LM: ārzemēs strādājošiem tautiešiem dzimtenē būtiska ir sociālā vide
Lai veicinātu ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē, galvenais uzsvars jāliek uz mūsu valsts ekonomiskās situācijas un sociālās vides uzlabošanu, uzskata Labklājības ministrijas (LM) speciālisti. Rūpējoties par darba un sociālās vides uzlabošanos, tādējādi iedrošinot cilvēkus atgriezties mājup, LM paredzējusi sniegt palīdzību šiem cilvēkiem arī komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai
Līdz ar to tiem, kuriem ir bažas, ka, atgriežoties Latvijā viņi varētu kļūt par bezdarbniekiem, tiks dota iespēja uzsākt savu biznesu. Viņiem būs pieejamas apmācības, profesionāļu konsultācijas, kā arī iespējas saņemt aizdevumu līdz 12 tūkstošiem latu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. "Aizvien vairāk cilvēku pēc ilgstošas strādāšanas citā valstī jau atgriežas vai plāno braukt mājās, tomēr nereti viņi baidās, ka nevarēs dzimtenē atrast darbu, tādēļ valsts uzdevums ir šajā brīdī sniegt viņiem atbalstu," uzskata speciālisti.
Tāpat, lai padarītu pievilcīgāku darba vidi, ministrija kopīgi ar citām valsts institūcijām un sociālajiem partneriem sagatavojusi arī vairākus priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos. Minētās izmaiņas vērstas uz darba vides un darba tiesisko attiecību pilnveidošanu, padarot tās elastīgākas un drošākas darba devējiem un darbiniekiem. Piemēram, Darba likumā paredzēts precizēt normas, kas attiecas uz summēto darba laiku un darba samaksas aprēķinu. Tāpat plānots, ka darba līgumus uz noteiktu laiku varēs noslēgt arī profesionālās izglītības vai augstākās izglītības iestāžu studentu mācību prakses laikā, brīvlaikā vai mācību laikā
Tā kā būtiska nozīme ir arī darba aizsardzības situācijas uzlabošanai, LM izstrādājusi Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam. Tajās paredzēta virkne pasākumu, kā uzlabot darba drošības apstākļus uzņēmumos, lai darbinieki justos droši un netiktu apdraudēta viņu veselība. Tā, piemēram, plānots bez maksas apmācīt uzņēmuma darbiniekus par darba drošības jautājumiem, paredzēts veikt darba vides riska novērtēšanu un izstrādāt darba aizsardzības pasākumu plānus uzņēmumiem, kas darbojas bīstamākajās nozarēs.
Tādējādi, lai gan šobrīd no darba attiecību viedokļa darba devējam ir nodrošinātas daudzas iespējas savu darbinieku motivēšanai un noturēšanai darbā, arī turpmāk viņiem tiks sniegts atbalsts jaunu darbinieku piesaistīšanā.
Tāpat mūsu valstī ir izveidota stabila un prognozējama sociālās apdrošināšanas sistēma,kas, ņemot vērā veiktās sociālās iemaksas, cilvēkam nodrošina sociālās garantijas bezdarba, slimības, bērna piedzimšanas un citu sociālo risku gadījumā.Pēdējos gados īpaši domāts par atbalstu arī jaunajām ģimenēm - būtiski palielināts bērna piedzimšanas pabalsts, ieviestas pie šī pabalsta speciālas piemaksas. Savukārt no nākamā gada valsts materiālais atbalsts par bērna kopšanu pirmajā dzīves gadā ļaus ģimenei saglabāt ierastos ienākumus.
Atgādinām, ka, pēc LM pētījuma "Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte" datiem, strādāt uz ārzemēm devušies ~ 86 000 Latvijas iedzīvotāju. Vissvarīgākais izceļošanas iemesls ir augstāks atalgojums (87,4%). Daudzi arī uzskata, ka ārvalstīs ir labāki darba apstākļi un sociālās garantijas. Ārzemēs strādājošie cilvēki kā būtiskākos atgriešanās nosacījumus minējuši iespējas saņemt augstāku darba algu, lielāku atbalstu ģimenēm, attieksmes maiņu no darba devēju un valsts puses, birokrātijas mazināšanu, veidojot un apsaimniekojot savu uzņēmumu.
Arī citas valstis, t.sk. Īrija, kurai ir pieredze izceļojušo iedzīvotāju atgriešanā, kā nozīmīgākos priekšnosacījumus min valsts ekonomisko attīstību, nodrošinājumu ar infrastruktūru un pieeju dažādiem pakalpojumiem, piemēram, izglītības iespējas.
Informāciju sagatavoja:
Vineta Bērziņa, Komunikācijas departamenta direktore 67021632, 26497758, vineta.berzina@lm.gov.lv
Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste 67021665, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv