"Man bail domāt, kas notiks ar daudziem cilvēkiem ekonomiskās krīzes seku rezultātā! Ikdienas stresa vai arī depresijas sekas šobrīd pat nav iespējams prognozēt, jo abu gadījumā psihosomatiskās izpausmes ir slimības, kuru iemesls daudziem pat nav skaidrs!" informē veselības klīnikas Premium Medical valdes priekšsēdētāja Signe Dauškane- Platace.

Stresam pakļauti uzņēmēji un ģimenes ar kredītsaistību nastu
Stresam un depresijai īpaši pakļauti ir un būs uzņēmēji, kā arī ģimenes, kuru budžetu nopietni ietekmē lielais kredītu slogs. Arī veselības klīniku Premium Medical šobrīd bieži apmeklē jauni, bet jau ļoti pārstrādājušies cilvēki, kuru veselības problēmu pamatcēlonis ir izdegšanas sindroms – cilvēki strādā daudz par daudz, nespēj atslēgties un pilnvērtīgi atpūsties pēc darba.
"Stresam ir divi patoloģiskie loki. Pirmais - kāds liels stress vai šoks, kas parasti ir kā sekas kādai traģēdijai. Piemēram, tuvinieka nāvei. Otrs ir regulārs, nepārtraukts kairinājums, kurš šo stresu visu laiku rada un uztur. Piemēram, cilvēks apzinās, ka viņa parādu saistības ar katru dienu pieaug, bet ienākumi – samazinās. Šobrīd šādā stresā dzīvo daudzi uzņēmēji un ģimenes," stāsta S. Dauškane – Platace.
Stresa rezultātā visbiežāk cilvēkiem sākas kuņģa, zarnu trakta, sirds un asinsrites sistēmas vai mugurkaula slimības, nereti tiek izjaukts normālais hormonālais balanss organismā.

Izdegšana un depresija – patiesais daudzu saslimšanu cēlonis
Kad stress jau kļuvis par cilvēka dzīves sastāvdaļa un cilvēks šim faktam nepievērš uzmanību, nākamais posms jau ir depresija. "Domāju, ka arvien biežāk pieaugs arī izdegšanas sindroma un depresijas skarto cilvēku skaits. Un depresijas sekas, ja tā nav savlaicīgi apzināta un uzsākta ārstēšana, var būt pat traģiskas. Kā zināms, pašnāvības nereti tiek izdarītas pēc ilgstošas depresijas, " stāsta S. Dauškane – Platace.
Apkārtējie cilvēki ne vienmēr pamana, ka cilvēkam ir depresijas pazīmes. Arī pats slimnieks nereti ir neizpratnē par to, kas ar viņu notiek. "Cilvēks vienkārši vairs nespēj priecāties un viņam zūd interese par visu – ģimeni, darbu, atpūtu, utt.. Ja cilvēks nenoķer šos pirmos signālus, viņam var iestāties klīniskā depresija ar lielākām vai mazākām somatiskām izpausmēm. Piemēram, sāp mugura; locītavas; ir neizskaidrojamas kuņģa un galvas sāpes. Un ārsts, īpaši, ja viņš zina, ka pacients ir veiksmīgs uzņēmējs, ne vienmēr padomās, ka, piemēram, kuņģa sāpes, patiesībā ir psihosomatiska saslimšana," S. Dauškane - Platace.
Īpaši smagi depresija var skart vīriešus, jo viņiem parasti ir visgrūtāk paskatīties uz problēmu "no malas".. Kā arī vīrieši nereti veselību neuzskata par prioritāti, tādejādi it kā cenšoties no sevis "novelt" potenciālu problēmu. 

Iejūtība un profilakse – viens no risinājumiem
S. Dauškane – Platace atzīst, ka situācijā, kādā šobrīd ir Latvija, cilvēkiem pastiprināti it kā no malas jāvēro pašiem sevi, sava pašsajūta un pat sava garastāvokļa maiņas. Katram pašam jāatrod sevī motivācija un laiks atpūsties, jāatrod savs spēka un enerģijas avots. Kā arī jāpievērš uzmanība sev tuviem cilvēkiem un kolēģiem.
"Mums ir jākļūst vienam pret otru daudz iejūtīgākiem un redzīgākiem. Ir jāapzinās, ka mantiskās problēmas ir pārejošas, bet veselības problēmām var būt neatgriezeniskas sekas. Un, protams, jebkuram no mums ir jābūt ne tikai savas ekonomiskās krīzes plānam, bet arī veselības plānam. Piemēram, daudzās Eiropas valstīs cilvēki reizi gadā veic ikgadējo veselības "check up" vai veselības pārbaudi, kad cilvēka veselību pārbauda vairāki speciālisti. Tādejādi savlaicīgi konstatējot jebkuras "novirzes no normas" un tās operatīvi novēršot," stāsta S. Dauškane - Platace.
Veselības klīnikas vadītāja uzskata, ka tieši šobrīd ir pastiprināti jārunā par šo problēmu. Jo, ja cilvēki, kuri jau tā ir sapratuši, ka viņu dzīvē ir mainījušās prioritātes un visiem spēkiem mēģina glābt biznesu un ģimeni no krīzes, katru dienu dzird un lasa par vispasaules ekonomisko krīzi, tad viņu emocionālais stāvoklis kļūst tikai sliktāks.
"Uzskatu, ka pašreizējā situācija grūti izsvērt, cik daudzi fakti ir objektīvi un kas no pasaulē un Latvijā notiekošā vērtējams kā subjektīva nedrošības sajūta un bailes.
Tāpēc šobrīd būtiski ir maksimāli pozitīvi domāt un rūpēties par savu emocionālo un fizisko veselību, lai krīzi pārdzīvotu," S. Dauškane – Platace.

Informācijai: Zinātniski pierādīts, ka mūsu rīcību un lēmumu pieņemšanu vada nevis prāts un racionālie apsvērumi, bet gan emocijas un sajūtas. Tāpēc cilvēkiem tiek ieteikts maksimāli domāt, runāt un darīt pozitīvo.

Informāciju sniedza:
Veselības klīnikas Premium Medical
Valdes priekšsēdētāja
Signe Dauškane – Platace