Liekais svars bērniem: Kas vainīgs – gēni, vielmaiņa vai tomēr ikdienas paradumi?

Raksta autore: Jurgita Gailite, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre, bērnu endokrinoloģe

Virssvara un aptaukošanās izplatība bērniem un pusaudžiem vecumā no pieciem līdz 19 gadiem dramatiski pieaugusi. Statistikas rādītāji ir nepielūdzami – pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem (PVO) 1975. gadā tikai 4% bērnu bija virssvars, taču 2016. gadā jau 18%. Aptaukošanās izplatība bērnu un pusaudžu vidū augusi no 1% 1975. gadā līdz 8% meiteņu un 9% zēnu vidū 2016. gadā.

PVO aptaukošanos definējusi kā pārmērīgu tauku uzkrāšanos organismā, kas kaitīgi ietekmē cilvēka veselību, palielina slimību risku un maina cilvēka fizisko, psiholoģisko un sociālo labklājību.

Neraugoties uz ģenētisku predispozīciju, aptaukošanās ir dzīvesveida slimība. Tikai 1–2% bērnu aptaukošanās ir saistīta ar ģenētiskām un endokrīnām slimībām. Tātad 98% gadījumu virssvara un aptaukošanās iemesls bērniem ir nesabalansēts uzturs un mazkustīgums.

Uzturs cilvēka dzīvē nozīmē daudz vairāk par līdzekli, kas ļauj izdzīvot. Uzturs, protams, nodrošina organismu ar nepieciešamām uzturvielām, bet uzturs ir arī nozīmīga cilvēces paradumu un kultūras sastāvdaļa. Visā pasaulē viesmīlības izpausme ir aicināt pie galda un viesus garšīgi pacienāt, arī nevieni svētki nepaiet bez garšīgas maltītes. Nav retums, ka bērnam vismīļākie un visskaistākie brīži asociējas ar svētku galdu un kopā būšanu ar vecākiem. Bērnu lutināšana arī saistās ar uzturu, nereti bērns tiek pacienāts ar kaut ko garšīgu un ne jau vienmēr veselīgu.

Neapšaubāmi ēšana ir viena no dzīves baudām, taču ir slikti, ja ēšanas nozīme tiek pārspīlēta un ēšana sāk apdraudēt veselību. Bērni nāk pasaulē bez sliktiem ēšanas paradumiem, viņi nezina, kā garšo kartupeļu čipsi, un raud ne jau tāpēc, ka grib šokolādi vai cepumu. Ne jau bērns ir vainīgs, ja nepareizi ēd, ja ir apaļīgs. Diemžēl vecāki ne vienmēr to saprot. Tāpēc aicinu ikvienu vecāku pārdomāt un īstenot bērna ikdienas paradumos mazas izmaiņas, lai pasargātu bērnu no aptaukošanās un veselības problēmām nākotnē. Bērna ēšanas paradumi veidojas ģimenē, ne jau bērnudārzos, skolās vai sabiedriskās ēdināšanas vietās.

Nevajadzētu priecāties par bērna apaļīgumu, bet gan laikus pievērst tam uzmanību un censties to mazināt, jo aptaukošanās ir hroniska slimība, kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību un apdraud dzīves kvalitāti un dzīvildzi.

Izpratne par to, kāds ir normāls svars, sabiedrībā gadu gaitā mainās, tāpēc vecāki nereti nepareizi novērtē bērna svaru. Īpaši tas raksturīgi lauku reģionu iedzīvotājiem un vecvecākiem. Par kritiskiem periodiem liekā svara attīstībai uzskata laiku no trešā grūtniecības trimestra līdz bērna divu gadu vecumam un pusaudžu vecumu – šis periods ļoti svarīgs ir meitenēm.

Ārsti bērna augšanu novērtē svara un auguma līknēs. Arī ķermeņa masas indeksu (ĶMI) bērniem vērtē līknēs atbilstoši bērna vecumam un dzimumam.

Jau agrīnā vecumā liekais svars rada gan sociālas, gan veselības problēmas:

• sociālas – bērni jau sešu gadu vecumā mēdz nedraudzēties, izolēt bērnus ar lieko svaru,
• ortopēdiskas problēmas – veidojas plakanā pēda, ceļa locītavu un mugurkaula deformācijas utt.,
• paaugstināts asinsspiediens – raksturīgas periodiskas vai pastāvīgas galvassāpes, redzes traucējumi, koncentrācijas spēju pasliktināšanās bērniem utt.,
• aknu bojājums – bīstama tauku uzkrāšanās aknās, kas nākotnē var izraisīt aknu cirozi,
• paaugstināts holesterīna līmenis – negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas veselību un paaugstina agrīnas nāves risku,
• cukura vielmaiņas traucējumi – sākumā veidojas insulīna rezistence, kad insulīna funkcija pazemināt cukuru asinīs kļūst nepilnvērtīga, tad cukura līmenis paaugstinās un veidojās cukura tolerances traucējumi, vēlāk var attīstīties 2. tipa cukura diabēts.

