LDDK: Latvijas dalība ES 5 gados – skrējiens pēc miljoniem ir beidzies, jāsāk domāt stratēģiski!
Pārkāpjot Eiropas Savienības dalības piecgades slieksni, ir nozīmīgi kopīgi izvērtēt Latvijas izaugsmi veicinošos faktorus un nepieciešamās strukturālās reformas, uzņēmumu iespējas un publiskās pārvaldes atbalstu.
Kā mēs esam izpildījuši visus mājasdarbus, lai pilnā mērā varētu izmantot visas iespējas, kuras sniedz Latvijas dalība ES un cik lielā mērā šīs pašas iespējas esam izmantojuši, lai aizstāvētu Latvijas intereses ES?
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Pildot ES mājas darbus, ir radusies sajūta, ka esam izdarījuši visus vieglos darbus, palielinot administratīvo slogu uzņēmējiem un birokrātiju, bet aizmirsuši būtiskākos uzdevumus – domāt saimnieciski un ilgtspējīgi, ieviešot strukturālas reformas, kā arī novirzīt ES intelektuālos un finanšu resursus nozarēm ar pievienoto vērtību. Skrējiens pēc miljoniem ir beidzies, uzņēmējiem jāapvienojas, lai pārstāvētu savas intereses ES un veiktu pārdomātas investīcijas!"
Latvija līdz ar daudzām citām pasaules valstīm šobrīd atrodas uz ekonomiskās recesijas sliekšņa. Šie procesi ir saistīti ar ekonomiskās attīstības cikliskumu. Nenoliedzami, Latvijas ekonomika ilgstoši piedzīvojusi stabilu izaugsmi. Tomēr izaugsme nebija balstīta uz sabalansētu tautsaimniecības attīstību, neapmierinoša ir rūpniecības loma IKP radīšanā un darbaspēka darba ražīguma rādītāji. Tā bija balstīta uz pieprasījuma veicināšanu, tajā pat laikā trūka kontroles pār publisko finanšu tēriņiem, vāji tika atbalstītas inovācijas un izpēte, kā arī nav veikti nepieciešamie pasākumi, lai ieviestu eiro plānotajā laikā.
Tomēr, ja mēs neesam pietiekošai pārliecināti par Latvijas dalībai ES ieguvumiem, varam salīdzināt Latviju ar citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, kas ir bijušās PSRS valstis, un izanalizēt, kāda ir to attīstība!
Latvijas dalībai ES ir acīmredzami ieguvumi, piemēram, dzīves kvalitātes uzlabošanās, tirdzniecības iespēju paplašināšanās, jaunu tehnoloģiju ieviešana un modernizācijas procesa uzsākšana uzņēmumos, pārejot no paļaušanās uz lēta darbaspēka izmantošanu uz kapitāla un tehnoloģiju ietilpstošu produkciju ražošanu. Latvijā ir pieaugušas ārvalstu investīcijas, jo īpaši banku sektorā, kā arī attīstījusies uz pakalpojumiem balstīta ekonomika. Ir radītas jaunas darba vietas, ir tikuši izmantoti ES fondu līdzekļi infrastruktūras attīstībā, kā arī ir radīts kopīgs ES ietvars strukturālajām reformām Latvijā un Eiropā - Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai.
Uzņēmējiem, ir jārēķinās, ka jo stratēģiskāk domājoši un aktīvāki paši būsim, jo sakārtotāka kļūs uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējiem jāapvienojas spēcīgā organizācijā, lai efektīvi risinātu uzņēmējiem un tautsaimniecībai kopumā būtiskos jautājumus. Tāpēc LDDK aicina Latvijas uzņēmējus kļūt aktīvākiem savu interešu formulēšanā un aizstāvībā un aktīvi līdzdarboties uzņēmējus pārstāvošo organizāciju darbā.
Ietekmēt spēles noteikumus – likumdošanas un normatīvo aktu vidi – ir tikai mūsu pašu rokās, taču tos nevar mainīt par labu atsevišķa spēlētāja interesēm. Tāpēc ir nepieciešams sociālais dialogs un daudzpusīga nozaru interešu pārstāvniecība.
LDDK aicina uzņēmējiem būt aktīvākiem un veidot Eiropu kopā ar valdību, aizstāvot sava uzņēmuma, nozares un tautsaimniecības intereses, izmantojot jau esošos pārstāvniecības mehānismus kā LDDK dalību Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejā, Eiropas Komisijas konsultatīvajās padomēs, sadarbības padomēs ar NVS valstīm, kā arī nacionālajā līmenī, gatavojot pozīcijas, kā LDDK biedrs.
