LDDK saņem atbildi no Eiropas Komisijas, kas uzskata, ka īstenojot reformas, jākonsultējas ar sociālajiem partneriem
LDDK ir saņēmusi atbildes vēstuli no EK uz 2008.gada 11.decembrī EK priekšsēdētājam Borozu adresētu vēstuli. EK atbildes vēstulē LDDK norāda, ka cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem ne tikai uzlabo politikas kvalitāti, bet arī vairo sabiedrības atbalstu reformu īstenošanai. EK uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plānu (EERP) dalībvalstīm, kas saskārušās ar nopietnu ārējo un iekšējo ekonomikas nelīdzsvarotību, pret to jāvēršas ar izmaiņām budžeta plānošanā, tādējādi Latvijas Programma atbilst EERP vadlīnijām.
Savā vēstulē LDDK pauda satraukums par Latvijas valdības pieņemto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu (turpmāk - Programma), norādot, ka tās ir izstrādāta bez konsultācijām ar sociālajiem partneriem. LDDK pauda arī bažas, ka Programmā tiek izmantoti pretēji instrumenti tiem, kas ir paredzēti Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plānā, un tādejādi rada jautājumu, vai tā patiesi atbilst tam, kas ir vajadzīgs Latvijas ekonomikai.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka uzņēmēji citās valstīs atrodas līdzīgās situācijās, saskaras ar finanšu resursu nepietiekamību, konkurētspējas samazināšanos eksporta tirgos, uzņēmēju un patērētāju optimisma indekss (bussiness un consumer confidence index) ir sasniedzis savu zemāko punktu pēdējos 15 gados.
Tai pašā laikā valstu reakcijas uz finanšu un ekonomisko situāciju mēdz būt atšķirīgas, lai arī visās valstīs tiek sniegts valsts atbalsts finanšu sektora stabilizācijai. Piemēram, Somijā tiek uzsākti infrastruktūras projekti, lai veicinātu PPP, EK (Somijas Industriālistu konfederācija) kopā ar Ārlietu ministriju veic galveno tirgu izpēti un analizē galvenās problēmas un barjeras, kas pastāv eksportētājiem tajās.
EK Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorāta, Dalībvalstu ekonomikas direktorāta, Direktore Elena Flore norāda, ka pieredze citās dalībvalstīs liecina, ka cieša sadarbība ar ieinteresētajām pusēm ne tikai uzlabo politikas kvalitāti, bet arī vairo sabiedrības atbalstu reformu īstenošanai. Izstrādājot un īstenojot strukturālas reformas, ir ieteicams iesaistīt ieinteresētās puses, kad vien iespējams un cik vien iespējams agrāk.
Vēstulē Elena Flore EK prezidenta vārdā raksta, ka: "Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju pieaugums savukārt ir instruments, kas ļauj palielināt budžeta ieņēmumus. Pašreizējā situācijā palielinātas PVN likmes ir "mazākais ļaunums". Samazinot darbaspēka nodokļu slogu (samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 līdz 23%) un pārceļot to uz patēriņu (PVN), tiks radīts stimuls attīstīt eksportspējīgās nozares (iekšzemes PVN netiek piemērots eksportam). Visbeidzot, PVN pieaugums var samazināt tekošā konta deficītu, sadārdzinot importu."
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle atkārtoti norāda, ka starptautiskais aizdevums jāizmanto ekonomikas stabilizācijai. Valsts pārvaldei jādomā ne tikai par izdevumu samazināšanu, bet arī uz ieņēmumu palielināšanu (bet ne jau ar nodokļu un nodevu maksu paaugstināšanu), bet īstenojot nozīmīgus projektus, sniedzot atbalstu pašvaldībām, iepirkumu veikšanai, kā arī uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai ar banku sektora palīdzību, kas īpaši nozīmīgi eksportētājiem. "PVN likme Latvijai šobrīd nav "mazākais ļaunums", tas ir papildus slogs, kura negatīvā ietekme netika pat prognozēta. Aizdevuma finanšu resursiem un reformām ir jāpanāk sabalansēta valsts budžeta izveide, efektīva valsts pārvalde, jānodrošina atbalsts ražošanas pārorientācijai importa aizstājošajā ražošanā, eksporta atbalsta instrumentu un finanšu resursu pieejamībai uzņēmumu īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai. Tikai ātra un efektīva rīcība varēs atgriezt uzņēmību darba devējos, cerību darbiniekos un iespēju valstij."
Sociālie partneri, LDDK un LABS, kopā ar LPS ir iesnieguši visu trīs organizāciju kopīgās PRASĪBAS MINISTRU KABINETAM ātrai, aktīvai un atbildīgai rīcībai ekonomiskās aktivitātes uzlabošanai un darba vietu saglabāšanai. Partneri cer, ka šīs prasības tiks ņemtas vērā un turpmākā valdības rīcība balstīsies uz tiesiskā paļāvīguma principiem.
PRASĪBAS MINISTRU KABINETAM
Norādot konkrētus termiņus katras prasības izpildei, LPS, LDDK un LBAS valdībai prasa: Samazināt PVN no 21% uz 19%; Atjaunot samazināto PVN likmi tām nozarēm, kurām tā tika piemērota pirms 2009.gada janvāra, nosakot tām 10% likmi; Atjaunot VSOA iemaksu griestus 30 000 latu gadā; Samazināt darba devēja apmaksāto slimības dienu skaitu no 10 uz 2 dienām; Neiejaukties nozaru ģenerālvienošanās un uzņēmumu darba koplīgumos; Izstrādāt valsts programmu jaunu darba vietu radīšanai; Nodokļu pamatnostādnes 2010.-2013.gadam saskaņot ar sociālajiem partneriem un LPS; Nodrošināt finanšu instrumentus 1 miljarda latu apjomā uzņēmējdarbībai gadā, prioritāri īstenojot valsts atbalstu ar valsts īpašumā esošo banku starpniecību; Banku sektorā radīt labvēlīgus priekšnosacījumus, kas ļautu atjaunot uzņēmējdarbības kreditēšanu un radītu parādu sloga efektīvu sadali starp bankām un kredīta ņēmējiem; Pilnveidot antidempinga likumdošanu un veikt pasākumus vietējo uzņēmumu aizsardzībai; Pieņemt grozījumus PVN un Publiskā iepirkuma likumos un pieņemt Publiskās un privātās partnerības (PPP) likumu; Uzlabot PVN atmaksas kārtību, izstrādāt izvēles PVN likmju normas un reversā PVN piemērošanas kārtību, pārtraukt PVN avansa maksājumus valsts budžetā; Atbalstīt mājokļu siltināšanu un energoefektivitātes pasākumus; Atjaunot pašvaldībām tiesības ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa saistības; Vienkāršot ES fondu ieviešanas procedūras un paātrināt finansējuma aprites ātrumu; Izveidot Starptautiskā aizdevuma uzraudzības komisiju ar sociālo partneru un LPS pārstāvju līdzdalību, kā arī nodrošināt finansējumu NTSP monitoringa pasākumu īstenošanai.
