LM saskata nepieciešamību turpināt un paplašināt pusaudžu ar atkarībām resursu centra darbību

Rīga, 13.dec., LETA. Labklājības ministrija (LM) saskata nepieciešamību turpināt un paplašināt Pusaudžu resursu centra darbību, kas tika sākta šī gada aprīlī, lai sniegtu ambulatoru psihosociālas rehabilitācijas pakalpojumu bērniem, kuri atkarīgi no psihoaktīvajām vielām un procesiem, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.

Pēc viņa paustā, LM uzskata, ka būtu nepieciešams turpināt pavasarī sākto pilotprojektu par ambulatoru psihosociālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērniem, kuri atkarīgi no psihoaktīvajām vielām un procesiem. Šī pilotprojekta aktivitātes veica nodibinājuma "Bērnu slimnīcas fonds" izveidotais Pusaudžu resursu centrs.

Kaut arī projekta termiņš noslēdzas šī gada 31.decembrī, ministrija plānot turpināt tā darbību, kā arī paplašināt tā darbību, proti, par pakalpojuma nodrošināšanu sāktas sarunas ar iespējamajiem sadarbības partneriem valsts reģionos, jo šobrīd pakalpojums ir pieejams tikai Rīgā.

Kā sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (JV), LM iesniegusi Saeimā grozījumus likumā, kas paredz valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem nodrošināt ne tikai stacionāri, kā tas ir šobrīd, bet arī ambulatori.

Vienlaikus Reirs atzina, ka, kamēr nav ne budžeta, ne likuma grozījumu, ministrijai jāturpina iesāktais, jo tam ir labi rezultāti, īpaši izceļot pusaudžu vēlmi sadarboties un mainīt savus ieradumus.

Kā informēja ministrijā, pilotprojekta rehabilitācijas aktivitātes tika sāktas maijā un tā laikā pakalpojumus saņēmuši 58 bērni. Kopā nodrošinātas 450 konsultācijas un nodarbības. Šobrīd pakalpojumu turpina saņemt 33 bērni, bet vēl 17 pusaudži gaida iespēju tikt uzņemtiem programmā. Kopējās pilotprojekta īstenošanas izmaksas šogad plānotas 69 648 eiro apmērā.

Zariņš norādīja, ka pilotprojekts parādījis, ka ir nepieciešama sociālās rehabilitācijas pakalpojuma satura maiņa, lai tas kļūtu pievilcīgāks un pieejamāks gan pusaudžiem, gan viņu vecākiem. Ņemot vērā atkarību tendences visā pasaulē, nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāstu pielāgot arī bērniem, kuriem ir novērojams procesu, tostarp datoru, spēļu un interneta, atkarību veidošanās risks.

Arī Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa norādīja, ka no datoriem un interneta nevar izvairīties, tomēr iespējams arī pusaudžiem iemācīties regulēt savas emocijas, veidot veselīgākus paradumus, atgūt kontroli pār savu rīcību, domām un vārdiem.

Dambiņa norādīja, ka projekta laikā tika gūta pārliecība, ka ir iespējams uzlabot komunikāciju starp pusaudzi un ģimeni, skolu un apkārtējiem un tādejādi sasniegt labus rezultātus. "86% vecāku atzina, ka viņu bērniem programmas rezultātā ir novērojamas pozitīvas uzvedības izmaiņas. Arī tas, ka astoņi no desmit pusaudžiem turpina sadarbību un ir gatavi programmas ietvaros strādāt kopā ar speciālistiem, lai sasniegtu uzlabojumus, ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Īpaši priecājamies par to, ka mums ir izdevies iemantot pašu pusaudžu uzticību, jo pieci jaunieši paši ir vērsušies pie mums pēc palīdzības, kas šai vecuma grupai ir ļoti reta parādība," sacīja fonda vadītāja.

Jau ziņots, Pusaudžu resursu centra darbību nepieciešams paplašināt - gan saturiski, gan reģionāli, aģentūrai LETA norādīja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Dambiņa.

Dambiņa informēja, ka centra komandā strādā 18 speciālisti un palīdzību saņēmuši vairāk nekā 43 jaunieši vecumā no 11 līdz 18 gadiem no ļoti dažādām vidēm, ģimenes situācijām un ar dažādām psiholoģiskām grūtībām.

Pēc Dambiņas paustā, viens no galvenajiem secinājumiem centra darbības rezultātā ir nepieciešamība pēc programmas paplašināšanas. "Redzam, ka jauniešiem nepieciešams atbalsts ne tikai saistībā ar atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanu, tāpēc aktīvi strādājam pie jaunu garīgās veselības programmu veidošanas un esam uzsākuši pārrunas ar Veselības ministriju (VM) par sadarbību," sacīja Bērnu fonda vadītāja.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, aptuveni 20% jauniešu saskaras ar garīgās veselības problēmām, un Eiropā 40% hronisko saslimšanu saistītas ar garīgās veselības problēmām. Lielākā daļa garīgās veselības problēmu sākas tieši jauniešu vecuma posmā.