LDDK jaunumi
Decembrī ne tikai uzņēmēji, bet visi Latvijas iedzīvotāji piedzīvoja tādu pārsteigumu kā valdības izstrādāto ekonomikas stabilizācijas programmu, kas tika izstrādāts, lai saņemtu finansiālo un tehnisko palīdzību no SVF un ES un rastu īslaicīgu risinājumu globālās ekonomiskās krīzes un krasās IKP, kā arī ārējā finansējuma samazināšanās apstākļos Latvijā.
Uzņēmēji nebija gaidījuši no valdības šādu plānu. Jo īpaši tāpēc, ka neilgi pirms tam EK bija sagatavojusi Eiropas ekonomikas glābšanas plānu, kurā, pirmkārt, uzsvars ir uz ekonomikas stabilizāciju un ekonomiskās aktivitātes veicināšanu. Dalībvalstis tika aicinātas meklēt instrumentus, lai ar dažādām metodēm, pirmkārt, samazinātu publiskos izdevumus, otrkārt, samazinātu netiešos nodokļus, starp kuriem ir PVN, kuru Latvija paaugstinās. Treškārt, bija uzstādījums kompensēt neparedzamos riskus, kas biznesam varētu raksties, un attiecas arī uz finanšu pieejamības trūkumu. Ceturtkārt, samazināt arī nodokļus, kas attiecas uz darbaspēku. Latvijas gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums ir nepietiekamā daudzumā, lai tas būtu konkurētspējīgs ar citām ES valstīm vai vismaz izlīdzinātu šo līmeni. Turklāt vēl EK piedāvā veikt finansiālās iniciatīvas no valsts puses, lai rosinātu uzņēmumus veikt ilgtermiņa investīcijas.
Lai arī LDDK kopumā atbalsta valdības izstrādāto programmu, tomēr joprojām kategoriski iebilst pret fiskālās politikas sadaļu, kas ir pretrunā ar EK izstrādāto ekonomikas glābšanas plānu. Valdība, lai lāpītu valsts budžeta caurumus, nodokļu slogu pārnes uz uzņēmēju un sabiedrības pleciem.
LDDK vērsās pie Eiropadomes, ko vadīja Francijas prezidents Sarkozī, tāpat arī pie EK prezidentam Barozo ar jautājumu – vai tas, ka Latvijā ekonomikas atveseļošanā plānots pielietot pilnīgi pretējus instrumentus kā piedāvā ES, patiesi atbilst tam, kas ir vajadzīgs Latvijas ekonomikai. Ar šo vēstuli LDDK nevēršas pret Latvijas valdību, bet gan, apzinoties to, ka valdība nav saredzējusi citus problēmu risinājumus, vēlas uzzināt, kāpēc tomēr šajā gadījumā SVF un EK nav uzklausījusi ne biznesu, ne darbiniekus – sociālos partnerus.
Izšķiroši svarīgi ir zināt nosacījumus, uz kādiem aizdevums tiek piešķirts un kā tiks izlietota aizdevuma summa. Laikā, kad vērojams finanšu līdzekļu deficīts tautsaimniecībā, aizņēmums var kalpot par nozīmīgu balstu darba devējiem, lai stabilizētu ekonomiku. Tautsaimniecībai vitāli svarīgi, ka aizņemtie līdzekļi no SVF tiek novirzīti banku sektoram par pieņemamām cenām - banku sektoram jāspēlē nozīmīga loma ekonomikas turpmākā attīstīšanā un stabilizēšanā. Valdībai jāspēj garantēt, ka šie līdzekļi, kas tiek novirzīti bankām nonāk līdz galapatērētājiem - kredītņēmējiem par pieņemamu cenu. Esam gandarīti, ka atbalstu neguva iespēja atteikties no ES struktūrfondu finanšu līdzekļiem, ko Latvijā uzskatam par attīstības naudu turpmākai izaugsmei.
Mēs gaidām arī nākamos sarunu raundus un meklēsim risinājumus problēmām, kas tomēr būtu visām pusēm izdevīgi. Ar valdību tika panākta vienošanās, ka turpmāk NTSP ietvaros LDDK un LBAS līdzdarbosies Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas un SWF saistību izpildes uzraudzībā.
Elīna Egle
LDDK ģenerāldirektore
