LM: darba vietā būtu jāglabā darba līguma kopija
Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, kā arī pārskatītu atsevišķas likuma normas attiecībā uz elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Valsts darba inspekciju (VDI) un sociālajiem partneriem piedāvā vairākus priekšlikumus izmaiņām Darba likumā.
Viens no ierosinājumiem paredz darba devējam pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas glabāšanu tajā uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks parasti strādā. Tādējādi VDI un Valsts ieņēmumu dienestam būtu vieglāk pārbaudīt darba līguma noslēgšanas faktu uzņēmumos.
Patlaban praksē darba līgumi bieži tiek "uzrakstīti" diennakts laikā pēc pārbaudes veikšanas attiecīgajā objektā. Turklāt pārbaudēs konstatēts, ka darba līgumi un arī darba laika uzskaites dokumenti VDI amatpersonām ne vienmēr ir pieejami darbinieku darba vietā.
Tāpat, lai novērstu darbinieku krāpšanas gadījumus, plānots, ka darba sludinājumos būs obligāti jānorāda darba devēja nosaukums. Minētās izmaiņas mazinātu darba devēju iespējas pakļaut cilvēkus nelegālai nodarbinātībai, kā arī samazinātu cilvēku tirdzniecības upuru skaitu.
Līdztekus minētajam, speciālisti rosina vairākas izmaiņas, kas attiecas uz elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās.
Tā, piemēram, lai aktīvāk iesaistītu darba tirgū studējošos jauniešus, plānots, ka darba līgumus uz noteiktu laiku varēs noslēgt arī profesionālās izglītības vai augstākās izglītības iestāžu studentu mācību prakses laikā, brīvlaikā vai mācību laikā. Līdz šim šāda iespēja studentiem nebija paredzēta.
Tāpat paredzēts precizēt normas, kas attiecas uz summēto darba laiku un darba samaksas aprēķinu. Patlaban summēto darba laiku nosaka profesijās (piemēram, apsardzes un tirdzniecības darbiniekiem, ārstniecības speciālistiem u.c.), kurās atšķiras nostrādāto stundu skaits un darba rakstura dēļ ir grūti noteikt pastāvīgu darba laiku – 8 stundas katru dienu vai 40 stundas nedēļā. Atgādinām, ka patlaban summētais darbs nevar pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā.
Šobrīd notiek diskusijas par gadījumiem, kad būtu iespējams izmantot summēto darba laiku. To varētu pieļaut, piemēram, ja darbs ir saistīts ar apsardzi un īpašumu uzraudzību, kas prasa pastāvīgu darbinieku klātbūtni, kā arī, lai nodrošinātu pakalpojumu un ražošanas nepārtrauktību. Šobrīd likumā nav noteikti gadījumi, kad pieļaujams summētais darba laiks. Summētā darba laika ieviešana uzņēmumā ir iespējama, darba devējam un darbiniekam vai darbinieku pārstāvjiem vienojoties.
Summētā darba laika gadījumā darba devējam turpmāk būtu pienākums piešķirt atpūtu darbiniekam uzreiz pēc darba pabeigšanas, nevis saskaņā ar darba grafiku, kā līdz šim. Tāpat summētā darba laika ietvaros būtu aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas.
Saskaņā ar Ministru kabineta šī gada augusta protokollēmumu grozījumi Darba likumā jāizstrādā līdz 2008.gada 1.janvārim.
Pēc visu ierosinājumu saskaņošanas, LM tos iesniegs izskatīšanai Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. Pēc sociālajiem partneriem grozījumu projektu skatīs valdība un Saeima.
Informāciju sagatavoja
Juris Vīgulis, sabiedrisko attiecību speciālists 7021590, 26184007, juris.vigulis@lm.gov.lv,
Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste
