Locītavu veselība: 7 populāri mīti un patiesība

1. mīts: Locītavu problēmas skar tikai vecāka gadagājuma cilvēkus

Ar locītavu problēmām sastopas arī jaunieši, taču senioru vidū locītavu problēmas ir biežāk izplatītas. Bērniem un jauniešiem locītavu problēmas pārsvarā ir pārejošas un saistītas ar traumām vai vispārējām organisma saslimšanām.

"Locītava ir sarežģīts komplekss cilvēka organismā," stāsta traumatologs-ortopēds. "Cilvēkam novecojot, kauli kļūst trauslāki, mainās arī skrimšļu sastāvs un īpašības, muskuļu cīpslas kļūst mazāk elastīgas. Šo izmaiņu rezultātā locītavas gluži vienkārši vairs nevar kustēties pilnā apjomā, kļūst stīvas un iekaist."

2. mīts: Palielināts ķermeņa svars izraisa locītavu problēmas

Liekais svars tik tiešām var būt viens no locītavu problēmu cēloņiem. Ja cilvēkam ir palielināts ķermeņa svars, tad arī muskuļiem ir jāveic lielāks darbs, līdz ar to biežāk veidojas mikroplīsumi un pārslodzes izraisīts iekaisums muskuļu cīpslās ap locītavām. Tas īpaši ietekmē mugurkaula jostas daļas locītavas, gūžas, kā arī ceļu locītavas.

"Palielināts ķermeņa svars bieži vien saistīts ar mazkustīgu dzīvesveidu, neveselīgu uzturu vai vielmaiņas slimībām," piebilst traumatologs. "Rezultātā locītavas nodilst ātrāk nekā normālas miesas būves cilvēkam, kurš nodarbojas ar regulārām fiziskām aktivitātēm."

3. mīts: Uzturam nav būtiska loma locītavu veselībā

Ar īpašu diētu locītavu slimības izārstēt nevar, ja vien to cēlonis nav specifiska vielmaiņas slimība. Tomēr ir produkti, kuru lietošana uzturā gan nāks par labu veselām locītavām, gan arī mazinās sāpes un iekaisumu jau bojātās locītavās, piemēram, dažādu sugu zivis (lasis, tuncis, makrele), kuras ir bagātas ar omega-3 taukskābēm. Ja negaršo zivis, labs omega-3 taukskābju avots ir arī sojas pupiņas un augstas kvalitātes (extra virgin) olīveļļa, kas satur dabīgu pretiekaisuma līdzekli – oleokantālu. Izcilas īpašības ir arī avokado un safloras eļļai, bet valriekstu eļļā ir pat 10 reizes vairāk omega-3 taukskābju nekā olīveļļā.

Tāpat uzturā ieteicams lietot pilngraudu produktus, citrusaugļus, sarkanās un pinto pupiņas, ķiplokus, sīpolus un riekstus. Pierādīts, ka podagras slimniekiem lēkmju biežumu mazina ķirši, savukārt brokoļi satur sulforafānu, kas spēj palēnināt osteoartrīta progresēšanu.

Ikvienam, bet īpaši cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ieteicams noteikt arī kalcija un D vitamīna līmeni asinīs un nepieciešamības gadījumā to uzņemt papildus.

4. mīts: Cilvēks ar locītavu problēmām nedrīkst sportot

Šis ir plaši izplatīts un ļoti kļūdains uzskats – patiesībā regulāras fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas gan veselām, gan arī bojātām locītavām. "Locītavu veidojošā skrimslī nav asinsvadu, kas piegādātu barības vielas, kā tas ir citiem audiem. Skrimslis šīs barības vielas saņem no locītavā esošā šķidruma, taču, lai tas notiktu, ir nepieciešamas kustības," skaidro speciālists. Arī kauls, kas netiek pietiekami noslogots, var kļūt daudz trauslāks – to bieži var pamanīt pēc tam, kad kauls ilgstoši bijis fiksēts un atradies nekustīgā stāvoklī.

