Liekais svars satrauc Latvijas mediķus
Liekais svars ir viena no galvenajām mūsdienu sabiedrības veselības problēmām. Tā var radīt dažādas blakus saslimšanas, tā ir riska faktors daudzām hroniskām saslimšanām.
Samazinot svaru jau laicīgi, ir iespējams ietaupīt valsts līdzekļus, kas tiek novirzīti aptaukošanās pacientu blakus saslimšanu ārstēšanai.
Latvijas Endokrinologu asociācija (LEA) šī gada 28.janvārī rīkos konferenci** Liekais svars – problēma un risinājumi. Konferencē piedalīsies vairāk kā 250 Latvijas mediķi – dietologi, ginekologi, endokrinologi, ģimenes ārsti, gastroenterologi, ķirurgi, internisti u.c., lai izglītotos un rastu risinājumu liekā svara problēmai Latvijā. Savu skatījumu paudīs arī Starptautiskās adipozitātes komisijas vadītājs profesors Philips James no Lielbritānijas.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju aptaukošanās ir klasificēta kā hroniska slimība. Jo lielāks ķermeņa masas indekss, jo lielāka blakus saslimšanas iespējamība.
Aptaukošanās simptomi attīstās tikai ar laiku. Slimības sākumā aptaukošanās apgrūtina staigāšanu, sagādā muguras sāpes un nogurumu, saasinās ādas un elpošanas slimības. Ja svaru nesamazina, veselības stāvoklis pasliktinās:
• Vielmaiņas traucējumu rezultātā organismā palielinās cukura līmenis asinīs, kas var izraisīt cukura diabētu. Paaugstinās holesterīna līmenis asinīs, veicinot aterosklerozes attīstību, un var attīstīties podagra.
• Bieži vērojams paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens un vēnu pārslodze, liels risks saslimt ar sirds koronāro slimību, sirds vājumu, sirds tauku distrofiju u.c.
• Vairums apēstās barības (arī tad, ja ēd ļoti maz) tiek patērēts taukaudu uzturēšanai un to veidošanai. Visbiežāk attīstās tādas gremošanas orgānu slimības kā aknu un žultsceļu bojājumi, žultsakmeņu slimības, zarnu muskulatūras tonusa vājums, aizcietējumi.
• Rodas elpošanas traucējumi, jo tauku nogulsnējumi traucē normāli darboties elpošanas sistēmai. Samazinās plaušās ieplūstošā gaisa apjoms un rodas skābekļa trūkums, kas izraisa miegainību, galvassāpes un atmiņas traucējumus, miegā mēdz būt elpas aizture, krākšana un apnoja.
• Kustību un balsta aparāta traucējumi. Ar laiku rodas pārmaiņas kaulu sistēmā, kas izraisa reimatiskas locītavu sāpes un artrozes, īpaši ceļgalu un gūžu locītavās. Var attīstīties mugurkaula un kāju locītavu iekaisumi.
• Pārmērīgs svars bojā arī perifēro nervu sistēmu, radot neirītus, radikulītus u.c.
• Aptaukošanās var būt iemesls arī vairākām onkoloģiskām slimībām. Liels tauku daudzums vīriešiem izraisa risku saslimt ar prostatas un taisnās zarnas vēzi, bet sievietēm – ar dzemdes, olnīcu, krūšu un žultspūšļa vēzi.
• Neveiksmīgi mēģinājumi samazināt svaru, apkārtējās sabiedrības attieksme un citi faktori veicina nervu sistēmas traucējumu rašanos. Tie izpaužas kā nervozitāte, bezmiegs, nemiers, depresija, dusmas utt.
Adipozitātes ārstēšanas vadlīnijas nosaka –
- ja ĶMI (ķermeņa masas indekss kg/m²) ir 25 - jāmaina dzīvesstils, jāievēro sabalansēta diēta un jābūt regulārai fiziskajai slodzei,
- ja ĶMI ir 27 un vairāk, papildus jau minētajam, ir jāsāk lietot medikaments svara samazināšanai,
- ja ĶMI ir virs 35, papildus iepriekšminētajam nepieciešama ķirurģiska aptaukošanās ārstēšana.
Informācija ZL datubāzē
