Līdzekļu samazinājums kompensējamām zālēm - robs pacientu maciņā vai pieejamības mazināšanās zālēm?
Nākamgad Veselības ministrijas budžetu attiecībā pret apstiprināto budžeta bāzi paredzēts samazināt par 12,5 miljoniem latu, kas nozīmētu aptuveni 4 miljonu latu samazinājumu administratīvajos izdevumos, kā arī tik pat lielu samazinājumu ārstniecības un kompensējamo zāļu jomā, 2011.gada 'budžeta "griešanas" efektu uz veselības jomu skaidro Veselības ministrija.
Aizvadītajā piektdienā notikušajā pacientu konferencē "Jauna sadarbība – jaunas iespējas", kuru rīkoja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju, asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Leja uzsvēra, ka praktiskais samazinājums būs lielāks. Viņš skaidroja, ka reālais samazinājums varētu būt par 25 miljoni latu, jo 2011.gadā pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa likme medikamentiem tiks paaugstināta, kas palielinās iestāžu tēriņus kopumā par vēl aptuveni 13 miljoniem latu.
Attiecībā uz samazinājumu kompensējamiem medikamentiem Leja skaidroja, ka Latvijā jau tagad medikamentu patēriņš ir aptuveni trīs reizes mazāks nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīs. Turklāt, no šī patēriņa valsts apmaksā tikai 35% jeb 31 latu gadā uz pacientu, pārējie maksājumi gulstas uz pacientu pleciem, kas nozīmē, ka valsts apmaksātā daļa ir aptuveni četras reizes mazāka nekā vidēji Eiropā.
Kā skaidroja Leja, zāļu patēriņš Latvijā ir neliels, jo iedzīvotaji nespēj paši apmaksāt zāles un, ja netiks palielināts kompensējamo zāļu saraksts, arī ambulatorās aprūpes mērķi netiks sasniegti. Tas ir, nevar cerēt, ka pacienti vairāk vērsīsies pie ģimenes ārstiem, jau laikus ārstēsies un nenokļūs stacionāros, ja nebūs pieejami nepieciešamie medikamenti.
Pēc Lejas sacītā, finansējuma samazināšana kompensējamiem medikamentiem būs solījumu nepildīšana, ekonomiska tuvredzība un neētiska rīcība attiecībā pret pacientiem.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis atzina, ka budžeta mazinājums veselības aprūpei ir sāpīgs, tomēr tas nav tik liels, lai būtiski ietekmētu nozari. Viņš pacientus mierināja, ka, neskatoties uz finansējuma samazinājumu, pieejamība kompensējamiem medikamentiem nemazināsies. Viņš skaidroja, ka kompensējamo medikamentu klāsts nākamgad nesamazināsies, ko plānots panākt uz cenu samazinājuma rēķina, kā arī mudinot iedzīvotājus izvēlēties ģenēriskos nevis dārgos oriģinālos preparātus.
Veselības ekonomikas centra vadītāja Daiga Behmane informēja, ka pēdējos gados, neskatoties uz finansējuma samazinājumu, zāļu patēriņš pieaudzis, ņemot vērā cenu samazinājumu. Tai pat laikā viņa atzina, ka pacienti nelabprāt izvēlas lētākas zāles.
Behmane arī nenoliedza, ka pie mums joprojām netiek lietotas, iespējams, efektīvākas zāles, kuras tiek lietotas citur Eiropā. To ir ietekmējusi mūsu finansiālā situācija, jo nereti centram jāatsaka zāļu iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā tieši naudas dēļ. Ja arī ir zināms, ka medikaments ir efektīvāks, tomēr naudas trūkuma dēļ tādas zāles tiek iekļautas nākotnes plānā un par to tiek informēta Veselības ministrija, taču patlaban pacientiem tās nav pieejamas.
Veselības ekonomikas centra direktore arī uzsvēra, ka tas ir mīts, ka kompensējamie medikamenti Latvijā ir dārgāki nekā citur. Tas, iespējams, dažkārt var tikt novērots bezrecepšu medikamentu klāstā, taču kompensējamā sistēmā tā neesot. Piemēram, "Glivec" Latvijā maksā mazāk pat par vidējo cenu Eiropā.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš piebilda, ka 2012.gadā arī nav plānots palielināt iedzīvotāju maksāto daļu par kompensējamām zālēm. Taču izteica ideju, ka varētu noteikt simbolisku iemaksu par 100% kompensētajiem medikamentiem, tādā veidā iedzīvotājus mudinot tomēr sapra'tīgi lietot zāles, nevis ārsta izrakstītos medikamentus "glabāt skapītī". Viņš aicināja pacientus izteikt savu viedokli par šo ierosinājumu. Ņemot vērā pacientu pausto sašutumu, Bārzdiņš sacīja, ka tādā gadījumā šis ierosinājums netiks īstenots.
Ilze Mežniece
