Lembergs: Ārstu trūkuma problēmu reģionos nav pareizi risināt ar administratīvām metodēm
Ārstu trūkumu reģionos nav pareizi risināt ar administratīvām metodēm, iknedēļas preses konferencē atzina Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
"Protams, ārpus Rīgas tā ir totāli liela problēma. Man liekas, ka to nav pareizi risināt ar administratīvām metodēm. Padomju laikā tā varēja, tagad tā darīt nedrīkst. Var būt tikai kliņģeru vai burkānu [princips], vai saucat kā gribat - kaut vai spirta stimuls," ar humoru atzina Lembergs. "Citiem vārdiem, materiālam stimulam ir jābūt un jābūt cilvēkresursu atbalsta programmai - zonētai, atkarībā no attāluma no Rīgas," teica politiķis.
Lembergs norādīja, ka situācija ar speciālistu trūkumu Rīgā un Lielrīgas reģionā ir būtiski atšķirīga no situācijas citos Latvijas reģionos.
"Man liekas, ka tiem, kas strādā 100 vai 150 kilometru un tālāk no Rīgas, ir jābūt medicīnas finansēšanas zonālajam koeficientam. Ja Rīgā [koeficients] ir 1, tad tur attiecīgi - 1,1 vai 1,2," iespējamo risinājumu piedāvāja Ventspils mērs. Kā piemēru viņš minēja no Rīgas attālo Ludzu. "Manā piemērā Ludzā viņš saņems, piemēram, par 20% vairāk, un tad rīdzinieks varēs izvēlēties - braukt uz Ludzu un saņemt par 20% vairāk vai strādāt Rīgā, bet mazāk saņemt par to pašu darbu. Nu nav citas alternatīvas! Arī Somijā aiz polārā loka ir koeficienti. Mums nav polārais loks, bet mums ir attālums no Rīgas," rezumēja Lembergs.
Kā ziņots, valdība atbalsta Veselības ministrijas (VM) sagatavotās un daudz diskusiju izraisījušās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas paredzētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.
Turpmāk gadījumos, kad pretendentiem uz rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti, prioritārā kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietās uzņem tos rezidentūras pretendentus, kuri noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas. Iepriekš gan VM vēlējās, ka līgums ar reģionālo slimnīcu kalpotu par galveno prioritāti, uzņemot pretendentus rezidentūrā.
Tāpat noteikumi paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātos valsts ieguldītos līdzekļus nāksies atmaksāt. Jau tagad šāda norma attiecas uz rezidentiem, kas par valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011.gada 30.augustam.
LETA
