Latvijas veselības aprūpe: izaicinājumi, kurus iespējams risināt

Latvija jau vairākus gadus ierindojas starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar zemāku paredzamo veselīgi nodzīvoto gadu ilgumu. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem, ES 2024. gadā vidējais veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaits (bez būtiskiem funkcionēšanas ierobežojumiem un invaliditātes) sasniedza 63,1 gadu, savukārt Latvijā tas bija 52,8 gadi, kas ir vairāk nekā par desmit gadiem mazāk nekā ES vidēji. Lai gan par veselības aprūpes uzlabošanu tiek runāts regulāri, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2025. gadā publicētais pētījums rāda – Latvijas situācija sakņojas vairākās savstarpēji saistītās problēmās. Iedzīvotāju dzīvesveidā, ierobežotā piekļuvē savlaicīgai ārstēšanai, augstos pacientu līdzmaksājumos un nepietiekamā veselības aprūpes finansējumā. Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija skaidro, kā šie faktori savstarpēji saistīti un kāpēc bez mērķtiecīgām izmaiņām no sabiedrības un valsts puses situācija būtiski nemainīsies. 

Saslimšanu cēlonis – nereti iedzīvotāju dzīvesveids 

Latvijas sabiedrības veselību būtiski ietekmē dzīvesveids, un kaitīgajos ieradumos nereti pārspējam citas pasaules valstis. Smēķēšana joprojām ir plaši izplatīta – vairāk nekā piektdaļa (22,6%) iedzīvotāju virs 15 gadiem smēķē katru dienu, kas ir ievērojami vairāk nekā OECD valstīs vidēji (14,6%). Smēķēšana ir viens no būtiskākajiem sirds un asinsvadu slimību, elpceļu saslimšanu, kā arī onkoloģisko saslimšanu izraisītājiem.  

Vienlaikus augsts saglabājas arī kopējais aptaukošanās līmenis – ar to globāli saskaras gandrīz piektā daļa iedzīvotāju (19%). Situāciju pastiprina arī augsts alkohola patēriņš. Latvija pēc alkohola patēriņa ierindojas TOP 3 – 2023. gadā uz vienu iedzīvotāju tika patērēti vidēji 11,7 litri tīra alkohola gadā, kas ievērojami pārsniedz OECD vidējo – 8,5 litrus.  

Šie faktori neveidojas vienas paaudzes laikā, un to sekas nav iespējams atrisināt ātri, taču bez sistemātiskas rīcības tie turpina ietekmēt veselības rādītājus ilgtermiņā. Jo sliktāka iedzīvotāju kopējā veselība, jo lielāki riski attīstīties dažādām saslimšanām un attiecīgi – lielāks slogs uz veselības aprūpes budžetu.  

Šo risku kopums atspoguļojas arī iedzīvotāju pašu vērtējumā – Latvija ierindojas pirmajā vietā, kur iedzīvotāji, vecāki par 15 gadiem, savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu (15,1%, kamēr OECD vidējais rādītājs ir 8%). Tas nav tikai subjektīvs iespaids, bet signāls par sistēmiskām problēmām, kas vēlāk parādās arī smagākās diagnozēs un augstākā mirstībā. 

Nevienlīdzība veselības aprūpes pieejamībā 

Dzīvesveida riskus būtu iespējams mazināt, ja veselības aprūpe būtu savlaicīgi un vienlīdzīgi pieejama. Taču realitātē daudzi Latvijas iedzīvotāji saskaras ar situāciju, kad nepieciešamo palīdzību saņemt neizdodas – nevis medicīnisku, bet finansiālu vai organizatorisku iemeslu dēļ. 2024. gadā 8,4% Latvijas iedzīvotāju ziņoja, ka nav saņēmuši nepieciešamo veselības aprūpi izmaksu, attāluma vai gaidīšanas laika dēļ, kamēr OECD vidēji šis rādītājs ir tikai 3,4%. Tas nozīmē, ka slimības bieži tiek diagnosticētas novēloti, ārstēšana sākas vēlāk nekā vajadzētu, un tās rezultāti ir sliktāki. 

Situāciju pasliktina arī finansējuma trūkums – valsts un obligātās apdrošināšanas sistēma sedz vien ap 60% veselības izdevumu, kamēr OECD valstīs vidēji 75%. Tas nozīmē, ka ārstēšanās daudziem kļūst gan dārga, gan grūti pieejama – rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem ir garas, medikamenti ne visiem ir “pa kabatai”, kā arī dažkārt vērojams to trūkums. Savukārt pensiju un algu pieaugums nespēj tikt līdzi pēdējo gadu inflācijai. Rezultātā trūcīgākie iedzīvotāji bieži nevar saņemt savlaicīgu aprūpi, īpaši ilgtermiņa ārstēšanā, kur trūkst gan speciālistu, gan resursu. Sociālekonomiskā plaisa veselības aprūpē Latvijā ir viena no lielākajām Eiropā, un tās sekas ilgtermiņā palielina gan izmaksas, gan nevienlīdzību sabiedrībā. 

