Nierakmeņus, kas spēj sagādāt virkni problēmu, tagad likvidē ambulatori ar triecienviļņu palīdzību – ātri, droši un efektīvi. Ar jaunākajām iespējām iepazīstina "Medicīnas centrs ARS" urologs KIRILS IVANOVS.
Unikāla metode
"Medicīnas centrs ARS" ir Latvijā vienīgā ambulatorā ārstniecības iestāde, kur pieejams viens no lielākajiem medicīnas atklājumiem – ekstrakorporālā (ārpusķermeņa) litotripsija jeb nierakmeņu skaldīšana, ko veic ar vācu medicīnisko iekārtu ražotāja "DornierMedTech" jaunākās paaudzes iekārtu "Dornier Gemini". Tas ir stacionārs komplekss, ko izmanto uroloģijā gan litotripsijai, gan endoskopiskām manipulācijām.
Kāpēc veidojas nierakmeņi?
Nierakmeņu slimība ir viena no izplatītākajām uroloģiskajām saslimšanām Latvijā, turklāt pēdējā laikā šī problēma skar arvien vairāk gados jaunu cilvēku darbspējīgā vecumā. Iemesli var būt dažādi, bet viens no galvenajiem ir vielmaiņas traucējumi, kuru ietekmē urīnā rodas minerālsāļu nogulsnes, veidojas sāļu kristāli, kas salīp, veidojot tādas kā smiltis, no kurām var izveidoties arī lielāki akmeņi. Tie mēdz būt gan sievietēm, gan vīriešiem, turklāt dažādā vecumā. Zināmā mērā tā ir arī dzīvesveida slimība, jo nierakmeņi veidojas, kad organismā samazinās urīna daudzums vai urīnā palielinās akmeņus veidojošo vielu koncentrācija. Ikviens cilvēks ar urīnu izdala dažādas ķīmiskas vielas, un katrai ir atšķirīga izšķīšanas pakāpe. Lai veicinātu dažādo vielu izšķīšanu, ir svarīgi vairāk kustēties un lietot daudz šķidruma. Visbiežāk nierakmeņus veido kalcijs kombinācijā ar oksalātiem vai fosfātiem, urīnskābe un cisteīns. Nierakmeņu veidošanās risku palielina organisma atūdeņošanās, ko var izraisīt gan nepietiekama šķidruma lietošana ikdienā, īpaši fiziskas slodzes laikā, piemēram, intensīvi sportojot bez adekvātas šķidruma uzņemšanas. Nierakmeņu veidošanos var veicināt arī urīna izvadīšanas traucējumi.
Vai nierakmeņus var sajust?
Nierēs akmeņi sāpes parasti nerada, bet gadu gaitā tie var izaugt lielāki līdz pat 6–7 cm diametrā un radīt problēmas, piemēram, pasliktināt nieres darbību, attīstīt urīnceļu infekciju. Stipras sāpju lēkmes izraisa nierakmens izkustēšanās no vietas, ja tas nosprosto urīnceļus, tad ir jāmeklē mediķu palīdzība. Ārstēšanas taktiku nosaka akmens izmēri un atrašanās vieta. Reizēm pietiek ar medikamentiem, bet reizēm vajadzīga mērķtiecīga, intensīva terapija.
Kā var atklāt nierakmeni?
Ļoti bieži cilvēks nemaz nezina, ka nierē izveidojies nierakmens, to nejauši atklāj, veicot vēdera orgānu
ultrasonogrāfiju citu iemeslu dēļ. Kaut arī akmens nerada nekādas sūdzības, noteikti jākonsultējas ar urologu, lai veiktu papildus izmeklējumus.
Vienkāršākā nierakmeņu diagnostikas metode ir ultrasonogrāfija. Ja nepieciešams iegūt precīzāku informāciju, veic
datortomogrāfiju. Pēc tam urologs izvērtē, vai ar atrasto nierakmeni ir kaut kas jādara un kāda būtu piemērotākā ārstēšanas metode.
Bet – ja akmens netraucē?
Ja akmens ir neliels un sūdzību nav, var nedarīt neko. Tomēr, ja tas ir lielāks par 5 mm vai akmeņi ir vairāki, pastāv risks, ka akmens var kaut kad izkustēties un iesprūst. To var sekmēt karstums, kas paplašina urīnceļus un urīns paliek koncentrēts pastiprinātas svīšanas un nepietiekama šķidruma uzņemšanas dēļ, arī fiziskas aktivitātes – skrienot, lecot, strādājot dārzā. Urologs parasti iesaka akmeni izkustināt no vietas mākslīgi – veicot
litotripsiju –, tad process kļūst paredzams, un 2–3 nedēļu laikā var no akmens atbrīvoties. Nogaidīt nevajadzētu, ja pacientam nierakmeņu dēļ veidojas urīnceļu infekcija.
Kā var atbrīvoties no nierakmeņiem?
