LM: nav nepieciešama vienota darba dienu pārcelšana valstī
Izvērtējot darba dienu pārcelšanas iespējamo ietekmi uz dažādām darbības jomām, Labklājības ministrija (LM), uzskata, ka nav nepieciešams ieviest vienotu darba dienu pārcelšanu valstī. Šādu ieceri īstenot būtu problemātiski gandrīz 70% no visiem strādājošajiem.
LM uzsver, ka darba dienu pārcelšana nav iespējama tajos uzņēmumos un iestādēs, kuros noteikta 6 dienu darba nedēļa, maiņu vai summētais darba laiks. Tāpat darba dienu pārcelšana varētu radīt zaudējumus gan uzņēmējiem mazajos un mikrouzņēmumos, gan arī valsts un pašvaldību budžetos. Tā, piemēram, 2009.gada janvārī pārceļot darba dienu, 2.janvāri, uz brīvdienu, 10.janvāri, valsts pamatbudžetā papildu būtu nepieciešami izdevumi 4,5 milj. latu un pašvaldību budžetā - 3,9 milj. latu apmērā.
Darba dienu pārcelšana negatīvi ietekmē arī iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās intereses, piemēram, tas attiecas uz bērnu pieskatīšanu. Vecākiem, kuri strādā pie komersanta, pārceltajā darba dienā, kas ir brīvdiena pirmsskolas izglītības iestādēm un skolēniem, ir jāstrādā. Līdz ar to šajā dienā bērni paliek bez uzraudzības, tādēļ vecākiem nepieciešams algot auklītes, kas attiecīgi rada tiem papildu izdevumus.
LM norāda, ka vienota darba dienu pārcelšana visā valstī praktiski ir realizējama tikai tādos uzņēmumos un iestādēs, kuros ir noteikts normālais darba laiks 5 dienas nedēļā (no pirmdienas līdz piektdienai). Taču, analizējot valsts sektorā strādājošo darba laika organizāciju, daudzās no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs ir noteikts cits darba laiks. Tāpēc arī valsts pārvaldes iestādēs nav iespējams vienoti pārcelt darba dienas.
Arī vienota darba dienu pārcelšana visā valstī, to paredzot arī normatīvajos aktos, nav nepieciešama, jo jau šobrīd Darba likumā ir ietverts pietiekami elastīgs risinājums darba laika organizēšanai. Šī iemesla dēļ no valsts puses nav nepieciešams radīt papildu šķēršļus komersantiem attiecībā uz darba laika organizēšanu.
Iepriekšminētais iekļauts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem turpmākai rīcībai saistībā ar darbdienu pārcelšanu, kas šodien, 19.jūnijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas.
Savukārt darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā.