Latvijas Eiropas Parlamenta deputātu iesaiste uzņēmējus interesējošajos jautājumos
Attiecībā uz EP deputātiem, īpaši no Latvijas, interesanta ir statistika par to, kāda ir bijusi atsaucība uz LDDK aicinājumu sadarboties un rast kopīgus saskares punktus risinot Latvijas uzņēmējiem un darba devējiem aktuālus jautājumus, kas nonāk EP dienas kārtībā. No LDDK uzrunātajiem 9 EP deputātiem atbildēja 2 (22%!), viens deputāts izrādīja savu iniciatīvu par konkrētu jautājumu. Tas rada jautājumu, vai savulaik (2004-2000 laika periodā) tikai 33% no Latvijas ievēlētiem EP deputātiem ir bijis aktuāls Latvijas darba devēju un uzņēmumu interešu pārstāvniecība ES institūcijās un kāda būs jaunajā EP sasaukumā LV ievēlēto deputātu aktivitāte Latvijas tautsaimniecībā svarīgajos jautājumos? Tāpat kopīgi risināms un atbildāms jautājums, gan EP deputātiem, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmējiem un to pārstāvošajām organizācijām ir kādas ir mūsu prioritātes ES turpmākajiem gadiem un kā varam strādāt kopā un sadarboties pašvaldību, nacionālā un ES līmenī?
LDDK darbs ES līmenī
LDDK īpaši pievērsusies virknei ES līmenī debatētiem un risinātiem jautājumiem, kam tuvākā vai tālākā nākotnē ir un būs ietekme uz uzņēmēju konkurētspēju gan nacionāla, gan ES gan starptautiskā līmenī. Sekojoši jautājumi ir risināti dažādos interešu pārstāvniecības līmeņos:
• "Laval&partneri" gadījums Eiropas Kopienas tiesā (2004. – 2009.gads),
• Pakalpojumu direktīvas pieņemšana (2005. – 2006.gads),
• Emisijas kvotu sadale (2007.– 2009.gads),
• Flexicurity un darba laika direktīva (2007. –2009.gads),
• ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (2008. –2009.gads),
• LDDK sadarbības ar EP deputātiem no Latvijas uzsākšana (2007. –2008.gads) īpaši tādos jautājumos kā
– EK priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimuma orientācijas (COM/2008/426),
– EK priekšlikums Padomes direktīvai par trešo valstu valsts piederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (COM/2007/ 637),
– EP Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas pieņemtais lēmums veikt grozījumus Darba laika direktīvā (2003/88/EC),
– EK Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (COM/2007/0844), kā arī šobrīd īpaši aktuālais jautājums par Latvijas ekonomikas stabilizāciju un Starptautisko aizdevumu (2009.gads – ....)
Atsevišķi aizstāvības gadījumi
LDDK vēlas izcelt 5 ļoti būtiskus jautājumus un secinājumus, kādus esam izdarījuši:
• Laval&partneri gadījums - liecina, ka uzņēmumam, kuru neatbalsta spēcīga darba devēju interešu pārstāvoša organizācija, Eiropas līmenī ir grūti aizstāvēt savu pozīciju. Tāpat ir izšķiroša sadarbība reģiona darba devēju organizāciju starpā un valsts atbalsts. Tas šajā gadījumā bija – gan cieša un atbalstošā sadarbība starp LDDK un Zviedrijas uzņēmēju konfederāciju, gan arī LR Ārlietu ministrijas iesaiste un atbalsts. Secinājumi: jāstiprina LR ĀM kapacitāte iesaistīties šādu precedentu risināšanā, aizstāvot un atbalstot uzņēmējus. Rezultāts: EKT spriedums labvēlīgs - ES tiek ievērots pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, Zviedru arodbiedrību rīcība attiecībā pret Latvijas pakalpojumu sniedzējiem ir bijusi diskriminējoša. Šobrīd turpinās darbs Zviedrijā pie EKT sprieduma interpretācijas un piemērošanas.
