Licencēta jauna studiju programma – Optometrija

2020. gada maijā Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža ir licencējusi pavisam jauno studiju programmu "Optometrija" – to absolvējot, students iegūst kvalifikāciju "Optometrista asistents"!

Kas ir optometrista asistents?

• Optometrista asistents konsultē klientu par briļļu ietvara un optisko briļļu lēcu izvēli,

• iestrādā optiskās lēcas briļļu ietvaros,

• pielāgo un labo briļļu ietvarus,

• veic kontaktlēcu lietošanas un kopšanas apmācību,

• uzrauga redzes treniņus klientiem,

• veic tehniskos mērījumus atbilstoši sertificēta redzes speciālista nozīmējumam un rekomendācijām,

• nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu un redzes veselības aprūpē lietojamo preču tirdzniecību,

• profesionālo darbību veic redzes optikas uzņēmumos vai aprūpes komandas sastāvā ārstniecības iestādēs,

• var būt pašnodarbinātais vai individuālais komersants.

Studiju ilgums – 2 gadi.

Studiju maksa – 1200 eiro gadā.

Autors: optometrista_asistents

Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža piedāvā iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību akreditētās studiju programmās "Ārstniecība", "Masāža un hidroterapija", "Māszinības" un "Optometrija", kļūstot par:

• Ārsta palīgu,

• Masieri,

• Māsu vai

• Optometrista asistentu.

Studijas notiek kvalificētu mācībspēku un veselības aprūpes speciālistu vadībā, praktiskās iemaņas tiek apgūtas profesionālai videi pietuvinātos apstākļos. Studiju laikā iespējams gūt pieredzi starptautiskos projektos un dodoties apmaiņas programmās uz kādu no partnervalstīm. Koledža nodrošina ikvienam studentam dzīvesvietu mājīgā studentu viesnīcā, turklāt tā atrodas klīniku un citu prakšu vietu tuvumā.

Mācības iespējams apvienot ar darbu, tāpēc arī jau strādājošiem ir iespēja celt savu kvalifikāciju.

Vairāk informācijas: https://rmkoledza.lu.lv/lv/par-lu-rmk/studiju-programmas/

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta.

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.