LDDK: Latvijā jāievieš fiksētu veselības apdrošināšanas maksājumu
Rīga, 15.marts, LETA. Latvijā ir jāievieš fiksētu veselības apdrošināšanas maksājumu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns, komentējot veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) piedāvātās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas kārtībā.
Veselības ministre piedāvā veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu iecerēto divu vietā, kā arī attiecināt procentpunktu sociālo iemaksu uz tādiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem. Patlaban viens procentpunkts sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai tiek iekasēts tikai no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, bet pārējiem tiek piedāvāta iespēja veikt brīvprātīgās iemaksas.
Leiškalns norādīja, ka Veselības ministrijas centieni nodrošināt visām personām nepieciešamo veselības aprūpi pēc būtības ir atbalstāmi, taču ir jānodrošina, lai tiktu paplašināts maksātāju loks. Tostarp, lai nodrošinātu veselības aprūpi mikrouzņēmumos nodarbinātajām personām, par vienu procentpunktu varētu paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi, novirzot to veselībai, savukārt ar cita veida nodokļu režīmiem situācija varētu būt sarežģītāka.
"Nav šaubu, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības samazināšana atsevišķām iedzīvotāju grupām, nav labs risinājums, jo ietver sevī neatliekamās palīdzības izmaksu pieauguma, darbspēju samazināšanās un pat invaliditātes pieauguma riskus. Savukārt nosacījums, ka personai vieglprātīgas attieksmes vai līdzekļu trūkuma dēļ tiek liegta pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem, ir viena no nepatīkamākajām nevienlīdzības formām," teica Leiškalns.
Tāpat viņš atzīmēja, ka modelis, kad veselības aprūpes finansējuma nodrošināšanai, vieni maksā paaugstinātu valsts sociālās apdrošināšanas likmi, bet citiem, iespējams, ar lielākiem ienākumiem nav uzlikts šāds pienākums, lai gan pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem ir vienāda, nav īsti korekts.
"LDDK ieskatā labākais risinājums būtu ieviest fiksētu veselības apdrošināšanas maksājumu, kas balstītos otrā līmeņa groza vidējās izmaksās uz vienu iedzīvotāju. Šāds modelis nodrošinātu skaidru un prognozējamu naudas plūsmu, kā arī mazinātu pēdējos gados paaugstinātās priekšrocības aplokšņu algu sektoram," pauda Leiškalns.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka koalīcijas Attīstības padomes sēdē Viņķele piedāvāja veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, attiecinot procentpunktu sociālo iemaksu uz tādiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem. Ministre gribētu, lai izmaiņas stātos spēkā no 2020.gada 1.janvāra.
Viņķele pēc šīs sanāksmes sacīja, ka visi valdību veidojošo partiju pārstāvji atbalsta virzību uz vienu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, turklāt arī ideja par viena veida pievienošanos valsts veselības apdrošināšanai konceptuāli tikusi atbalstīta.
Tikmēr Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) padomnieks veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš (JV) sacīja, ka pagaidām ir pāragri runāt par atbalstu veselības ministres piedāvātajām izmaiņām valsts veselības apdrošināšanas organizēšanā.
Pēc Putniņa teiktā, lai atbalstītu Viņķeles ideju, nepieciešams konkrēts piedāvājums, jo patlaban notikusi pirmā sanāksme, bet par principiem, ceļiem un veidu, kā virzīties tālāk ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, tiks runāts nākamajā tikšanās reizē, kas paredzēta nākamnedēļ.