"
Medicīnas centrā ARS" nierakmeņu skaldīšanu veic kopš 1995. gada, vidēji tās ir apmēram 1500–1800 procedūru gadā. Tās veicam arī senioriem un bērniem. Pašlaik mēs strādājam ar Vācijas uroloģisko iekārtu ražotāja "Dornier MedTech" jaunākās paaudzes Premium klases litotripsijas iekārtu "Gemini", kas ir vienīgā Baltijas valstīs. Salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes tehnoloģijām, šai iekārtai ir par 80 % lielāka efekticitāte, triecienvilnis spēj sasniegt pat tādus nierakmeņus, kuri atrodas ļoti dziļi, turklāt triecienvilni var daudz precīzāk notēmēt un skaldīšana ir efektīvāka.
Vai litotripsijai ir speciāli jāsagatavojas?
Litotripsijas laikā pacientam diagnostiku neveic, tāpēc ir svarīgi, lai uz procedūru viņš ierastos jau rūpīgi sagatavots un izmeklēts: jāņem līdzi visi iepriekš veikto izmeklējumu slēdzieni –
ultrasonogrāfijas,
rentgena un
datortomogrāfijas attēli, lai mēs precīzi zinātu, kur akmens atrodas un cik liels tas ir. Jābūt līdzi asinsreces radītāju analīzei koagulogrammai un klīniskās urīna analīzes rezultātiem. Ja akmens rentgenā nav redzams, tas nozīmē, ka procedūras laikā vajadzēs izmantot kontrastvielu, tāpēc noteikti jābūt veiktai arī kreatinīna analīzei, kas informē par nieru funkcijām.
Pirms procedūras četras stundas nedrīkst ēst, divas stundas iepriekš nedrīkst dzert. Uz procedūru jāņem līdzi pavadonis, kas palīdzēs pēc tam nokļūt mājās, jo pēc litotripsijas cilvēks jūtas mazliet apreibis un nedrīkst sēsties pie automašīnas stūres.
Kā norit procedūra?
Litotripsija ilgst aptuveni 40 minūtes. Pacients ērti un mierīgi guļ uz īpaša galda, viņu nepārvieto, negroza, jo tēmējamā ierīce ir mobila, ārsts to var viegli pozicionēt uz nierakmeni. Rentgena vai ultraskaņas kontrolē vispirms tiek precīzi noteikta nierakmens atrašanās vieta, tad uz to raida fokusētus augstas intensitātes triecienviļņus. Tie iet cauri mīkstajiem audiem, taču, sasniedzot nierakmeni, viļņi tajā rada plaisas un sadrupina akmeni, lai tas pēc tam varētu kopā ar urīnu dabiskā veidā pa urīnceļiem izdalīties laukā. Procedūra nav sāpīga, bet jūtama, tāpēc neizmantojam narkozi, bet gan atsāpinošus un nomierinošus medikamentus. Vienā reizē parasti sadrupina tikai vienu akmeni. Ja akmens ir ļoti liels vai to ir daudz, ir nepieciešamas vairākas procedūras.
Kas notiek pēc procedūras?
Tūdaļ pēc procedūras pacients var doties mājās un nākamajā dienā atgriezties ierastajās aktivitātēs. Tas ir normāli, ja pāris dienu urīns mēdz būt asiņains, duļķains vai traucē sāpes sānā, jo sadrupinātais akmens virzās laukā pa urīnceļiem. Drupšanas efekts var izpausties arī vēl kādus mēnesi pēc procedūras.
Kā var zināt, vai procedūra bijusi veiksmīga?
Ārsts, kurš veic litotripsiju, katram individuāli norāda, pēc cik ilga laika jāveic nierakmens kontrolizmeklējums – ultrasonogrāfija, rentgens vai datortomogrāfija. Ārstējošais urologs izvērtē, vai situācija atrisināta vai nepieciešama atkārtota skaldīšana, vai arī cita ārstēšanas metode.
Litotripsijas iekārtas "Gemini" priekšrocības:
- iekārtai ir attēlu atmiņa, kas sniedz plašas attēlu dokumentēšanas un salīdzināšanas iespējas. Veicot atkārtotu nierakmeņu skaldīšanu, ārsts var izvērtēt iepriekšējās litotripsijas rezultātus;
- procedūra piemērota arī pacientiem ar paaugstinātu ķermeņa masu – līdz pat 250 kg. Jaunās iekārtas triecienvilnis sasniedz arī tos akmeņus, kas ar veco iekārtu nebija iespējams, jo tie atradās pārāk dziļi;
- procedūras laikā pacients ērti un mierīgi guļ uz īpaša galda, viņu negroza, jo nierakmeņu skaldīšanas ierīce ir mobila, to var viegli pozicionēt tieši uz nierakmeni;
- pēc procedūras tūdaļ var doties mājās.
Zināšanai: ja litotripsiju kā nierakmeņu slimības ārstēšanas metodi apmaksā valsts, nierakmeņu skaldīšana ar jauno "Gemini" litotripsijas iekārtu pacientam izmaksā tikai 4,27 eiro.
IEVĒRO:
Diennaktī uz katru kilogramu ķermeņa svara jāizdzer 30 ml tīra ūdens. Tas palīdz šķīdināt sāļus, no kā veidojas nierakmeņi.
Medicīnas centrs ARS filiāle
ARS Diagnostikas klīnika
Jāņa Asara iela 3, Rīga
Tālr. +371 67201005
Publicitātes foto
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