Bērnam ar lieko svaru veidojas apburtais loks – liekais svars veicina mazkustīgumu un negribēšanu kustēties, palielina vientulības sajūtu un skumjas. Bērns meklē mierinājumu un atrod to ēdot, kas atkal veicina svara pieaugumu. Vecākiem jācenšas šo apburto loku pārraut, ja nepieciešams, padomu var lūgt ārstam, bet galvenā loma tomēr būs ģimenei. Naivi būtu cerēt, ka sešgadīgs bērns labprātīgi atteiksies no našķiem, lai izvairītos no saslimšanas ar cukura diabētu pēc 20 gadiem. Vecākiem pacietīgi jāveido jauni un pareizi uztura paradumi, ja bērnam jau sešu gadu vecumā ir liekais svars. Pakāpeniski jāpārdomā ēdienreižu skaits, uzkodu un našķu daudzums un, protams, ikdienas fiziskās aktivitātes. Bērna lieko svaru samazināt ir grūti, no vecākiem šis process prasa milzīgu pacietību, izturību un pašdisciplīnu. Tāpēc svarīga ir agrīna aptaukošanās profilakse.

Visas sievietes ir neskaitāmas reizes dzirdējušas ārstu aicinājumus nopietni gatavoties grūtniecībai – pirms ģimenes pieauguma plānošanas salabot zobus, apmeklēt ginekologu, veikt asins analīzes, trīs mēnešus pirms plānotās grūtniecības sākt lietot folijskābi, atmest smēķēšanu, pārdomāt uztura paradumus un, ja ir liekais svars, to samazināt.

Grūtniecības laikā it īpaši jāpievērš uzmanība savai veselībai. Noteikti jāatmet smēķēšana! Ja līdz šim neesi īpaši domājusi par savu veselību, tad tagad rūpējies gaidāmā bērniņa dēļ. Straujš svara pieaugums nav vēlams, pievērs uzmanību ēšanai un ikdienas fiziskām aktivitātēm – ieteicamas ir pastaigas, nodarbības peldbaseinā, grūtnieču vingrojumi.

Pēc bērniņa piedzimšanas iesaka mazuli barot ar krūti vismaz līdz sešu mēnešu vecumam. Mātes piens un barošana ar krūti veido pirmos ēšanas ieradumus bērnam, jo zīšana prasa piepūli un veicina nesteidzīgu ēšanas ritmu, iepazīstina ar dažādām garšām, jo piena garša atkarīga no mammas uztura, nodrošina visas bērna vajadzības, stimulē imunitāti, nodrošina pilnvērtīgu gremošanas trakta funkciju utt. Ne visām sievietēm krūts barošana uzreiz izdodas, tāpēc jaunajai māmiņai jāsniedz viss iespējamais atbalsts. Ja tomēr kādu iemeslu dēļ krūts barošana nav iespējama, jācenšas nodrošināt jaunajai māmiņai mieru, lai veidotos emocionāla saikne ar bērniņu, barojot zīdainīti ar mākslīgo maisījumu.

No sešiem mēnešiem ieteicams sākt piebarošanu. Vislabāk sākt ar dārzeņiem. Galvenā rekomendācija mammai būtu – saglabāt pacietību un mieru. Katram bērnam var būt kādas ēšanas problēmas, kas spēj nobiedēt vai izsist no līdzsvara arī pieredzējušu un pārliecinātu mammu. Viens bērns var spļaut laukā visu, kas tiek mutē, cits ēd ļoti maz, trešais vispār muti never ciet, vēl kāds neskatīsies uz dārzeņiem, ko tikko ieteicu. Bet tāpēc nevajadzētu nolaist rokas. Jāturpina piedāvāt un dažādot bērna ēdienkarti.

Nesteidzies radināt bērnu pie nevajadzīgiem pārtikas industrijas izgudrojumiem. Maza bērna uzturā nevajag iekļaut saldinātus piena produktus – jogurtu, pienu ar garšu, biezpiena sieriņus utt. –, cepumus, saldās nūjiņas, galetes, saldas putriņas, sulas utt. Noteikti pienāks laiks, kad bērns pagaršos arī šos produktus, bet būtu svarīgi nesākt tos piedāvāt agrīni.

Jāatceras, ka visiem bērniem garšo veselīgs ēdiens, kamēr viņi nav iepazinuši nevajadzīgu produktu garšu. Pārtikas ražotāji zina – lai bērns ēstu, vajadzīgi trīs priekšnosacījumi: pievilcīgs, interesants produkta izskats (krāsains, ar multiplikācijas filmu varoņiem uz iepakojuma u.tml.), patīkama smarža un garša.

Gatavo bērniem radoši, lai veicinātu pareizu ēšanas kultūru, ēdiet visi pie galda, neatstāj bērnu vienu, nesteidzini un izglīto par uzturā nevajadzīgiem un nevēlamiem produktiem. Nesaki, ka konkrēto produktu neļauj ēst daktere, bet gan māci, ka tas satur daudz cukura vai sāls, kas slikti ietekmēs labsajūtu, veselību, un tāpēc to nevajadzētu ēst katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. Tava izpratne un atbalsts, mainot vai veidojot bērna ēšanas paradumus, ir svarīgākais!

Raksta avots: www.arsts.lv