LDDK: darba vietu skaits un kvalitāte būs mēraukla Latvijas spējai pārvarēt ekonomisko lejupslīdi
31.martā plkst. 16:00 Labklājības ministrijā, LDDK tiksies ar Labklājības ministru Uldi Auguli, lai vienotos par turpmāko kopīgo rīcību ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanai, rodot atbalstu esošajām un jaunajām darba vietām un Darba likuma grozījumu izmaiņām krīzes periodā.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Sociālais dialogs ļauj risināt daudzus ar nodarbinātību un darba vietu saglabāšanu saistītus jautājumus. LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība gatavo priekšlikumus elastīgās drošības principu iedzīvināšanai ekonomiskās lejupslīdes laikā. Labklājības ministrijas paspārnē savukārt sociālo partneru starpā izdiskutēti grozījumi Darba likumā, kam jāstiprina uzņēmumu konkurētspēja. LDDK gatava ciešai sadarbībai ar LBAS un Labklājības ministriju, lai risinātu pieaugošo slogu sociālās drošības, novērstu ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz godīgu konkurenci un ieņēmumiem valsts budžetā, kā arī izstrādātu risinājumus nodarbinātības atbalstam.’’
Valstiski domājot par atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem, sociāli maznodrošinātajiem un ģimenēm, ir kritiski jāizvērtē sociālā budžeta iespējas uzņemties šādas saistības. LDDK ir iepazinusies ar finansiālajām prognozēm un nodarbinātības rādītājiem, kas turpina uzrādīt ekonomikas lejupslīdi. Sadarbībā ar LM mums jārod kopīga izpratne par nepieciešamo rīcību darba vietu saglabāšanai un atbilstošai nodarbinātības politikai. Elastdrošības principu ieviešana sociālajā sistēmā, cilvēkresursu konkurētspējas saglabāšana ar apmācību un pārkvalifikācijas programmām ir galvenie uzdevumi Labklājības ministrijai nākamo mēnešu laikā.
Lai darba devējiem būtu iespējams saglabāt darba vietas, jāsamazina izmaksu un administratīvo šķēršļu slogs algojot darbiniekus, kā arī jāatvieglo darbā pieņemšanas un atlaišanas kārtības nosacījumi. Tā kā pie pašlaik virzītajiem Grozījumiem Darba likumā tika strādāts 2007.gadā un to virzība ir ļoti lēna, nepieciešams valdībai un sociālajiem partneriem panākt vienošanos par attiekšanos no tādiem grozījumiem, kas paredz papildu administratīvā sloga vai citu apgrūtinājumu uzlikšanu darba devējiem.
Piemēram, Darba likuma grozījumos iekļauts punkts, ka turpmāk darba devējam par darbu, kas saistīts ar īpašu risku obligāti jānosaka piemaksa, paplašināts izziņās par darba samaksu iekļaujamās informācijas apjoms. Tāpat būtu jāizstrādā jauni grozījumi un jānosaka, ka darba devējs kolektīvo atlaišanu var uzsākt brīdinot NVA 30 dienas iepriekš, nevis 60 dienas iepriekš kā tas patlaban noteikts Darba likumā un jārunā par atlaišanas pabalsta samazināšanu.
LDDK, LABS un LPS šī gada 7.februārī iesniedza Ministru kabinetā prasības ātrākai un efektīvākai rīcībai krīzes pārvarēšanā. Sīkāka informācija:
http://www.lddk.lv/index.php?group=archive&page=2&p=1083
