Līdzmaksājuma mazināšanai C hepatīta pacientiem katru gadu būtu nepieciešams 1,3 miljoni eiro
Lai samazinātu līdzmaksājuma apjomu C hepatīta pacientiem, šogad nepieciešami vairāk nekā 660 000 eiro, bet katru nākamo gadu - jau vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, liecina valdības apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai par C hepatīta ārstēšanu.
Jūnija vidū komisija vērsās pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) ar aicinājumu šī gada otrajā pusē palielināt kompensācijas apjomu C hepatīta pacientiem no 75% uz 90%. Komisija uzsver, ka aptuveni puse no slimniekiem netiek ārstēta, jo nespēj nodrošināt lielo līdzmaksājumu daļu. Tāpat komisija vērš uzmanību, ka C hepatīts ir slimība, kas apdraud visu Latvijas sabiedrību.
Atbildes vēstulē, kuru sagatavojusi Veselības ministrija, teikts, ka C hepatīta terapijas kompensācijas apjoma palielināšanai ar šī gada 1.jūliju no 75% uz 90% šogad nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi 664 609 eiro apmērā, bet turpmāk ik gadu 1 329 219 eiro apmērā. VM dati liecina, ka Latvijā ir 40 000 cilvēku, kuri slimo ar C hepatītu.
VM arī norāda, ka kopš šī gada sākuma Eiropā, tostarp Latvijā, ir pieejama jaunākās paaudzes medikamentu terapija C hepatīta slimnieku ārstēšanā, kas garantē gandrīz 100% pacientu izveseļošanos.
Tādēļ, lai nodrošinātu efektīgāku resursu ieguldījumu C hepatīta slimnieku ārstēšanā, VM uzskata, ka no 1.jūlija ir jāsāk šo pacientu ārstēšana arī ar jaunākās paaudzes medikamentiem, kam šī gada sešos mēnešos ir nepieciešams 3 214 127 eiro finansējums.
Papildus VM arī vērš Saeimas komisijas uzmanību, ka draudus sabiedrības veselībai rada HIV infekcijas izplatība Latvijā.
Savlaicīga HIV pacientu ārstēšana ne tikai samazinās veselības aprūpes izmaksas, samazinoties pacientu ar smagiem HIV infekcijas izraisītiem veselības traucējumiem AIDS stadijā skaitam, kam ir nepieciešama ilgstoša ārstēšanās stacionārā, pielietojot dārgus medikamentus, bet arī mazināsies slogs sociālajam budžetam, mazinoties pacientu darba nespējai un invaliditātei, kas saistīta ar slimības komplikācijām, uzsver VM.
Tādēļ ir nepieciešams nekavējoties rast finansējumu, lai nodrošinātu atbilstošu HIV un AIDS pacientu ārstēšanu, kad imūnās sistēmas šūnu skaits organismā ir sasniedzis 350 vienā kubikmilimetrā, ne 200, kā tas ir šobrīd.
Savlaicīga HIV ārstēšana ne tikai uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, bet ir arī nozīmīgs pasākums HIV infekcijas izplatības ierobežošanai, jo HIV pacienti, kas savlaicīgi saņēmuši ārstēšanu, ir mazāk infekciozi, norāda VM.
VM arī vērš uzmanību, ka Latvijā pieaug HIV izplatība heteroseksuālā ceļā, kam sekas ir sieviešu īpatsvara pieaugums HIV inficēto personu vidū un tam sekojošs HIV inficētu grūtnieču skaita pieaugums, kā rezultātā Latvijā pieaug HIV inficētu jaundzimušo skaits.
Ministrija ir aprēķinājusi, ka HIV un AIDS terapijas agrīnai sākšanai no šī gada 1.jūlija nepieciešamais finansējuma apmērs ir 184 212 eiro.
Treškārt VM norāda, ka bieži cilvēka dzīvības glābšanai ir nepieciešami plazmas preparāti, kuru patēriņš, nodrošinot ārstēšanu saskaņā ar Eiropā un arī Latvijā pieņemtajām ārstēšanas vadlīnijām, būtiski pieaug pēdējos gados.
Plazmas preparātu patēriņa pieauguma rezultātā Valsts asinsdonoru centrs var nodrošināt ārstniecības iestādes ar plazmas preparātiem tikai 60-70% apmērā no pieprasījuma, kas ir nepietiekams, un tādēļ smagu hronisku slimību pacienti, kuriem medikaments, piemēram, intravenozais imūnglobulīns, nepieciešams regulāri, to šobrīd nevar saņemt.
Asins plazmas preparātu iegādei nepieciešamais papildu finansējuma apmērs šim gadam ir 171 186 eiro.
Kopumā, lai samazinātu līdzmaksājuma apjomu C hepatīta pacientiem, sāktu ātrāku HIV slimnieku ārstēšanu, kā arī papildu asins plazmas preparātu iegādei Valsts asinsdonoru centram jau šogad nepieciešami 4 234 134 eiro.
Savukārt 2016.gadā šiem mērķiem nepieciešami 10 579 435 eiro, 2017.gadā - 8 525 624 eiro, bet 2018.gadā - 8 477 428 eiro.
Veselības ministrs Gunits Belēvičs (ZZS) šodien Ministru kabineta sēdē aicināja valdības protokollēmumā aicināja ierakstīt, ka Finanšu ministrijai jāapkopo pieejamo līdzekļu atlikumus no prezidentūras Eiropas Savienības Padomē paredzētajiem līdzekļiem un veikt to pārdali Veselības ministrijai.
Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pauda, ka šī atbildes vēstule nevar izskatīties pēc papildu finansējuma pieprasījuma, turklāt vakar koalīcijas sēdē panākta vienošanās par šiem līdzekļiem diskutēt kontekstā ar nākamā gada budžetu.
Vairāki citi ministri arī norādīja, ka konkrēts prezidentūrai paredzētu līdzekļu ietaupījums būs zināms augustā un tad valdība arī lemšot par šo līdzekļu sadalījumu.
LETA
