terciāros pakalpojumus par valsts līdzekļiem tikai tad, ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes tos nevarēs nodrošināt pilnā apjomā vai nesniegs atsevišķus to veidus.
Sekundārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ambulatorajā ārstniecības iestādē vai stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona. Savukārt terciārā veselības aprūpe ir augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju.
Tādējādi apakškomisija šodien precizēja partijas "Vienotība" frakcijas sākotnējo ierosinājumu, kurā nebija konkrēti minēti sekundārie un terciārie pakalpojumi. Likumā paredzēts noteikt, ka uz iztrūkstošo pakalpojumu apjomu, bet gadījumā, ja pakalpojums nav nodrošināms, uz iztrūkstošo pakalpojuma veidu, tiek piesaistītas privātās ārstniecības iestādes.
Normatīvajā aktā arī tiks ierakstīts, ka minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētie valsts budžeta līdzekļi tiek prioritāri novirzīti valsts un pašvaldību īpašumā un kontrolē esošajām ārstniecības iestādēm, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes kritērijus.
Par precizēto priekšlikumu vēl būs jālemj Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimai.
Ziņots arī, ka Saeima nodevusi izskatīšanai parlamenta komisijās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.
