LM: Deinstitucionalizācijas procesa sekmīgai īstenošanai nozīmīga arī darba devēju atvērtība

Rīga, 27.nov., LETA. Deinstitucionalizācijas procesa sekmīgai īstenošanai nozīmīga ir arī darba devēju atvērtība, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Ieva Bērziņa.

Latvijā šobrīd 4496 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Lai institūcijās nonākošo personu skaits mazinātos, Latvijā šiem cilvēkiem tiek attīstīti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kā arī ir izveidotas dažādas prasmju apmācību programmas, atgādināja Bērziņa.

Viņa gan norādīja, ka izšķiroša loma šo cilvēku tālākajā integrācijā ir arī darba devējiem, kuri var dot iespēju šiem cilvēkiem sevi pierādīt, ļaujot viņiem sniegt savu pienesumu darba tirgū, dzīvojot pilnvērtīgi un patstāvīgi.

Lai panāktu cilvēku integrāciju sabiedrībā, ministrija no 2015.gada Latvijā īsteno deinstitucionalizācijas procesu, veidojot tādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas nodrošinās garīga rakstura traucējumu skartajiem cilvēkiem dzīvesvietā nepieciešamo atbalstu.

LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Sigita Rozentāle norādīja, ka viens no patstāvīgās dzīves nosacījumiem pieaugušam cilvēkam ir spēja gūt finansiālo neatkarību - iespēja strādāt.

Šī iemesla dēļ pirms diviem gadiem Latvijā tika veikta darba tirgus pieprasījuma izpēte un darba tirgus vajadzībām nepieciešamo prasmju noteikšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Balstoties uz darba devēju rekomendācijām un pētījumā iegūtajiem datiem, izstrādātas 35 dažādas prasmju apmācību programmas, kurās apmācības šogad uzsākuši jau 32 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Pēc Rozentāles paustā, runājot ar darba devējiem, kas programmās prasmes apguvušās personas nodarbina, redzams, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ne tikai spējīgi strādāt, bet nereti ir arī daudz atbildīgāki un uzticamāki. Viņi ierodas darbā laikus, uzticētos pienākumus veic ar vislielāko rūpību un atbildību un mācās arī no saviem kolēģiem, turpinot apgūt aizvien vairāk prasmju, piebilda LM pārstāve.

Viņa gan atzina, ka ne visi darba devēji patlaban ir gatavi nodarbināt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem. Visbiežāk tas saistīts ar zināšanu trūkumu, jo līdz darba devējam nav nonākusi informācija par iespēju saņemt gan praktiskas konsultācijas un apmācības, gan arī dažādus materiālos atbalstus, tostarp iespēju saņemt vienreizēju dotāciju 711 eiro apmērā darba vides pielāgošanai, lai nodarbinātu bezdarbnieku ar invaliditāti.

Ministrijā uzsvēra, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti atšķirīgi - psihiskas slimības atšķiras no garīgās attīstības traucējumiem, tāpat cilvēkiem ar vienu un to pašu diagnozi var būt dažādas traucējumu izpausmes. Tāpat cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīve sabiedrībā var atšķirties no tā, cik smagi ir cilvēka funkcionālie traucējumi. Vienlaikus cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, ja tiem tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts, var mācīties un veiksmīgi iekļauties arī darba tirgū, dzīvojot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi.

Kā ziņots, īstenojot deinstitucionalizācijas projektu, iecerēts panākt, ka līdz 2023.gadam gandrīz puse cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem saņem sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, informēja projekta sabiedrisko attiecību pārstāvji.

Patlaban Latvijā 21 992 pilngadīgiem iedzīvotājiem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte garīga rakstura traucējumu dēļ. No tiem 4 496 šobrīd saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, kur viņiem ir ļoti ierobežotas pašnoteikšanas iespējas pār savu dzīvi.

Projekta ietvaros paredzēts paplašināt šiem cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamību gan ģeogrāfiski, gan saturiski. Tādējādi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu īpatsvars tiks būtiski palielināts, bet aprūpe institūcijās - samazināta.

LM uzsver, ka process veicinās veselīgas, mūsdienīgas sabiedrības veidošanos, kas aicina uz ikvienu cilvēku raudzīties līdzvērtīgi, neierobežojot indivīda tiesības uz pašnoteikšanos. Latvijā vēl arvien sabiedrības attieksmi raksturo seni mītos balstīti aizspriedumi un aplami stereotipi par šo personu spējām sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē un darba tirgū, uzskata projekta virzītāji.

Deinstitucionalizācijas process tika uzsākts 2015.gadā un tā projektus paredzēts noslēgt 2023.gadā.

Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondi. Projektam kopumā atvēlēts finansējums aptuveni 91 miljona eiro apmērā. Pašvaldības, kas projektos nepiedalās, nesaņems ES finansējumu, tādējādi sociālo pakalpojumu attīstībai izmantos tikai pašvaldības vai citus pieejamos resursus.