"Katrai locītavu problēmai ir savi specifiski vingrojumi un fiziskās aktivitātes, taču kopumā jāsaka, ka slimām locītavām nav ieteicami sporta veidi, kuros locītava tiek pastāvīgi satriekta vai maksimāli noslogota, piemēram, skriešana, lēkšana, slēpošana, spēka vingrojumi," stāsta dakteris. "Ieteicamas ir plūdenas, maigas kustības – velobraukšana, velotrenažieri, peldēšana, nesteidzīga nūjošana, cigun, iesācēju joga vai fizioterapeita izstrādāts vingrojumu komplekss."

5. mīts: Locītavu problēmas nevar izārstēt ar medikamentiem

Slimu locītavu ārstēšanai vienmēr jābūt kompleksai – tā ietver regulāras, pareizas un mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes, sabalansētu uzturu, fizioterapiju, kā arī pretiekaisuma ziedes, kuras vēlams uzklāt, veicot pašmasāžu sāpīgajām zonām. Tikai pēc visa minētā ārstēšanā jāiekļauj profesionāļa nozīmēta medikamentoza terapija, kas lielākoties balstās uz pretsāpju/pretiekaisuma medikamentiem. Ķirurģiska iejaukšanās ir pēdējais solis locītavu problēmas ārstēšanā, kad ar operācijas palīdzību atrisina mehāniskus un specifiskus locītavu bojājumus.

6. mīts: Nelielas, pēkšņas sāpes locītavās nav pamats satraukumam

Nelielas, pēkšņas un pārejošas sāpes locītavās nav pamats satraukumam. Uzmanība jāpievērš tad, ja sāpes papildina tūska, apsārtums, karsta āda virs locītavas vai paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Speciālista palīdzība jāmeklē arī tad, ja sāpes ilgst vairākas nedēļas un nemazinās vai pat pastiprinās, kā arī, ja parādās citu orgānu patoloģija – ādas izsitumi, dzelte, urinācijas traucējumi, caureja, acu, mutes dobuma iekaisums. Tas var liecināt par to, ka locītavu sāpes ir tikai viens no simptomiem kādai citai slimībai. Ar speciālista apskati nevajadzētu kavēties arī tad, ja pēkšņi, bez redzama iemesla sāk sāpēt vairākas locītavas uzreiz.

7.mīts: Kaulu "krakšķināšana" var kaitēt locītavu veselībai

Krakšķi pirkstu vai mugurkaula locītavās rodas, strauji izstiepjot locītavu. Izstiepšanas brīdī īslaicīgi veidojas vakuuma kabata, kuru tūlīt aizpilda gāzes burbulis. Ja locītavu krakšķināšana nekļūst par apmātību, tad tas locītavai nekaitē, taču pārmērīgi bieža krakšķināšana gan var radīt mikrotraumas locītavā un veicināt artrozes attīstību. Lielo locītavu – ceļu, gūžu, pēdas – krakšķēšanai var būt arī citi iemesli un mehānismi, taču, ja krakšķēšanu nepavada sāpes, par to nav jāsatraucas.

Sociālās iniciatīvas "Par veselām locītavām" mērķis ir izglītot Latvijas iedzīvotājus par veidiem un iespējām, kā cīnīties ar locītavu sāpēm un problēmām, kā arī aicināt laikus vērsties pēc palīdzības pie speciālista, lai saņemtu atbilstošu ārstēšanu un atrisinātu problēmu ilgtermiņā. Lai aktualizētu temata nozīmi un mudinātu pacientus laikus vērsties pie speciālistiem, iniciatīvas ietvaros Latvijas reģionos tiek īstenotas speciālistu bezmaksas konsultācijas iedzīvotājiem, kuri cieš no locītavu sāpēm un citām locītavu problēmām.