Latvijas Endokrinologu asociācija (LEA) šī gada 28.janvārī rīkos konferenci* Liekais svars – problēma un risinājumi. Konferencē piedalīsies vairāk kā 250 Latvijas mediķi – dietologi, ginekologi, endokrinologi, ģimenes ārsti, gastroenterologi, ķirurgi, internisti u.c., lai izglītotos un rastu risinājumus liekā svara problēmai Latvijā. Konferences īpašais viesis ir Starptautiskās adipozitātes komisijas vadītājs profesors Philips James no Lielbritānijas.

Katru gadu Latvijas populācijas vidējais svars pieaug par vienu kilogramu. Vairāk kā 390 000** Latvijas iedzīvotāju ir aptaukošanās un tikai 51,3% ir normāla ķermeņa masa.
Aptaukošanās ir pārmērīga tauku uzkrāšanās, kas kaitē veselībai, un tā ir vairāk nekā tikai kosmētiska problēma. Liekais svars ir viena no galvenajām mūsdienu sabiedrības veselības problēmām. Tā var radīt dažādas blakus saslimšanas, tā ir riska faktors daudzām hroniskām saslimšanām. Risinot pacienta liekā svara problēmas jau laicīgi, ir iespējams ietaupīt valsts līdzekļus, kas tiek novirzīti aptaukošanās pacientu blakus saslimšanu ārstēšanai.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju aptaukošanās ir klasificēta kā hroniska slimība. Jo lielāks ķermeņa masas indekss, jo lielāka blakus saslimšanas iespējamība.

Aptaukošanās simptomi attīstās tikai ar laiku un kaitē gan vīriešu, gan sieviešu veselībai. Slimības sākumā aptaukošanās apgrūtina staigāšanu, sagādā muguras sāpes un nogurumu, saasinās ādas un elpošanas slimības. Ja svaru nesamazina, veselības stāvoklis pasliktinās:
• Vielmaiņas traucējumu rezultātā organismā palielinās cukura līmenis asinīs, kas var izraisīt cukura diabētu. Paaugstinās holesterīna līmenis asinīs, veicinot aterosklerozes attīstību, un var attīstīties podagra.
• Bieži vērojams paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens un vēnu pārslodze, liels risks saslimt ar sirds koronāro slimību, sirds vājumu, sirds tauku distrofiju u.c.
• Vairums apēstās barības (arī tad, ja ēd ļoti maz) tiek patērēts taukaudu uzturēšanai un to veidošanai. Visbiežāk attīstās tādas gremošanas orgānu slimības kā aknu un žults ceļu bojājumi, žultsakmeņu slimības, zarnu muskulatūras tonusa vājums, aizcietējumi.
• Rodas elpošanas traucējumi, jo tauku nogulsnējumi traucē normāli darboties elpošanas sistēmai. Samazinās plaušās ieplūstošā gaisa apjoms un rodas skābekļa trūkums, kas izraisa miegainību, galvassāpes un atmiņas traucējumus, miegā mēdz būt elpas aizture, krākšana un apnoja.
• Kustību un balsta aparāta traucējumi. Ar laiku rodas pārmaiņas kaulu sistēmā, kas izraisa reimatiskas locītavu sāpes un artrozes, īpaši ceļgalu un gūžu locītavās. Var attīstīties mugurkaula un kāju locītavu iekaisumi.
• Pārmērīgs svars bojā arī perifēro nervu sistēmu, radot neirītus, radikulītu u.c.
• Aptaukošanās var būt iemesls arī vairākām onkoloģiskām slimībām. Liels tauku daudzums vīriešiem izraisa risku saslimt ar prostatas un taisnās zarnas vēzi, bet sievietēm – ar dzemdes, olnīcu, krūšu un žultspūšļa vēzi.
• Neveiksmīgi mēģinājumi samazināt svaru, apkārtējās sabiedrības attieksme un citi faktori veicina nervu sistēmas traucējumu rašanos. Tie izpaužas kā nervozitāte, bezmiegs, nemiers, depresija, dusmas utt.
Starptautiskās vadlīnijas adipozitātes ārstēšanai nosaka:
- ja ĶMI (ķermeņa masas indekss kg/m²) ir 25 - jāmaina dzīves stils, jāievēro sabalansēta diēta un jābūt regulārai fiziskajai slodzei,
- ja ĶMI ir 27 un vairāk, papildus jau minētajam, ir jāsāk lietot medikaments svara samazināšanai,
- ja ĶMI ir virs 35, papildus iepriekšminētajam nepieciešama ķirurģiska aptaukošanās ārstēšana – bariatriskā ķirurģija.

Plašāku informāciju iespējams lasīt www.svarakabineti.lv.