Autors: Shutterstock.com

Kā mazināt riskus un uzlabot sabiedrības veselību?  

OECD veiktais pētījums skaidri parāda, ka sabiedrības veselību ietekmē gan individuālie paradumi, gan veselības aprūpes sistēmas spēja laikus reaģēt. Dzīvesveida riski neveidojas vienā dienā, un arī to sekas uz veselību kļūst redzamas pakāpeniski. Tieši tāpēc izmaiņas nav iespējamas tikai ar politiskiem lēmumiem vai tikai ar iedzīvotāju apņemšanos – nepieciešama abu pušu līdzdalība. 

Savlaicīga ārstēšana un profilakse var būtiski mazināt smagāku diagnožu risku, taču realitātē tās bieži tiek atliktas. Lai arī to ietekmē gan ierobežota veselības aprūpes pieejamība un izmaksas, nereti tas sakņojas arī pašu iedzīvotāju iniciatīvas trūkumā. Daudzi nedodas regulārās vizītēs pie ģimenes ārsta, lai arī reizi gadā šis pakalpojums ir valsts apmaksāts un palīdz atklāt daudzas saslimšanas agrīni, kad ārstēšanās ir gan vieglāka, gan nereti lētāka. Tāpat pilnvērtīgi netiek izmantotas valsts nodrošinātās vēža skrīninga iespejas. Iedzīvotāji bieži pie ārsta vēršas tikai tad, kad veselības problēmas jau ir progresējušas. Tas īpaši raksturīgi hronisku saslimšanu gadījumā, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, diabētam vai elpceļu saslimšanām, kur nepārtraukta ārstēšana un regulāra uzraudzība ir izšķiroša. Veselības aprūpes sistēma var piedāvāt risinājumus, taču bez līdzestības tie nestrādā pilnvērtīgi. Regulāras profilaktiskās pārbaudes, kaitīgo ieradumu mazināšana un savlaicīga ārstēšanas uzsākšana ir faktori, kas tieši ietekmē gan individuālo veselību, gan kopējos sabiedrības veselības rādītājus. 

Vienlaikus valstij steidzami jādomā par finansējuma palielināšanu un pieejamības uzlabošanu, lai nodrošinātu, ka ikviens var saņemt nepieciešamo veselības aprūpi un medikamentus. It īpaši situācijā, kad to ieteikmē ne tikai vietējas, bet arī globālas izmaiņas.   

“Mēs redzam, ka situācija veselības aprūpē pasaulē kļūst arvien kritiskāka. Lai situāciju uzlabotu, valstij jāpalielina veselības aprūpei atvēlētais budžets, jāoptimizē līdzekļu izmantošana un jāveicina pacientu aktīva iesaiste savas veselības uzraudzībā. Runājot tieši par medikamentu pieejamību, jācenšas nepazaudēt sevi globālajos procesos. Eiropas valstis arvien vairāk domā par kristisko medikamentu uzkrājumu un mēs nedrīkstam palikt bez zālēm. It īpaši, ņemot vērā, ka dati – nākotnē vajadzīgo medikamentu skaits tikai palielināsies. It īpaši patentbrīvo medikamentu, kas jau šobrīd sastāda vairāk nekā 70% no Eiropā kopumā patērētajiem medikamentiem. Globālās piegādes ķēdes problēmas, pieaugošās ražošanas izmaksas un ražotāju skaita samazināšanās rada risku, ka ikdienā nepieciešamās zāles nākotnē var kļūt mazāk pieejamas. Bet pieejamās vienības iepirks lielās valstis. Tādēļ nepieciešams domāt, kā ar tām konkurēt, stiprinot sadarbības ar ražotājiem un veicinot to interesi mūsu tirgū. Tāpat, protams, pacientiem jāpiedāvā arvien vairāk inovatīvie medikamenti, kas palīdzētu gan onkoloģijas pacientiem, gan tiem, kuriem ikdienā nepieciešama ārstēšana sirds un asinsvadu saslimšanu, diabēta vai elpceļu problēmu gadījumā. Līdzekļus, kurus ietaupām ar patentbrīvo medikamentu palīdzību, varam novirzīt tieši šim mērķim,” norāda Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics. 

Ja savlaicīgi netiks domāts gan par medikamentu pieejamību, gan veselības aprūpes finansējuma ilgtspēju, varam nonākt situācijā, kurā pacientiem trūkst pamata terapijas, nevis modernu risinājumu. Tas nozīmētu vēl vairāk novēlotu diagnožu, lielāku hospitalizāciju skaitu un augstākas izmaksas ilgtermiņā. 

Tāpēc sabiedrības veselības uzlabošana ir kopīgs uzdevums. No vienas puses – nepieciešami mērķtiecīgi lēmumi par finansējumu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un medikamentu nodrošinājumu. No otras – iedzīvotāju gatavība rūpēties par savu veselību ikdienā, lai mazinātu slogu uz veselības aprūpes budžetu. Tikai abu šo faktoru mijiedarbība ļauj mazināt veselības riskus, samazināt nevienlīdzību un ilgtermiņā uzlabot paredzamo mūža ilgumu Latvijā.