LDDK: Iekšlietu ministrija nedrīkst pieļaut situāciju, ka zaglis kļūst par tiesnesi

17.aprīlī, plkst. 9:00 Latvijas Darba devēju konfederācija tikās ar Iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci. LDDK aicināja Iekšlietu ministriju pastiprināti pievērst uzmanību ierosinātajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas attiecas uz sīkajām zādzībām un tiek virzīti apstiprināšanai atbildīgajās institūcijās. LDDK panāca vienošanos, ka Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministriju un prokuratūra kopīgi ar LDDK izstrādās vienotu pozīciju iesniegšanai Ministru kabinetā.

Valsts policijas ierosinātie grozījumi nosaka, ka par sīkajām zādzībām, apjomā līdz desmitajai daļai no minimālās algas, vairs netiks piemērota kriminālā, bet gan administratīvā atbildība.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Zagšanu nevar atbalstīt. Ja par sīkām zādzībām tiks piemērota administratīvā atbildība – tiks grauta sabiedrības morāle,  atbalstīta patvaļa, radīti zaudējumi mazumtirgotājiem un valsts budžetam. Grozījumi radīs risku, ka būtiski palielināsies mazo zādzību skaits un nesodāmības sajūta zagļiem. Valsts Kontroles atzinums norāda, ka Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā ir iespēja efektīvāk organizēt savu darbu un finanšu resursus, samazinot birokrātiskos procesus un optimizējot pārvaldību. Ja Iekšlietu ministrija atbalsa zagšanu, tad tā nenodrošina savu pamatfunkciju – sabiedrības drošību."

Pēdējo mēnešu laikā sīko zādzību skaits jau ir būtiski pieaudzis, un, pēc šādu grozījumu pieņemšanas, tas draud pieaugt vēl straujāk. Sīkās zādzības graus mazos un vidējos uzņēmumus, kas nevar atļauties apsardzes pakalpojumus un uz vietas notvert noziedzīgā nodarījuma veicējus. Ilgtermiņā mēs paredzam, ka veikali vairs neziņos par šiem pārkāpumiem, jo neredzēs tam jēgu, tādējādi graujot tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības principus. Turklāt, atkal uz uzņēmēju pleciem tiks uzliktas funkcijas, par kuru izpildi ir atbildīga valsts – šoreiz: drošības funkciju.

Kā atzīst tieslietu eksperti, šādas izmaiņas neatbilst Kriminālsodu politikas un Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijām, un tās nenodrošinās personu tiesības uz īpašumu aizsardzību. Arī Tieslietu ministrija norādījusi, ka nevis jādekriminalizē zādzības, krāpšanas, piesavināšanos un mantas tīšu iznīcināšanu sīkā apmērā, bet nepieciešams pilnveidot Kriminālprocesa likuma normas, paredzot vienkāršotu kriminālpārkāpumu izmeklēšanas kārtību.

Absurds: Ja grozījumi tiks pieņemti, cilvēki, kas būs izdarījuši sīkās zādzības, varēs ieņemt amatus tiesībsargājošās iestādēs, jo sīkās zādzības vairs netiks uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem, skaidro LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle. Tā, piemēram, ja līdz šim par tiesnesi nevar kļūt persona, kas veikusi sīku zādzību, tad pēc grozījumu spēkā stāšanās šādam zaglim nebūs šķēršļu ieņemt tiesneša amatu, jo persona neskaitīsies krimināli sodīta. Tāpat "sīkie zagļi" varēs ieņemt amatus visās valsts drošības iestādēs, to skaitā Drošības policijā, Satversmes aizsardzības birojā, pašvaldības policijā u.c.

LDDK atbalsta Valsts policijas vēlmi ierobežot resursu patēriņu un veicināt vēl efektīvāku darbību smago noziedzīgo nodarījumu novēršanai un atklāšanai, tomēr ir jāizvērtē visas sekas, ko var radīt nepārdomātu lēmumu pieņemšana. Plānotie grozījumi grauj policijas prestižu, tiesiskumu un sabiedrības drošību, kā arī pasliktina uzņēmējdarbības vidi un investīciju drošību.

Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 48 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 33% no Latvijas darbaspēka.

LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.

Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.  

Sīkāka informācija www.lddk.lv