LDDK: 2008.gads bija iespēju gads. 2009.gads būs attiecību pārbaudījumu gads

Neraugoties uz pieaugošajām grūtībām - mazinoties pieprasījumam, finanšu pieejamībai un stabilitātei uzņēmējdarbības vidē,  Latvijas darba devēji snieguši darba vietas Latvijas iedzīvotājiem, audzējuši ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos, kā arī veicinājuši Latvijas vārda pozitīvu skanējumu pasaulē.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver, ka ‘’2008.gads Latvijas politiskajiem spēkiem un ierēdniecībai ir devis skarbu mācību par to, ka ir jāiemācās ne tikai rakstīt daiļrunīgus stratēģiskos dokumentus un koncepcijas, bet jāspēj tās realizēt arī praksē un sadzirdēt organizēto biznesu. Ambiciozo mērķu sasniegšana Latvijā iespējama, ja no formālas sadarbības pārejam pie partnerattiecībām starp valsts institūcijām, pašvaldībām, biznesu un nevalstiskajām organizācijām. Šādai pieejai jābūt gan sākot ar nacionālo interešu aizstāvību ES un beidzot ar labu bērnudārzu un pansionātu piedāvājumu iedzīvotājiem.’’

2008.gadā sarunas ar valdību, Ministru prezidenta ieinteresētība runāt ar biznesu, Valsts prezidenta aktīvāka iesaistīšanās Latvijas ekonomikas jautājumu risināšanā, ir tikai pirmie soļi uz kompromisu ceļa starp uzņēmējiem un valsti, kurus sagaida saspringts darbs plecu pie pleca turpmākos gadus.

LDDK Padome un eksperti gada laikā vairākkārtīgi aicināja deputātus būt tālredzīgiem un mazināt administratīvos izdevumus, likvidēt nevajadzīgās funkcijas, veidot partnerību un nodot funkciju realizāciju privātajam sektoram, ko pieļauj likums. Pēdējos mēnešos paveiktais ir vērtējams pozitīvi – tiek samazināts valsts pārvaldes aparāts, samazināti izdevumi, tomēr pārvaldes pārvērtēšana noris novēloti, sasteigti un nepārdomāti, neveicot funkcionālo auditu un darbinieku novērtējumu. Esam gandarīti, ka atbalstu neguva iespēja atteikties no ES struktūrfondu finanšu līdzekļiem, ko Latvijā uzskatam par attīstības naudu turpmākai izaugsmei.

Samazināt administratīvos valsts pārvaldes izdevumus par 15%, nepaaugstināt nodokļus bija principi par kuriem vienojās NTSP sociālie partneri un valdība, tomēr šī vienošanās tika lauzta, saskaroties ar ekonomikas lejupslīdes radītajām problēmām finanšu sektorā.

Nepārdomāti tērēti finanšu līdzekļi iepriekšējos gados, audzējot valsts pārvaldes aparātu, ārējo parādu un nesekmīgi komunicējot ar sabiedrību par Latvijas finanšu sistēmas stabilizēšanu, ir rezultāts, kas atspoguļosies turpmāk Latvijas ekonomikas attīstībā – ekonomiskās aktivitātes mazināšanās, IKP gaidām ar mīnuss zīmi, resursu dārdzība un ierobežota finanšu pieejamība īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

LDDK 2008.gada ir aktīvi līdzdarbojusies valstiski nozīmīgajos procesos, pārstāvot  uzņēmēju intereses nacionālajā līmenī. Par svarīgākajiem sasniegumiem LDDK min gan valsts, gan sabiedrības atbalsta gūšanu sociālajam dialogam, kā komunikācijas formai ar valdību, risinot tautsaimniecībai tik aktuālos jautājumus, kā uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodarbinātība un ekonomikas stabilizācija. LDDK nodrošinājusi aktīvu uzņēmēju dalību valsts budžeta apspriešanā. Diemžēl parakstītā vienošanās starp Ministru kabinetu, LDDK un LBAS par 2009.gada valsts budžeta izstrādes principiem, tika izpildīta daļēji.

Lai Latvija saņemtu aizdevumu no SVF, valdība izstrādāja ekonomikas stabilizācijas plānu, kuru LDDK kopumā atbalsta, bet kategoriski joprojām iebilst pret fiskālās politikas sadaļu. Lai lāpītu valsts budžeta caurumus, nodokļu slogs tiek pārnests uz uzņēmēju pleciem paaugstinot PVN nodokļus bāzes likmi līdz 21%, samazināto PVN likmi līdz 10%, kā arī sašaurinot samazinātās likmes preču/pakalpojumu klāstu, kas ir pretrunā ar EK izstrādāto ekonomikas glābšanas plānu. Tā pat nav joprojām skaidrs kā tiks izlietota aizdevuma summa no SVF aizņēmuma, kas paredzēta tautsaimniecības ekonomiskās aktivitātes veicināšanai. Ar valdību tika panākta vienošanās, ka turpmāk NTSP ietvaros LDDK un LBAS līdzdarbosies Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas un SWF saistību izpildes uzraudzībā.