• Direktīva par pakalpojumiem ES iekšējā tirgū – direktīvas mērķis bija radīt nepieciešamo tiesisko regulējumu pastāvošo ierobežojumu uzņēmējdarbības brīvībai un brīvai pakalpojumu apritei ES iekšējā tirgū atcelšanai. LDDK aicina Latvijas EP deputātus neatbalstīt ES Pakalpojumu direktīvas projektu, ja tiek svītrots izcelsmes valsts princips. LDDK atbalsts šeit bija BUSINESEUROPE kopējā nostāja. Tomēr, neskatoties uz centieniem EP savulaik nobalsoja par Pakalpojumu direktīvas projektu, izslēdzot izcelsmes valsts principu no direktīvas teksta. Šobrīd pakalpojumu direktīva, nenoliedzot virkni uzlabojumus kās vērsti uz uzņēmumu dibināšanas brīvību ES, kā arī birokrātijas mazināšanu un uzlabo administratīvo sadarbība atbildīgo institūciju starpā, tomēr neatbilst Latvijas uzņēmēju cerībām par dinamisku, atvērtu un vienotu ES tirgu pakalpojumu sektorā.
• Emisijas kvotu sadale (2008-2012) - LDDK savulaik vērsās pie Latvijas valdības ar prasību pieņemt lēmumu par Latvijas vēršanos Eiropas Kopienu tiesā, lai apstrīdētu EK lēmumu par emisijas kvotu sadali līdzīgi, kā to jau ir darījusi Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Igaunija, uzsākot tiesvedību pret EK. LDDK uzskatīja, ka emisiju kvotu sadalījums apdraud Latvijas rūpniecības un pakalpojumu attīstību, produktu konkurētspēju starptautiskos tirgos un tautsaimniecības izaugsmi, kas ir pamats Latvijas iedzīvotāju labklājībai. Šajā ziņā tika saņemts LV valdības, atsevišķu ES dalībvalstu un BUSINESSEUROPE atbalsts. Eiropadomes sanāksmē 2008.gada decembrī ES dalībvalstis attiecībā uz Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu panāca kompromisa vienošanos. Latvijai svarīgs panākums ir nosacījuma iekļaušana, ar ko ņem vērā progresu emisiju samazinājumā - atskaites punkts no 1990.gada
• Flexicurity un darba laika direktīva - EP 2008. gada decembrī noraidīja Padomes kopējo nostāju par Darba laika direktīvas grozījumiem. LDDK neatbalstīja EP piedāvātos grozījumus - kavēs darbiniekiem un uzņēmumiem nepieciešamo elastību darba attiecībās un negatīvi ietekmēs uzņēmēju konkurētspēju. LDDK vērsās pie EP deputātiem no Latvijas. Atbalstu un sadarbību šī jautājuma risināšanā esam saņēmuši no BUSINESSEUROPE, LR Labklājības ministrijas un EP deputātes Vaideres un EP deputāta Dombrovska. Jautājums ir joprojām dienas kārtībā – dalībvalstis ir noraidījušas EP priekšlikumus, jāturpina analīze par rosinātajām izmaiņam kā arī flexicurity principa ievērošanu un ieviešanu īpaši ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos.
• ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam - pēc LDDK iniciatīvas 2008.gada sākumā BJR darba devēju un uzņēmēju organizācijas vienojās par priekšlikumiem kādai jābūt ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam, ar kuru plānots nākt klajā 2009.gada jūnijā un izstrādāja kopīgu rezolūciju, iesniedzot to valstu valdībām, EK, BJVP u.c. Šajā topošajā stratēģija reģiona un Latvijas uzņēmējdarbības sekmēšanas kontekstā aktuāli ir nodrošināt ciešāku tirgus integrācija, atceļot tirdzniecības un investīciju barjeras un nodrošinot darba tirgus labāku darbību; attīstīt transporta infrastruktūras un veicināt enerģētikas sektoru integrāciju, dažādojot enerģijas piegādes un attīstot pārnacionālos enerģijas tīklus; aktualizēt vides jautājumus, ieskaitot lauksaimniecību un drošību uz jūras. Sadarbība un atbalsts šīs stratēģijas tapšanā ir panākta ar reģiona darba devēju un uzņēmēju organizācijām, LR Ārlietu ministriju, kā arī BUSINESEUROPE. Šis jautājums ir dienas kārtībā. Atklāts ir jautājums par to, cik lielā mērā Baltijas Jūras reģionā uzņēmējdarbībai un ekonomiskajai izaugsmei kritiskie jautājumi ar atbilstošiem instrumentiem tiks atspoguļoti ES Stratēģijā BJR un ieviesti dzīvē sākot ar 2009.gada jūniju.
Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 48 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 33% no Latvijas darbaspēka.
LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.
Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.
Sīkāka informācija www.lddk.lv
