Lembergs: Situācija medicīnas nozarē ir ieprogrammēti slikta
Situācija medicīnas nozarē ir "ieprogrammēti slikta", šādu viedokli savā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs Aivars Lembergs, paužot viedokli, ka tas nav pašreizējā veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) radīts haoss, bet gan rezultāts līdzšinējai valsts attieksmei pret šo nozari.
Lembergs uzsvēra, ka finansējuma apjoms medicīnas nozarei tā arī nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, kamēr ieņēmumi valsts budžetā un kopējie budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2008.gadu ir pieauguši. Ventspils mērs aicināja paraudzīties uz veselības nozari no valsts budžeta viedokļa, gan norādot, ka šajos aprēķinos nav datu par to, cik papildus izmaksas bijušas nepieciešamas sakarā ar pēdējos gados pieņemtajiem lēmumiem samazināt pacientu izmaksas. "Nav analīzes arī par iespējamo ekonomiju, kas ir bijusi no tiem vai citiem lēmumiem, jo tāda informācija vispār nav pieejama," norādīja Lembergs. "Protams, ja nav bilances par pagātni, tad tas ir slikti, bet ja nav prognozes par nākotni, tad tas ir bezcerīgi slikti. Jāsaka, ka tādas vispusīgas, izsvērtas nozares plānošanas šobrīd no budžeta viedokļa nav. Pieeja faktiski ir ļoti saskaldīta, epizodiska, brīžiem emocionāla. Pazūd galvenais vai vieni no galvenajiem momentiem," atzina Lembergs.
Lai parādītu, kā pēdējos gados mainījies veselības nozares budžets uz kopējā valsts budžeta fona, Lembergs prezentācijā kā bāzes gadu bija izvēlējies 2008.gadu - pēdējo pirmskrīzes gadu. 2008.gadā veselības nozarei valsts budžetā bija atvēlēti 810 miljoni eiro, 2015.gadā - 758 miljoni eiro, bet 2016.gadam plānots 771 miljons eiro, liecina Lemberga prezentētie dati. Savukārt nodokļu ieņēmumi valsts budžetā palielinājušies no 3,46 miljardiem eiro 2008.gadā līdz 3,8 miljardiem eiro 2016.gadā. "Citiem vārdiem, ieņēmumi valsts budžetā pieauguši par 350 miljoniem, bet veselības aizsardzībā izdevumi samazinājušies par 40 miljoniem. Jūs redzat disbalansu," norādīja Lembergs. Viņš piebilda, ka kopējie izdevumi valsts budžetā 2008.gadā bijuši 5,55 miljardi eiro, bet 2016.gadam plānotie - 5,64 miljardi eiro.
"Tātad, izdevumi budžetā ir par 91 miljonu lielāki, bet medicīnai - par 40 miljoniem mazāk," norādīja Ventspils mērs, secinot, ka medicīna ir "valsts nemīlēta nozare". Lembergs arī uzsvēra, ka līdz 2018.gadam netiek solīts veselības nozares finansējuma palielinājums, savukārt kopējie tēriņi valsts budžetā saskaņā ar prognozēm pieaugšot par 600 miljoniem eiro.
"Tad ir vai nav medicīna prioritāte? [..] Medicīna ir smagi finansiāli sodāma nozare, un līdz ar to tiek sodīti visi pacienti," secināja Lembergs, vēlreiz akcentējot, ka medicīnas nozares finansējums nav sasniedzis 2008.gada līmeni. "Savukārt tēriņi valsts pamatbudžetā ir pieauguši par 12%, ieņēmumi par 25%, bet iekšzemes kopprodukts - par 21%. Griežat, kā patīk, situācija ir ieprogrammēti slikta," norādīja Lembergs.
Atbildot uz kāda iedzīvotāja Ventspils pašvaldības portālā uzdotu jautājumu, vai veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) nebūtu jāuzņemas atbildība par haosu veselības nozarē un jāatkāpjas no amata, Lembergs sacīja: "Es jau parādīju, ka tas nav Belēviča haoss, bet haoss ir sācies no 2008.gada, kad nav iedots finansējums." Pēc Lemberga teiktā, "jūs varat noņemt 100 ministrus", taču tas neko nemainīšot, kamēr nozarei nebūs pietiekama finansējuma.
"Līdz 2018.gadam nauda veselības nozarē nav paredzēta, lai aizpildītu to pārrāvumu, kas ir bijis finansējumā," norādīja Lembergs.
"Nav šaubu, ka veselības nozarē ir vajadzīgi arī būtiski pasākumi, lai padarītu to efektīvāku, tai skaitā ekonomiski efektīvāku," atzina Ventspils mērs.
"Belēvičs ir apsolījis iedot detalizētu plānu veselības aizsardzības nozares izejai no krīzes. Tas viņam būtu jāiesniedz marta beigās - vēl ir palikušas divarpus nedēļas. Paskatīsimies, kas tur būs. Tur jābūt arī aprēķiniem, pamatotībai u.c.," norādīja Lembergs. Kamēr šādu aprēķinu nav, tikmēr tas viss atgādinot "melna kaķa ķeršanu tumšā istabā, kas ne pie kādas skaidrības nenovedīs", tēlaini rezumēja Ventspils mērs.
LETA