Tautsaimniecībai vitāli svarīgi, ka aizņemtie līdzekļi no SVF tiek novirzīti banku sektoram par pieņemamām cenām. Banku sektoram jāspēlē nozīmīga loma ekonomikas turpmākā attīstīšanā un stabilizēšanā. Papildus valdībai jāspēj garantēt, ka šie līdzekļi, kas tiek novirzīti bankām nonāk līdz galapatērētājiem - kredītņēmējiem par pieņemamu cenu.

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana – 2008.gadā panākti vairāki pozitīvi lēmumi, kā, piemēram, nozīmīgi grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli", paredzot, ka:
• uz pieciem gadiem palielinot pamatlīdzekļu vērtību palielinošo koeficentu uz 1,5;
• apliekamo ienākumu samazinot par kredītprocentu summu;
• atbrīvojot no aplikšanas ar UIN peļņu, kas gūta no pamatlīdzekļu  realizācijas;
• pagarināts zaudējumu pārnešanas laiks no 5 līdz 8 gadiem;
• izdevumi darbinieku nogādāšanai uz darbu un atpakaļ uz dzīvesvietu var uzskatīt par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem;
• grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevā", nosaka tiesības VID sadalīt nodokļu parādu vai atlikt tā nomaksu.

Tomēr Latvijas uzņēmējdarbības vide joprojām nespēj konkurēt ar uzņēmējdarbības vidi citās Baltijas valstīs – cilvēkresursu izmaksas joprojām augstākās, atceltie sociālās apdrošināšanas iemaksu griesti ierobežos augsti kvalificētu darbinieku piesaisti un reģionālo pārstāvniecību attīstību, saglabājas augstas darba devēju izmaksas darbinieku veselības aprūpei un slimības dienu apmaksai.

LDDK 2009.gada pirmajā pusē aicinās valdību vērtēt PVN paaugstināšanas sekas un budžeta ieņēmumu izpildi, kā arī rosinās ieviest korekcijas PVN likumā par nodokļu administrēšanas kārtību un bāzes likmēm. Tas būs pārbaudījums ne tikai biznesa attiecībām ar politiskajiem spēkiem un ierēdniecību, bet arī savstarpējām uzņēmēju attiecībām t.sk. ar finanšu sektoru. Biznesa aktivitātes mazināšanās apliecinās grūtības savlaicīgi atlaist darbiniekus, lai nenovestu uzņēmumu līdz maksātnespējai, redzēsim, ka praksē nepietiekami elastīgs ir uzņēmumu likvidācijas un tiesiskās aizstāvības process.

Nodarbinātības veicināšanai un cilvēkkapitāla attīstībai LDDK veltīja uzmanību gan darba tiesisko attiecību sakārtošanai, guva atbalstu turpmākām konsultācijām darba aizsardzības jautājumos uzņēmējiem 5 reģionos ESF finansējuma ietvaros. LDDK un tās biedru organizācijas deva būtisku ieguldījumu Profesionālās izglītības koncepcijas izstrādē un citiem izglītības sistēmas kvalitāti pilnveidojošiem normatīvajiem aktiem.

LDDK aktīvi strādāja pie darba likuma attiecību regulējuma, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, mazinot birokrātiju un nepamatotās izmaksas uzņēmumu budžetos. Visu gadu turpinājies darbs pie grozījumiem Darba likumā:
• panākta vienošanās par to, ka LM nevirza plānotos grozījumus Darba likumā par kārtību kādā slēdzama vienošanās par konkurences ierobežojumu, paredzētos ierobežojumus summētajai darba laika uzskaitei.
• Darba likuma grozījumu patreizējā redakcijā iekļauts noteikumi, ka darba devējs varēs pārtraukt darba attiecības ar darbiniekiem, kas slimo ilgāk par 6 mēnešiem, ka ar studējošajiem varēs slēgt terminētos darba līgumus, ja darbs saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā.

Panākta vienošanās par Obligāto veselības pārbaužu noteikumu redakciju – turpmāk obligātās veselības pārbaudes būs jāveic vienreiz 3 vai 2 gados atkarībā no veicamā darba. Panākta vienošanās par grozījumiem Darba aizsardzības likumā – tiek ieviesti prakses standarti, uzticības personām viņu pienākumu veikšanai nav jāpiešķir speciāls laiks 2 stundas nedēļā.

Jāatzīmē, ka ļoti daudz darba jāiegulda, lai netiktu noteiktas jaunas prasības darba devējiem, kas rada papildu administratīvos šķēršļus un izmaksas, tā vietā, lai strādātu pie kārtības vienkāršošanas un atbildības līdzsvarošanas starp darbinieku un darba devēju.
 
