LSA neiebilst "trīs gadu darba" nosacījumam apmaiņā pret valsts apmaksātu rezidentūru
Latvijas Studentu apvienība (LSA) neiebilst, ka laika posms, kas ārstiem pēc valsts apmaksātas rezidentūras būtu jāatstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, ir trīs gadi, bet aicina turpināt diskusijas par prioritāro stāvokli attiecībā uz reģionālajiem līgumiem rezidentūras vietu sadalē.
Kā sarunā ar aģentūru LETA pastāstīja LSA prezidente Ilva Grigorjeva, tikšanās laikā ar veselības ministru LSA norādīja uz trim iebildumiem, tostarp par to, ka laika posmam, kas ārstiem pēc rezidentūras būtu jāatstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, būtu jābūt trīs, nevis pieciem gadiem. Apvienība ir gandarīta, ka šis iebildums tika ņemts vērā.
Tāpat Grigorjeva norādīja, ka diskusijas vēl varētu turpināties par prioritāro stāvokli attiecībā uz reģionālajiem līgumiem, par kuriem arīdzan iebildumus cēla LSA, kā arī studenti norādīja uz apsvērumiem par ārstu slodzēm, proti, nav skaidrs, vai visās reģionālajās slimnīcās ārstiem būs vajadzīga un nodrošināta viena pilna slodze. Viņa piebilda, ka arī par šo jautājumu diskusijas vēl varētu notikt.
Grigorjeva paskaidroja, ka studenti tikšanās laikā piedāvāja piecas alternatīvas, kas varētu uzlabot situāciju reģionos. Piemēram, tiek aicināts domāt par interaktīvas platformas izveidi - tas būtu rīks, kā nodrošināt pašvaldību komunikāciju ar jaunajiem ārstiem. Tāpat vajadzētu domāt par reģionālo slimnīcu iesaisti prakšu nodrošināšanā, un tas pats būtu attiecināms uz vasaras prakses iespējām.
Vēl LSA prezidente norādīja, ka nav saprotams, kā reģionālajās slimnīcās noris darbs pētījumu jomā, tāpēc varētu būt runa par kādu grantu piesaisti. Viņa akcentēja, ka ministrija paudusi, ka šīs idejas ir labas un tās vēl ir jāattīsta. Par tām plānots runāt arī 30.martā, kad paredzēta plašāka konference starp iesaistītajām pusēm.
Kā ziņots, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) pirmdien, 14.martā, tikās ar medicīnas studentiem, kā arī Slimnīcu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un universitāšu pārstāvjiem, lai diskutētu par grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanas kārtību. Tikšanās laikā esot rasts kompromiss VM, studentu, pašvaldību un slimnīcu pārstāvju starpā, vienojoties, ka noteiktais laikposms, kas pēc rezidentūras beigšanas būs jāatstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, ir nevis pieci, bet trīs gadi.
Tikšanās laikā veselības ministrs informēja klātesošos, ka noteikumu grozījumu projekts paredz mehānisma radīšanu, lai jaunie ārsti pēc rezidentūras pabeigšanas būtu gatavi doties darbā uz ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas. Priekšlikumu izveidot šādu mehānismu izteica Latvijas Slimnīcu biedrība, ņemot vērā situāciju ar atsevišķu specialitāšu ārstu trūkumu reģionālajās ārstniecības iestādēs.
Veselības ministrijas iecerētā mērķa sasniegšanai studentiem tiks piedāvāti divi mehānismi, proti, jaunais ārsts noslēdz līgumu ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas par to, ka pēc studiju beigšanas noteiktu laikposmu strādās konkrētajā vietā nepieciešamajā specialitātē. Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka šie jaunie ārsti rezidentūras uzņemšanas konkursā ir jāuzņem prioritāri, vienlaikus ņemot vērā arī sekmes un aktivitātes studiju laikā. Otrs mehānisms paredz, ka jaunais ārsts stājas rezidentūrā vispārējā kārtībā un pēc rezidentūras beigšanas noteiktu laiku strādā valsts vai pašvaldības iestādē vai ģimenes ārstu praksē.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijas reģionu iedzīvotājiem ir tiesības uz pieejamu veselības aprūpi.
Klātesošie vienojās, ka tiks uzlabota savstarpējā informācijas apmaiņa, lai topošie ārsti labāk jau studiju laikā iegūtu informāciju par karjeras iespējām reģionos un pašvaldības varētu iepazīties ar studējošajiem, kas risināms ar regulāru karjeras dienu starpniecību un interaktīvas platformas izveidi medicīnas studentiem un rezidentiem.
Nākamā VM, studentu, pašvaldību un slimnīcu pārstāvju tikšanās paredzēta šā gada 30.martā.
Ministrijā atgādina, ka to studentu, kuriem ir noslēgti reģionālie līgumi, uzņemšana rezidentūrā prioritārā kārtībā notika jau pagājušajā gadā un šo iespēju izmantoja 54 studenti. Tāpat ministrs informēja, ka iepriekšējā gadā ir izdevies piesaistīt 1,7 miljonus eiro pašreizējo 200 rezidentūras vietu saglabāšanai un nākotnē, piesaistot papildu līdzekļus, ir plānots pakāpeniski palielināt rezidentūras vietu skaitu.
LETA
