Lipmans aicina Ekonomikas ministriju izvērtēt Privatizācijas aģentūras rīcību

Rīga, 8.apr., LETA. Medikamentu ražotāja AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans aicina Ekonomikas ministriju izvērtēt Privatizācijas aģentūras vadības rīcību, paziņojot par ieceri iesniegt kasācijas sūdzību tiesvedībā pret Lipmanu, teikt Lipmana izplatītajā paziņojumā.

Lipmans norāda, ka, paziņojot par ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu kolēģiju pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu prasībā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu, "Privatizācijas aģentūra ir atklāti atzinusi, ka tā vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu".

"Es aicinu Ekonomikas ministriju kā Privatizācijas aģentūras kapitāldaļu turētāju izvērtēt tās vadības rīcību saistībā gan ar šīs nepamatotās tiesvedības turpināšanu uz nodokļu maksātāju rēķina, gan ar "Grindeks" valstij piederošās akciju paketes pārdošanu par pazeminātu, valstij neizdevīgu cenu," norāda Lipmans.

Uzņēmējs uzsver, ka, neraugoties uz apgabaltiesas spriedumā norādīto, ka Privatizācijas aģentūras prasība ir nepamatota, aģentūras vadība turpina paust viedokli, ka pilnīgi viss esot nepareizi - nu jau arī otrās instances tiesa esot nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normas, tās nepareizi attiecinājusi uz tiesas konstatētajiem apstākļiem un arī visu lietu izspriedusi nepareizi.

"Šie apgalvojumi ir īpaši absurdi, ņemot vērā, ka Augstākās tiesas Senāts rīcības sēdē ir par nepamatotiem atzinis šādus argumentus līdzīgā lietā, kuras ietvaros pret mani vērsās kāds "Grindeks" mazākumakcionārs. Šajā lietā, kurā prasība pret mani tāpat divās instancēs tika noraidīta, kasācijas tiesvedība pamatoti netika ierosināta. Taču, neraugoties uz šo Senāta lēmumu, Privatizācijas aģentūras vadība vienalga ir paziņojusi par kasācijas sūdzības iesniegšanu, kas nozīmē, ka tiks turpināta nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšana ārkārtīgi dārgiem un neefektīviem juridiskiem pakalpojumiem un citiem tiesas izdevumiem," paziņojumā norāda Lipmans.

Viņš uzsver, ka ir īpaši absurdi, ka Privatizācijas aģentūra sevi dēvē par "valsti pārstāvošu mazākuma akcionāru". Tieši Privatizācijas aģentūra bija tā, kas valdības uzdevumā valstij piederošās "Grindeks" akcijas pārdeva neizdevīgā brīdī un par ārkārtīgi zemu cenu, norāda Lipmans.

"Šo nolaidīgo rīcību spriedumā konstatēja jau pirmās instances tiesa, norādot, ka apstākļos, kad Privatizācijas aģentūra ir rīkojusies nolaidīgi un nesaimnieciski, atsavinot savas akcijas par cenu, kas ir zemāka par jebkuru objektīvi nosakāmu akciju vērtību, tai nav tiesību šajā sakarā celt jebkādas pretenzijas pret manu ģimeni, vēloties piedzīt cenas starpību," skaidro Lipmans.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Privatizācijas aģentūra prasībā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu iesniegs kasācijas sūdzību un aicina atbildētājus atbalstīt lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Prasība tiesā bija celta saistībā ar valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij tika nodarīti zaudējumi.

Privatizācijas aģentūrā pauda uzskatu, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

Saistībā ar apelācijas instances tiesas pasludināto spriedumu Privatizācijas aģentūrā informēja, ka jebkuras personas, tostarp Latvijas valsts kā mazākuma akcionāra tiesības uz aizskarto civilo tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā ir nostiprinātas Civilprocesa likumā.

Pēc iepazīšanās ar tiesas sprieduma motīvu daļu, Privatizācijas aģentūra secinājusi, ka tiesa materiālo tiesību normas ir nepareizi piemērojusi, tās nepareizi attiecinot uz tiesas konstatētajiem apstākļiem, kas arī novedis pie lietas nepareizas izspriešanas un ir Civilprocesa likumā noteiktais pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā. Iesniedzot kasācijas sūdzību par apelācijas instances spriedumu, Privatizācijas aģentūra lūgs Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu kolēģiju pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē, kā arī Privatizācijas aģentūra aicina atbildētājus atbalstīt šo lūgumu ar mērķi panākt tiesas sprieduma publiskošanu.

Privatizācijas aģentūras pārstāvji pirms prasības celšanas tiesā ir vairākkārt tikušies ar atbildētāju un tā pārstāvjiem, lai strīdu atrisinātu sarunu ceļā, norādīja Privatizācijas aģentūrā, piebilstot, ka tiesā celtā prasība nekādā veidā nav vērsta pret "Grindeks", bet gan pret tās akcionāriem Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu. Privatizācijas aģentūrā arī uzsvēra, ka tiesvedība ir būtiska mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanai un izpratnes veicināšanai par tiesību normu piemērošanu akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma gadījumos.

Tāpat Privatizācijas aģentūrā norādīja, ka tā jau pirmajā tiesu instancē lūdza civillietu izskatīt atklātā tiesas sēdē, tomēr neizprotamas motivācijas dēļ tiesas sēde pēc Kirova Lipmana advokātu lūguma notika aiz slēgtām durvīm. Izvērtējot tiesu spriedumus, Privatizācijas aģentūra nekonstatēja tajos aizsargājamu personu privātās dzīves noslēpumus saturošu informāciju. Ņemot vērā sabiedrības būtiskos ieguvumus, Privatizācijas aģentūra aicina tiesvedībā iesaistītās puses vienoties un lūgt tiesu spriedumus publiskot, kas palīdzēs mazākuma akcionāriem turpmāk realizēt savas tiesības.

Privatizācijas aģentūrā arī pauda, ka tā augsti novērtē "Grindeks" padomes un valdes ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, taču uzņēmuma vairākuma akcionāru rīcība, kuriem bija pienākums izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, neizpildot savu pienākumu, nedrīkst aizskart biržā kotēta uzņēmuma mazākuma akcionāru tiesiskās intereses, kuru aizsardzība ir nostiprināta Finanšu instrumentu tirgus likumā.

Vēstīts arī, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, kā rezultātā konstatēja, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.