Klepus rada nepatīkamas un traucējošas sajūtas gan dienā, gan nakts laikā. Tomēr nevajadzētu ķerties pie klepus ārstēšanas, nenoskaidrojot tā patieso cēloni. “Ir vairāki jautājumi, ko noteikti uzdos farmaceits, pirms piedāvās kādu no aptiekā pieejamiem līdzekļiem pret klepu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Kas farmaceitam ir jānoskaidro?

Foto: Freepik.com/ senivpetro

Kāds ir potenciālā zaļu lietotāja vecums? Dažas zāles pret klepu ir paredzētas gan pieaugušajiem, gan bērniem, dažas drīkst lietot pieaugušie un bērni no 12 gadu vecuma, un ir medikamenti, kas domāti tikai pieaugušajiem. Atsevišķi pretklepus līdzekļi ir piemēroti mazuļiem no viena gada vecuma, tiesa, vairāk ir tādu, ko drīkst lietot bērni vecumā no trim, četriem gadiem. Augu preparāti ne vienmēr ir ieteicami bērniem, par to piemērotību noteikti nepieciešams jautāt ārstam. 

Kad klepus sākās un cik ilgi tas jau turpinās? Jānoskaidro, lai saprastu, vai klepus ir akūts simptoms vai arī tas ir traucējošs ilgāku laiku. Šī informācija farmaceitam ļauj domāt par klepus iespējamiem cēloņiem – pie vainas varētu būt vīrusa infekcija vai varbūt klepus ir kādas citas slimības, piemēram, atviļņa simptoms. Smēķētāja ieilgušais klepus var liecināt par hronisku elpceļu slimību.

Vai ikdienā lieto kādus medikamentus? Tas ir patiešām svarīgi, piemēram, paaugstināta asinsspiediena gadījumā, tā kā dažu asinsspiedienu pazeminošu medikamentu blakusparādība var būt sauss klepus.

Kā ar alerģiskām reakcijām – lietojot zāles, tādas ir bijušas? Gadās, ka cilvēks ir novērojis alerģisku reakciju, piemēram, pret kādu no ārstniecības augiem, ko mēdz saturēt klepus sīrupi.

Vai līdz šim jau ir lietots kāds pretklepus līdzeklis? Tas ir svarīgi, jo katram līdzeklim ir ieteicamais lietošanas ilgums. Zinot, ko tieši cilvēks jau ir mēģinājis lietot, un savietojot šo informāciju ar atbildēm uz iepriekšminētajiem jautājumiem, farmaceits var spriest par šādas terapijas efektivitāti un, iespējams, mudināt vērsties pie ārsta.

Klepus no klepus atšķiras

Klepu var raksturot dažādi un parasti tas ir svarīgi gan ārstam, diagnozes precizēšanai, gan farmaceitam, aptiekā konsultējot par pretklepus līdzekļiem. “Klepus var būt atkrēpojošs jeb produktīvs, sauss, vai spastisks, turklāt slimošanas laikā klepus veids var mainīties, piemēram, sākumā tas ir sauss, taču vēlāk – ar krēpām. Pretklepus līdzeklis jāpiemeklē, atbilstoši tam, kā klepus izpaužas.

Sausa klepus gadījumā elpceļus ir svarīgi nomierināt. Augu valsts preparāti - sīrupi, pastilas, tējas var palīdzēt novērst kairinājumu un veicināt atklepošanu.

Ja ir mitrs klepus, to ar medikamentiem nevajadzētu nomākt – elpceļus ir svarīgi attīrīt, lai nekrājas krēpas, kas var apgrūtināt elpošanu,” skaidro farmaceite un piebilst, ka ir pretklepus medikamenti, kā lietošana jāpārtrauc, tiklīdz krēpas sākušas atdalīties.

Savukārt spastiska klepus gadījumā būs nepieciešams bronholītisks līdzeklis, kas samazina elpceļu pretestību un palielinās bronhu caurlaidību, tā atvieglojot elpošanu.

