Latvijas zāļu verifikācijas sistēmai pievienojušies 52% ārstniecības iestāžu, aptieku un vairumtirgotāju
Rīga, 4.febr., LETA. Līdz 30.janvārim līgumus noslēguši un Latvijas zāļu verifikācijas sistēmai pievienojušies 52% ārstniecības iestāžu, aptieku un zāļu vairumtirgotāju, kas ir par 8% vairāk nekā nedēļu iepriekš, liecina Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) publiskotie dati.
9.februārī 32 Eiropas valstīs spēkā stāsies jauna regula par zāļu verifikāciju, kas paredz, ka turpmāk medikamentu ražotāji marķēs visus zāļu iepakojumus ar unikālu kodu, bet pirms zāļu nodošanas pacientiem aptieku un ārstniecības iestāžu uzdevums būs medikamentus pārbaudīt jeb verificēt. Regulas būtība ir nodot pacientam zāļu ķēdes pēdējā posmā pārbaudītu un drošu medikamentu. Regula nepieciešama, jo Eiropā pieaugot zāļu viltojumu apmērs, kas apdraud pacientu veselību un dzīvību.
Valdība janvārī pieņēma Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas nosaka sistēmas darbību Latvijā. Saskaņā ar noteikumos un LZVO pausto, zāļu verifikācijas sistēmai jāpieslēdzas 84 zāļu vairumtirgotājiem, 778 vispārējā tipa aptiekām, 30 slimnīcām ar slēgta tipa aptiekām, 241 poliklīnikai un veselības centram, 212 zobārstniecības praksēm un iestādēm, kā arī 74 ģimenes ārstu praksēm, kam izņemtas medikamentu iegādes atļaujas.
Patlaban, saskaņā ar LZVO informāciju, sistēmai pievienoti 29% no zāļu vairumtirgotājiem, 82% no aptiekām, 60% no slimnīcām, 21% no poliklīnikām un 4% no ģimenes ārstu praksēm. Gandrīz visos segmentos sistēmas lietotāju skaits ir audzis, tomēr nav palielinājies ne ģimenes ārstu, ne zobārstniecības iestāžu, kas pieslēgušās sistēmai, skaits. Sistēmai joprojām nav pievienojusies neviena zobārstniecības iestāde.
Kā aģentūrai LETA iepriekš stāstīja LZVO valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane, jauna zāļu drošuma pārbaudes jeb verifikācijas sistēma Latvijā sāks darboties, lai novērstu risku, ka pacientiem tiek pārdotas vai viņu ārstēšanā izlietotas viltotas zāles. Sistēma varēs atpazīt katru zāļu iepakojumu un kopējā Eiropas Savienības (ES) sistēmā pārliecināties, ka šī konkrētā zāļu paciņa ir oriģināla, pārbaudīta un droša. Pēdējo nedēļu laikā sistēmas lietotāju interese par pieslēgšanos ir būtiski pieaugusi, piebilda Erdmane.
Pēc viņas paustā, jaunās sistēmas ieviešanai paredzēti arī pārejas noteikumi, proti, visas zāles, kas būs saražotas līdz 2019.gada 9.februārim, drīkstēs pārdot un izlietot līdz to derīguma termiņa beigām. Šī iemesla dēļ vēl ilgāku laiku aptiekās būs pieejami arī medikamenti, kuriem drošuma pazīmju pārbaudes netiks veiktas. LZVO valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka drošuma pārbaudes būs jāveic tikai tiem medikamentiem, kas būs saražoti pēc 9.februāra un būs aprīkoti ar speciālo kodu un iepakojuma neskartības pazīmi.
Erdmane norādīja, ka jebkuras izmaiņas veselības aprūpē, tostarp zāļu pieejamībā, jāvērtē no pacienta skatu punkta un interesēm. Un no šī skatu punkta, Erdmanes ieskatā, jaunā drošuma pārbaudes sistēma ir liels ieguvums - tā sniegs pārliecību par zāļu drošumu. "Mēs skaidri zināsim, ka lietojam pārbaudītas zāles, kas mūs ārstē, nevis labākajā gadījumā - nepalīdz, sliktākajā - kaitē veselībai un dzīvībai. Citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka diemžēl caur legālo zāļu aprites sistēmu pie pacientiem nonāk gan viltotas vēža, gan viltotas sirds un asinsvadu slimību, infekcijas slimību, diabēta un citas zāles, arī vakcīnas," sacīja LZVO valdes priekšsēdētāja.
Kā ziņots, ar regulu tiek pieļauti arī izņēmuma gadījumi, kad zāļu vairumtirgotāji verificē zāļu iepakojuma autentiskumu. Latvijā drošuma pārbaude nebūs jāveic ģimenes ārsta praksēm un feldšerpunktiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām, Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm, kas iegādājas zāles civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības vajadzībām, kā arī veterinārārstiem.
Daudzos izņēmumus gan iepriekš kritizējusi Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija, kura uzskata, ka VM radījusi "caurumainu" zāļu drošības pārbaudes regulējumu. Organizācija šādu pieeju nevarot atbalstīt, jo zāļu drošuma pārbaudes sistēmā šādi tiek radīti lieli caurumi, kā rezultātā veidojas riski pacientiem saņemt viltotas vai nekvalitatīvas zāles.
Drošuma pārbaude būs jāveic arī VM 14 kapitālsabiedrībās, kas valstij šogad kopumā izmaksāšot 128 700 eiro.
