Latvijas un Nīderlandes sadarbības projekta ietvaros SVA sagatavojusi ziņojumus par trīs sabiedrības veselības problēmām

Rīga, 4. jūlijs, SVA. Šodien, 4.jūlijā noslēdzas Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) un Nīderlandes sabiedrības un arodveselības skolas sadarbības projekta Sabiedrības veselības monitoringa un ziņošanas sistēmas attīstība pirmais posms, kura laikā izstrādāts rīcības plāns sabiedrības veselības monitoringa sistēmas ieviešanai, uzsākts darbs pie monitoringa sistēmas izveides un sagatavoti trīs ziņojumi par aktuālām sabiedrības veselības problēmām.

Ziņojumu tēmas tika izvēlētas sadarbībā ar Veselības ministriju atbilstoši aktualitātēm sabiedrības veselības jomā:
o Traumatisms un ārējie nāves cēloņi bērniem un jauniešiem;
o Paredzamā mūža ilguma atšķirības vīriešiem un sievietēm;
o Savlaicīgi ar skrīningu atklājamie ļaundabīgie audzēji.

Ziņojumos ietverti šādi galvenie secinājumi un priekšlikumi turpmākai rīcībai:

Traumatisms un ārējie nāves cēloņi bērniem un jauniešiem
Bērnu un jauniešu vecumā (0-19 gadi) viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām Latvijā ir ārējie cēloņi, kas izraisa traumatismu un pat nāvi (ceļu satiksmes negadījumi, slīkšana, kritieni, nosalšana, pašnāvības, nosmakšana, aizrīšanās, uguns un dūmu iedarbe u.c.). Ņemot vērā traumatisma problēmas daudzveidību un dinamiskumu, šo problēmu risinājumi ir viens no lielākajiem izaicinājumiem sabiedrības veselības jomā. Traumas ne tikai rada milzīgu finansiālu slogu veselības aprūpes un labklājības sistēmai, bet bieži arī emocionāli, organizatoriski un finansiāli ietekmē visu ģimeni, kurā ir bērns, kurš guvis kādu traumu. Traumatisma rādītāji liecina, ka tā cēloņi ir dažādi: bērniem nedroša vide, nepietiekama vecāku atbildība (gan bērnu pieskatīšanā, gan atbilstošas vides nodrošināšanā mājās), informācijas trūkums, skolas vecuma bērnu un jauniešu nepietiekama atbildība u.tml. Visaugstākā mirstība ārējo cēloņu dēļ ir 15-19 gadu vecumā, otrajā vietā - 0-4 gadu vecuma grupa. Turklāt mirstība ārējo cēloņu dēļ zēniem ir 2 reizes lielāka nekā meitenēm.

Priekšlikumi situācijas uzlabošanai:
• Daudznozaru politikas un programmu attīstība, vadībā atrodoties sabiedrības veselības nozarei (bērnu traumatisma profilakses pasākumu plānošanā un realizācijā jāiesaistās ne tikai sabiedrības veselības, bet arī citu nozaru profesionāļiem).
• Sistemātiska multidisciplināra traumu profilakses programmu un kampaņu realizācija (traumu profilakses rīcībpolitikas plānošana, t.i., rīcības pamatnostādnes, plāni, iesaistot attiecīgos sadarbības partnerus un ieinteresētās personas un definējot iestāžu atbildību).
• Nepieciešama daudzpusīga situācijas analīze: jāuzlabo informācijas pieejamība, dati par traumatisma izplatību, riskiem, veikto kampaņu efektivitāti.
• Veicināt zināšanas un spējas piedalīties traumu profilaksē ne tikai veselības speciālistiem, bet arī skolotājiem, vecākiem, pakalpojumu sniedzējiem u. tml.

Paredzamā mūža ilguma atšķirības vīriešiem un sievietēm
Sabiedrības veselības stāvokli visuzskatamāk raksturo paredzamā mūža ilguma un mirstības rādītāji, ko lielā mērā ietekmē viens no veselību noteicošajiem faktoriem – dzimums.
Latvijā paredzamais mūža ilgums ir 8 gadus īsāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Latvijā paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir par 11 gadiem īsāks nekā sievietēm, un tā atšķirība starp dzimumiem ir daudz lielāka nekā citās Eiropas valstīs, kur tā ir 6 gadi.
Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums 2005.gadā Latvijas sievietēm ir 77 gadi, vīriešiem - 66 gadi.

Vīriešu mirstība galveno nāves cēloņu dēļ ir ievērojami augstāka un agrākā vecumā nekā sieviešu:
• mirstība sirds išēmiskās slimības dēļ ir 3 reizes augstāka nekā sievietēm.
• mirstība plaušu vēža dēļ ir 8 reizes augstāka nekā sievietēm;
• mirstība ārējo cēloņu dēļ ir 4 reizes augstāka nekā sievietēm
• mirstība pašnāvību dēļ ir gandrīz 8 reizes augstāka;
• ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo vīriešu mirstība ir 3 reizes lielāka nekā sieviešu.

