LDDK: Deputātu cīņa pret politiskajām padomēm valsts uzņēmumos beidzas ar atalgojuma sistēmas sagrāvi reālā darba darītājiem
12.februārī LR Saeima otrajā lasījumā steidzamā kārtā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Grozījumi paredz samazināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes līdz trīs personām, un noteikt, ka padomes tiek izveidotas tikai lielākajiem uzņēmumiem atkarībā no sabiedrības neto apgrozījuma, bilances kopsummas un darbinieku skaita.
Grozījumi paredz arī ierobežojumu, ka viena persona var būt par kapitālsabiedrības padomes locekli vai valdes locekli ne vairāk kā divās kapitālsabiedrības un nosaka, ka padomes locekļiem jābūt tādai pieredzei, izglītībai un kvalifikācijai, kas nodrošina padomes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi. Tāpat ļoti pozitīvi vērtējama arī grozījumos iekļautā norma, kas nosaka, ka padomes loceklis nedrīkst saņemt atlaišanas pabalstu vai jebkāda cita veida kompensāciju, ja viņš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām.
LDDK uzskata kā šie grozījumi ir pietiekami, lai sakārtotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību nepamatoti ‘’uzblīdušās’’ politiskās padomes un, lai tās reāli sāktu pildīt savas funkcijas – pārraudzīt kapitālsabiedrību darbību un pārstāvēt akcionāru intereses. Diemžēl jāatzīmē, ka līdztekus pozitīvajām izmaiņām, Saeima, neapdomīgi ir veikusi arī tādus grozījumus, kas paredz sabiedrību valdes locekļu, kas praksē plāno uzņēmuma attīstību un veicina miljonu ienākšanu valsts budžetā, kā arī atbild par vairākiem tūkstošiem nodarbināto, daudzos gadījumos būtisku atlīdzības un garantiju samazinājumu, kā arī jebkādu iespēju ieviest motivācijas sistēmu, atkarībā no sasniegtajiem kapitālsabiedrības darbības rezultātiem.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Pārsteidz, ka lēmumus par izmaiņām likumos pieņemam bez informācijas un konsultācijām ar personāla un nodarbinātības speciālistiem. Par izmaiņām atalgojuma līmeni vadītājiem kapitālsabiedrībās jāņem vērā vadītāju atalgojumu līmenis privātā, bet ne publiskā sektorā, kā arī jāņem vērā līdzīgu uzņēmumu vadītāju atalgojums vismaz Baltijas līmenī. Lielo uzņēmumu vadītājiem Baltijā ar darbinieku skaitu virs 1000 vidējais atalgojums ir 4000-6000 LVL mēnesī un atkarībā no uzņēmuma darbības rezultātiem gada bonuss papildus ir 3-5 mēneša algu apmērā.’’
Līdz ar to tādu uzņēmumu kā ‘’Latvijas Dzelzceļš’’ (12 400 darbinieki) un ‘’Latvenergo’’ (5 200 darbinieku) vadītāju algām, balstoties uz SIA ‘’Fontes’’ salīdzinošajiem datiem Baltijā, jābūt virs šīs summas. Vadītāja atalgojums veido pamatu algu piramīdai visā uzņēmumā un tas balstās uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, pakalpojumu valstiskās nozīmības un uzņēmumu ieguldījuma valsts budžetā. Lielās valsts kapitālsabiedrības nodrošina Latvijas tautsaimniecības stratēģisko nozaru funkcionēšanu – transportu, loģistiku, resursus un enerģētiku. To menedžmenta kapacitātes vājināšana ietekmēs biznesa attīstību Latvijā, valsts kapitālsabiedrību vērtību samazināšanos, uzņēmumu privatizāciju.
LDDK uzskata, ka likuma grozījumos noteiktais valdes locekļu atlīdzības ierobežojums - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, kuram atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem var piemērot koeficentu, kurš nedrīkst būt lielāks par 5, reālos skaitļos ne vairāk kā 3000 LVL, virknē gadījumu var būt nekonkurētspējīgs.
Labas pārvaldības principi nosaka, ka komercsabiedrībās lielāks uzsvars jāliek uz atalgojuma mainīgi daļu – vērtējot arī augstākā līmeņa menedžmentu pēc uzņēmuma mērāmiem rezultātiem, tādēļ pieņemtie grozījumi it īpaši ir neloģiski, atceļot jebkādu motivāciju veicināt uzņēmumu attīstību. Tā kā līdz šim sakārtotā kapitālsabiedrībā bija izstrādāta iekšējā atalgojuma sistēma, kur atalgojuma līmenis tika noteikts atkarībā no atbildības un darbības rezultātiem, likumsakarīgi, ka tagad šīs sistēmas būs jāmaina, attiecīgi izejot no augstāko amatpersonu atalgojuma uz leju, kas radīs arī citu kvalificētu darbinieku aizplūšanu, jo atalgojums būs nekonkurētspējīgs.
Eiropas Biznesa konfederācijas (BussinessEurope) rekomendācijas saka, ka attiecībā uz kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu nepieciešams noteikt skaidrus un caurspīdīgus kritērijus, bet šajā gadījumā nav piemērojams princips, ka "viens izmērs der visiem".
LDDK ģenerāldirektores vietniece Liene Vancāne: "Parlamenta vēlme sakārtot šo jautājumu pati par sevi būtu vērtējama pozitīvi, ja vien šīm valsts kapitālsabiedrībām nebūtu jākonkurē ar citu ES valstu kapitālsabiedrībām un to darbība un spēja konkurēt nebūtu tieši atkarīga no šo sabiedrību vadītāju kompetences un spējas vadīt savus uzņēmumus. Paredzot tik šauru regulējumu paredzama talantīgu un kvalificētu vadītāju aizplūšana no mūsu valsts kapitālsabiedrībām, tas var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmumu peļņas rādītājiem un līdz ar to arī valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu."
LDDK, izprotot šo pieņemto grozījumu būtisko ietekmi un politisko padomju samazināšu, kas vērtējama ļoti pozitīvi, tomēr aicina parlamentu pārskatīt jautājumu par valdes atalgojuma lielumu, balstot to uz mērāmiem uzņēmumu darbības rezultātiem.
Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 48 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 35% no Latvijas darbaspēka.
LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.
Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.
Sīkāka informācija www.lddk.lv