“Nepatīkamas sajūtas var sagādāt nakts klepus. Ja klepus patiešām parādās tikai naktīs, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu, jo, iespējams, klepu izraisa nevis kāda elpceļu infekcija, bet, piemēram, atvilņa slimība vai sirds slimība. Kādai daļai cilvēku, kuri lieto noteiktus medikamentus sirds mazspējas ārstēšanai, arī tie var izraisīt klepu. Tas gan attiecas galvenokārt uz pieaugušajiem. Bērni naktīs nereti klepo, jo horizontālā stāvoklī aizdegunē sakrājas sekrēts, kas kairina un izraisa reakciju – klepu. To svarīgi saprast un ārstēt nevis klepu, bet slimību, kas to izraisa,” saka farmaceite.

Kādu zāļu formu izvēlēties?

Foto: Freepik.com/ azerbaijan_stockers

Zāles pret klepu pieejamas dažādās formās. Līdzteku tabletēm un kapsulām, liels ir klepus sīrupu piedāvājums. Vīrusa infekcijas gadījumā, kad ir gan klepus, gan citi saaukstēšanās simptomi, var noderēt šķīstošie pulveri, kam ir kombinēta iedarbība.

Aptiekas piedāvā arī kompresijas inhalatorus – tie izdala mikroskopiskas zāļu šķīduma vielas daļiņas, ko viegli ieelpot, lai mīkstinātu bronhu sekrētu un veicinātu atkrēpošanu.

Rudens vīrusi un klepus profilakse

Protams, ka, “noķerot” rudens vīrusu, gribētos ar to tikt galā pēc iespējas ātrāk, nepieļaujot, ka attīstās klepus, kas parasti tomēr nav gluži pirmais simptoms.

Farmaceite iesaka: “Līdzko ir sajūta, ka parādās saaukstēšanās simptomi, nenāktu par ļaunu palīdzēt imūnsistēmai pēc iespējas labāk veikt savu darbu. Pieaugušie var uzņemt C vitamīnu, cinku, selēnu. Noderīgas būs arī tādas procedūras, kā pēdu un krūšu ierīvēšana uz nakti ar kādu sildošu, piemēram, terpentīna ziedi. Ja tās pie rokas nav, var uzlīmēt sinepju vai piparu plāksteri. Vecmāmiņu metode – kāju sildīšana – arī dažreiz gluži labi palīdz, tiesa, to drīkst piekopt tikai tad, ja nav paaugstināta ķermeņa temperatūra. Tāpat der atcerēties, ka var novietot pie gultas vai mazliet uzpilināt uz mājas apģērba ēterisko eļļu, piemēram, tādu, kas iegūta no eikalipta vai priežu pumpuriem – tā var palīdzēt atvieglot elpošanu.”

Farmaceite brīdina uzmanīties – ieildzis klepus var liecināt par hroniskām elpceļu un plaušu slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvo plaušu slimību, bronhiālo astmu vai plaušu tuberkulozi.

Kad noteikti jādodas pie ārsta?

• Jāpatur prāta, ka klepus zāles nevajadzētu lietot bezgalīgi ilgi, cerot, ka vēl mazliet un tad jau klepus pāries. Ja piecu dienu laikā nepāriet, zāļu lietošana jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu. Tas attiecas arī uz augu valsts preparātu lietošanu;
• Klepu var uzskatīt par ilgstošu, ja tas nepāriet triju nedēļu laikā. Tas neapšaubāmi ir iemesls doties pie ārsta, gluži kā klepus, kas sākas pēc fiziskas slodzes, vai arī krēpas, kurās redzams asins piejaukums. 

Iespējamie izmeklējumi

• Parasti ilgstoša klepus gadījumā ārsts nozīmē krūšu kurvja rentgena izmeklējumu. Tas ļauj konstatēt izmaiņas plaušās un noteikt diagnozi, kas var apstiprināt, piemēram, pneimoniju vai tuberkulozi;
• Vēl viens iespējamais izmeklējums ir spirogrāfija ar bronhu dilatāciju. Šo izmeklējumu veic, lai diagnosticētu astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību;
• Dažkārt ārstam var būt aizdomas par ļaundabīgu procesu. Parasti tad nosūta uz plaušu datortomogrāfiju, bronhoskopiju.