Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ar katru gadu pati spēj nopelnīt vairāk līdzekļu un tās saimnieciskās darbības rezultāti parāda pozitīvu naudas plūsmu, - tā savā iknedēļas preses konferencē atzina Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Slimnīcas pašas nopelnītie līdzekļi pieauguši no 920 000 eiro 2010.gadā līdz 1,44 miljoniem eiro pērn. Arī šogad slimnīca plāno nopelnīt 1,44 miljonus eiro, liecina Lemberga prezentētie dati.

"Slimnīcas saimnieciskās darbības rezultāti parāda, ka viņiem ir pozitīva naudas plūsma, un viņi arī katru gadu investē gan remontos, gan iekārtās un arī cilvēku resursos. Tā ka slimnīcas finanšu stāvoklis ir stabils. Man īsti nav saprotams, kāpēc citiem ir problēmas," atzina Lembergs.

Bez valsts finansējuma medicīnai un pacientu līdzmaksājumiem Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ik gadu saņem arī Ventspils pašvaldības finansējumu.

Pērn pašvaldība piešķīrusi slimnīcai 113 000 eiro medicīnisko iekārtu iegādei un 42 000 eiro cilvēkresursu atbalsta programmai jeb rezidentu stipendijām. Tikpat liels pašvaldības atbalsts - kopumā 155 000 eiro - slimnīcai paredzēts arī šogad.

Ar pašvaldības atbalstu šogad plānots iegādāties radioloģiskās diagnostikas kabineta aprīkojumu, dzemdību nodaļas aprīkojumu, medicīnas iekārtas rehabilitācijas nodaļai un perifēro vēnu vizualizācijas iekārtu. Paredzēts piešķirt pašvaldības stipendijas kardiologam, diviem otolaringologiem, diviem ginekologiem-dzemdību speciālistiem, nefrologam un diviem rezidentiem no 2016.gada oktobra.

Lembergs pauda viedokli, ka šādai cilvēkresursu atbalsta programmai būtu jābūt valsts līmenī: "Es arī to prasīšu, cik nu es varu ietekmēt, ka jābūt ir speciālai cilvēkresursu atbalsta programmai nacionālā mērogā, īpašu akcentu liekot ārpus Rīgas - jo tālāk no Rīgas, jo lielāks atbalsts."

SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" šodien informē, ka ir parakstījusi Nacionālā veselības dienesta piedāvāto līgumu par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu un apmaksu 2016.gadā. Līgums paredz finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai 2015.gada finansējuma līmenī.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca atgādina, ka valsts slimnīcai piešķir finansējumu tikai noteiktam speciālistu konsultāciju un izmeklējumu skaitam gadā. Tā kā finansējums ir ierobežots, tad arī pacientu skaits, kuriem ārstniecības iestāde var sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, ir ierobežots. Sakarā ar nepietiekamo valsts finansējumu veselības aprūpei kopumā, tajā skaitā ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, veidojas garas pacientu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un konsultācijām, skaidroja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Grinberga. Ja Veselības ministrijai būtu pieejams papildu finansējums, ko novirzīt ambulatoro pakalpojumu sniegšanai un slimnīca saņemtu papildu līdzekļus, rindas varētu samazināt un savlaicīgi nepieciešamos pakalpojumus varētu saņemt ievērojami vairāk cilvēku, viņa piebilda.

LETA