LDDK uzskata, ka 2009.gads būs attiecību pārbaudījumu laiks visos līmeņos. Nepieciešamas nozīmīgas reformas valsts pārvaldē un jāīsteno pārmaiņas pašvaldībās, mainot kopējo saimniekošanas un domāšanas veidu. Šobrīd nedrīkst dominēt šauri politiskas intereses, piemēram, amatpersonu izvēlē ņemot vērā politisko piederību, bet ne profesionalitāti un kompetenci. Jāpanāk, ka 1,9 miljardus latu iepludināšana nav īstermiņa risinājums, kas labākajā gadījumā palīdzēs īstenot eiro ieviešanu laikā līdz 2012. gadam. Budžeta deficīta mazināšanai ir nepieciešama rīcība, kas stimulē ekonomisko aktivitāti valstī, bet atbildīgās amatpersonas ir izvēlējušās iet pretējo ceļu palielināt nodokļus, apgalvojot, ka tādejādi tiks palielināti ieņēmumi valsts budžetā. LDDK jau iepriekš vairakkārt ir kritizējusi šo pieeju uzskatot to par nepārdomātu un ir gatava sniegt atbalstu pilnveidojot valdības ieceres ekonomikas stabilizēšanai, balstoties uz tās biedru paustajiem priekšlikumiem.

LDDK nozīmīgākie notikumi 2008.gadā:

• Pirmo reizi Latvijā viesojās Eiropas Ekonomiskā un sociālo lietu komiteja, kur LDDK sniedza atbalstu pirmā Baltijas organizētās pilsoniskās sabiedrības foruma rīkošanā;
• Kopā ar Valsts kanceleju un Swedbank un Lattelecom, SIA tiek organizēts otrais Efektīvas pārvaldības un partnerības forums divu dienu garumā, kurā viesojās BUSINESSEUROPE prezidents Ernest-Antoine Seillière un ģenerāldirektors Philippe de Buck;
• Efektīvas pārvaldības gada balvas konkursā galvenās balvas iegūst: VAS Latvijas Dzelzceļš, Nodarbinātības valsts aģentūra un Valmieras pilsētas dome;
• LDDK piedalījās Finanšu ministrijas rīkotajos Finanšu forumos un paraksta rezolūciju ar Finanšu ministriju par sadarbību un uzdevumiem uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai;
• Godināti labākie darba devēji reģionos: Rīgas reģionā - A/S "AirBaltic Corporation", Vidzemē - A/S "Brīvais vilnis", Kurzemē - SIA "VIKA WOOD", Zemgalē - A/S "Dobeles dzirnavnieks", Latgalē – Daugavpils Lokomovjatīvu rūpnīca;
• Kopā ar Britu vēstniecību un Britu Rūpniecības konfederāciju noorganizēta starptautiska konference "Klimata pārmaiņas — kāpēc tas ir svarīgi biznesam?", lai apgūtu labāko praksi un rosinātu ražot zaļi Latvijā;
• LDDK pulcēja uzņēmējus, kas atbalstīja Latvijas deviņdesmitās dzimšanas dienas svinības, izveidojot atbalsta komiteju un kopumā piesaistot ap 30 uzņēmumu, kas bija gatavi līdzdarboties, finansiāli atbalstot vai sniedzot konsultācijas izdevumu samazināšanā;
• LDDK īstenota kampaņu "Balsojums par patriotiskāko uzņēmēju" sadarbībā ar LR 90-gades rīcības komiteju, Izdevniecību Dienas Bizness, Biznesa augstskolu Turība un Air Baltic Corporations. "Latvijas patriots" titulu iegūst uzņēmēji: Jānis Vilnītis, A/S "Liepājas papīrs", Normunds Skauģis, SIA "Lāči" un Gunārs Ķirsons SIA "LIDO";
• Vētīti labākie Latvijas augstskolu uzņēmumu un personāla vadības maģistru darbi un par labākajiem atzīti sekojoši maģistri: Kristīne Gorsvāne, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Ina Skuja, Biznesa augstskola "Turība", Ieva Apine, Biznesa augstskola "Turība", Maija Bušmane. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Dace Ikauniece un Gita Immermane, Latvijas Universitāte;
• Gada nogalē atzīmējot LDDK piecpadsmit gadus atvērta E.Egles un R.Karnītes grāmata ‘’Sociālā partnerība un tirgus ekonomika Latvijā. Sarunas ar Latvijas uzņēmējiem.’’, lai ekonomikas lejupslīdes laikā rastu ierosmi stiprināt uzņēmības garu Latvijas uzņēmēju vidū.
 
Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 47 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 35% no Latvijas darbaspēka.
LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.
Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.  

Sīkāka informācija www.lddk.lv