Latvijas Pašvaldību savienībā notiks diskusija par dzimstības veicināšanu
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) 5.maijā par godu Mātes dienai notiks diskusija un preses konference "Kas sievietei nepieciešams, lai laistu pasaulē vēl vienu bērnu?".
Pasākumā tiks prezentēts pētījums par demogrāfisko situāciju Ventspils novada Ances un Jūrkalnes pagastā pēdējo gadu laikā, aģentūru LETA informēja Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.
Diskusijā iecerēts apspriest šogad atkārtoti īstenoto sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu par demogrāfisko situāciju Ventspils novada Ances un Jūrkalnes pagastos no 2012. līdz 2016.gadam, kas veikts ar mērķi veicināt dzimstību un diskutēt par visu līmeņu atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Uz diskusiju aicināti vadošie politiķi un demogrāfijas jomas eksperti. Aptauju prezentēs SKDS direktors Arnis Kaktiņš, bet pasākumu vadīs žurnālists Ansis Bogustovs.
Pasākumu ar biedrības "J3" atbalstu organizē Ventspils novada pašvaldība. Tas notiks LPS telpās, Pils ielā 1, Rīgā, 5.maijā no plkst.11 līdz 13.
Jau ziņots, ka 2012.gadā SKDS pirmo reizi īstenoja pētījumu Ances un Jūrkalnes pagastos ar mērķi noskaidrot, kādi pašvaldības nodrošināti atvieglojumi un atbalsts vairāk sekmētu dzimstības pieaugumu, proti, mudinātu sievietes pieņemt lēmumu par vēl kāda bērna laišanu pasaulē. Kopumā aptaujā piedalījās 183 respondentes no 244 abos pagastos reģistrētajām sievietēm.
Pētījuma laikā tika atklāts, ka Ances un Jūrkalnes pagastā dzīvojošajām sievietēm līdz 50 gadu vecumam vidēji katrai ir 1,38 bērni. Savukārt par vēlamāko bērnu skaitu aptaujātās sievietes atzīst 2,33 bērnus vienā ģimenē. Ja tiktu nodrošināti nepieciešamie apstākļi, katra sev personīgi vidēji vēlētos 2,58 bērnus.
Aptauja toreiz atklāja, ka tuvāko trīs gadu laikā kopumā 18% abu pagastu sievietes noteikti vēlētos vēl kādu bērnu, bet vēl 10% ir atzīmējušas, ka to drīzāk vēlētos. Par iemesliem, no kuriem ļoti lielā mērā ir atkarīgs, vai tuvāko trīs gadu laikā viņas varētu pasaulē laist vēl kādu bērnu, aptaujātās sievietes visbiežāk minēja personīgo finansiālo situāciju (60%), valsts pabalstus (50%), darba esamību (49%) un personīgo veselības stāvokli (48%). Daudz mazāka nozīme tika piešķirta partnera vai laulātā esamībai, bērnu kopšanas atvaļinājumam un sadzīves apstākļiem.
LETA
