Latvijas zinātniekiem labi panākumi implantēšanā

Esam pierādījuši, ka mūsu sintezētais materiāls saaug ar kaulu, to nostiprinot – šo atklājumu var izmantot implantēšanā, par to laikrakstam "Dienas Bizness" stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomaterālu inovāciju un attīstības centra (RTU RBIAC) direktore profesore, inženierzinātņu doktore Līga Bērziņa-Cimdiņa.

Centrā tiek veikta biomateriālu un medicīnisko implantu izstrāde un importēto implantu pārbaude. Pēdējos divos gados centrs ir nostiprinājis trīs patentus, divi no tiem ir saistīti ar kalcija fosfāta materiāliem (pie tiem pieder arī hidroksilapatīts), un viens – par titāna dioksīda keramikas masu. Par lielāko sasniegumu direktore uzskata to, ka ir pierādīta centra zinātnieku izstrādātā materiāla – hidroksilapatīta granulu – ilglaicīga darbība cilvēka organismā. "Ievietojot šo materiālu trūkstošā kaula vietā, vairāku gadu laikā kauls kļūst mehāniski izturīgāks, pat izturīgāks nekā kauls bija pirms tam. Varētu teikt, ka veidojas jauns hibrīdmateriāls," uzsver L. Bērziņa Cimdiņa. Viņa stāsta, ka tas ir daudzu gadu darbs kopā ar mediķiem.

"Latvijā ir 4–5 firmas, kas piedāvā implanta materiālu. Mēs varam nopirkt hidroksilapatītu, bet nav garantijas, ka rezultāts būs vienāds," norāda L. Bērziņa-Cimdiņa, kas pēc vairāku gadu pētījumiem tagad var teikt – esam iemācījušies iegūt prognozējamu rezultātu. Patents ir par metodi, kā to lietot. "Patenta materiālam mums nav divu iemeslu dēļ: viens ir tas, ka hidroksilapatīts ir labi zināms, bet, ja mēs uzrakstīsim, kā to iegūstam, tad mēs pateiksim citiem, kā mēs to darām. Līdz ar to mums nav patenta uz pašu produktu, mums ir patents par lietojumu. Mums ir know how, kā to iegūt, un to mēs paturam pie sevis," skaidro vadošais pētnieks Jānis Ločs. Materiālu var lietot dažādi – implantus var lietot kā zāļu ievadīšanas ierīces, bojātu audu aizvietošanai, arī plastiskajā ķirurģijā. Centram ir sadarbības partneris Lietuvā, kas izmanto izgatavoto materiālu plastiskajā ķirurģijā – lai palielinātu vaigu kaulus, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

L. Bērziņa-Cimdiņa ir pārliecināta, ka centra veikums implantu materiālu jomā ir jākomercializē – arī tāpēc, ka tāds sākotnēji bija centra veidošanas nolūks; RTU RBIAC tapis ar ES PHARE projekta atbalstu. Vadītāja lēš: lai sāktu ražošanu, jāiegulda 1,5 līdz 2 milj. latu. Lai piesaistītu investoru, centrs sācis sadarbību ar LIAA, piedalījies vairākos pasākumos potenciālajiem investoriem.

L. Bērziņa-Cimdiņa laikrakstam norāda, ka situācija ir teju vai ideāla, lai rastos inovācijas, vēl tikai jānostiprina komercializācija. Centrs sadarbojas ar Daugavpils universitāti, Organiskās sintēzes institūtu, arī ar mediķiem. Turpmāk tas vairāk vēlas pievērsties biotehnoloģijai. Iepriekš RTU RBIAC vairāk strādāja pie neorganiskās daļas, bet tagad šo materiālu grib padarīt "dzīvāku" – pirms ievietošanas organismā aktivizēt ar cilmes šūnām, medikamentiem vai proteīniem.

Foto: Stock.XCHNG

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

23.11.2017 14:20

Malači! Lai veicas arī turpmāk - parādām, ka arī mēs kaut ko spējam!
23.11.2017 14:20

Es arī labrātāk uzticos ārzemju speciālistiem, kuri šķiet ir mazliet zinošāki savā nozarē. Bet tas ir tikai mans viedoklis, jo neesmu saskārusies ar kvalitatīvu pakalpojumu šeit.
23.11.2017 14:20

Cik kvalitatīvi? Man būtu bail uzticēties
06.06.2017 14:57

Es arī labrātāk uzticos ārzemju speciālistiem, kuri šķiet ir mazliet zinošāki savā nozarē. Bet tas ir tikai mans viedoklis, jo neesmu saskārusies ar kvalitatīvu pakalpojumu šeit.
06.06.2017 14:57

Cik kvalitatīvi? Man būtu bail uzticēties
06.06.2017 14:57

Malači! Lai veicas arī turpmāk - parādām, ka arī mēs kaut ko spējam!

Nedēļas tēma

Vēnu pavasaris - vieglam solim, skaistām kājām

Dr. Mauriņa klīnikas vārds sen vairs nav svešs tiem, kuri seko līdzi medicīnas aktualitātēm. “Kad cilvēks vairāk pievērš uzmanību savām izjūtam, to skaitā arī kāju veselībai, un ir gatavs rīkoties? Pavasarī! Jo tuvojas vasara, un it īpaši sievietēm ir svarīgi labi izskatīties. Tāpēc akcija Vēnu pavasaris notiek jau sešpadsmito gadu,” saka Dr. Mauriņa klīnikas vadītājs profesors Uldis Mauriņš.

Aktuālie piedāvājumi

Dabīgu smaržu dziedinošais spēks

Kā visātrāk var tikt pie savām dabīgajām smaržām?Atnākt uz aromtestu un iegūtos rezultātus izmantot smaržu receptes veidošanai, kā arī ir iespēja smaržas pagatavot pašam, kopā ar draugiem vai kolēģiem, apmeklējot Latvian Aroma-Essence smaržu meistarklasi. Uzzināsim vairāk!

Intīmās probiotikas – kā zināt, vai tev tās nepieciešamas?

Sievietes intīmās mikrofloras līdzsvars ir ļoti svarīgs, bet maz apspriests temats. Diemžēl ir situācijas, ka sievietes gadiem sadzīvo ar intīmās zonas diskomfortu, ietekmējot gan vispārējo pašsajūtu, gan intīmo tuvību ar partneri. Kas ir intīmās probiotikas, un kā tās var kļūt par atbalstu katras sievietes ikdienā?

Rehabilitācijas iekārtu tirdzniecība un noma

Kad skārusi slimība vai piemeklējusi trauma, viens no pamatelementiem, lai atveseļotos ātrāk un vieglāk, ir kvalitatīvas rehabilitācijas iekārtas, aprūpes piederumi, palīglīdzekļi un medicīnas tehnika. Medilux piedāvājumā atradīsiet specializētas ierīces un dažādus risinājumus, kas veicina ātrāku atlabšanu un uzlabo dzīves kvalitāti pēc operācijas vai traumas.

Video

Raidieraksts "Inovācijas veselībā": Veselības aprūpes pamatvērtības

Kas ir veselības nozares pamatā? Vai apzināmies nozares lomu kopējā valsts attīstībā? Un kāda ir inovāciju loma nozares stiprināšanā? Šie un citi jautājumi 2025. gada pirmajā raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā tika apspriesti ar Valsts prezidentu (2007-2011) Valdi Zatleru.