Priekšlikumi situācijas uzlabošanai:
• Veicināt sabiedrības kopējo izpratni, kā arī veselības aprūpes jomā strādājošo izpratni par to, ka dzimums ir svarīgs veselību noteicošs faktors.
• Veikt veselības veicināšanas un profilakses pasākumus ar mērķi – samazināt vīriešu mirstību, īpaši ārējo cēloņu dēļ. Tas jau tiek darīts – piem., VVVA kampaņa "Neaizmirsti par savas veselības tehnisko apskati"
• Mazināt sociālo nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. Tas jau tiek darīts –piem., LM kampaņas par dzimumu vienlīdzību.
• Reģistrēt un apkopot sabiedrības veselības datus sadalījumā pa dzimumiem.
• Aktualizēt sabiedrības veselības jomā jau izstrādātos normatīvos dokumentus, piemēram, Veselības aizsardzības likumu, Pacientu tiesību likumu, Psihiatriskās palīdzības likumu u.c.
• Veikt pētījumus, lai noskaidrotu, kādi ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas vīriešiem ir tik augsts risks nomirt agrā vecumā, piemēram, izpētot iemeslus, kuru dēļ jauni vīrieši izdara pašnāvības, tādejādi iegūstot informāciju, lai realizētu atbilstošu profilakses pasākumus.

Savlaicīgi ar skrīningu (profilaktiskas apskates) atklājamie ļaundabīgie audzēji (krūts, dzemdes kakla un kolorektālais vēzis)
Līdz ar sabiedrības novecošanos ļaundabīgie audzēji ir pieaugoša problēma visā pasaulē un arī Latvijā. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotājiem pēc sirds un asinsvadu slimībām (aptuveni 18% no visiem mirušajiem), pie tam tai ir tendence pieaugt. Mirstības rādītāji Latvijā pēdējo desmit gadu laikā pieauguši par 17%, saslimstības rādītāji - par 29%.

Saslimstības ar onkoloģiskajām slimībām rādītāji, salīdzinot ar ES rādītājiem, Latvijā ir zemāki, bet mirstības rādītāji - augstāki. Tas liecina par novēlotu diagnostiku.
Ir pierādīts, ka vairāku lokalizāciju ļaundabīgajiem audzējiem (kam augsta saslimstība un mirstība) adekvāts populācijas skrīnings var nodrošināt savlaicīgāku diagnostiku un tādējādi būtiski samazināt mirstību. Skrīnings par efektīvu Eiropā atzīts krūts, dzemdes kakla un kolorektālajam (resnās zarnas) vēzim.
Lai uzlabotu onkoloģisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, kopš 2005. gada Latvijā uzsākti valsts apmaksāti un par vēža skrīningu atzītie izmeklējumi: dzemdes kakla onkocitoloģiskā iztriepe, mammogrāfija, fēču izmeklēšana uz slēptajām asinīm.
Neskatoties uz valsts apmaksāto pakalpojumu, skrīningu aptvere ir ļoti zema un netiek apgūts valsts garantētais finansējums skrīninga izmeklējumiem.
Izpētot citu valstu pieredzi, var secināt, ka izvērtētu, vietējiem apstākļiem piemērotu, visaptverošu nacionālo vēža programmu ieviešana dažu gadu laikā pat ierobežotu finanšu resursu apstākļos uzlabo situāciju onkoloģijas jomā, jo samazinās vēža izraisītā mirstība, novēlotas diagnostikas īpatsvars un ļaundabīgo audzēju izplatība kopumā.

Priekšlikumi situācijas uzlabošanai:
• Risināt jautājumus, kas saistīti ar veselības veicināšanu, cilvēku līdzatbildību par savu veselību un plašiem informatīviem un izglītojošiem pasākumiem attiecībā uz vēža profilaksi (t.sk. skrīninga pakalpojumu izmantošana).
• Attīstīt vēža primārās un sekundārās profilakses pasākumus.
• Palielināt vēža agrīnās diagnostikas aptveri ar mērķi samazināt mirstību no vēža un samazināt saslimstību ar potenciāli novēršamajiem ļaundabīgajiem audzējiem, līdz ar to uzlabojot ārstēšanas efektivitāti un dzīves kvalitāti vēža slimniekiem Latvijā - plānot centralizētas un organizētas skrīninga sistēmas izveidi un uzlabot esošā skrīnga efektivitāti (motivējot ārstus, aktīvi informējot un aicinot iedzīvotājus, utml.).

Datu savākšanas, apkopošanas un ziņojumi tapšanas gaitā SVA sadarbojās ar dažādām sabiedrības veselības institūcijām. Jau šobrīd var apgalvot, ka līdz ar monitoringa sistēmas izveidi, kas noslēgsies 2008.gadā, tā palīdzēs veikt sabiedrības veselības monitoringu ne tikai SVA, bet būs atbalsts visām iesaistītajām institūcijām ikdienas darbā, sniedzot informāciju par pieejamajiem datu avotiem, rādītājiem, tādējādi veicinot sabiedrības veselības informācijas pieejamību un izmantošanu dažāda līmeņa lēmumu pieņemšanā.
Nīderlandes puses projekta vadītājs Gerts Van Ettans uzsvēra, ka monitoringa sistēmu izveide citviet Eiropā ilgst vairākus gadu desmitus, savukārt Latvijā lielākais darbs ir paveikts jau 12 mēnešu laikā.
Visi trīs ziņojumi ir ievietoti SVA mājas lapā www.sva.gov.lv, sadaļā Sabiedrības veselības monitorings. Visus interesentus aicinām iepazīties un izmantot ziņojumos ietverto informāciju.