Centieni mainīt aptieku darbību regulējošos noteikumus Latvijā faktiski iznīcinās mazo un vidējo aptieku darbību, ļaujot plašāku vaļu jau tā spēcīgajām, lielajām aptieku ķēdēm, uzskata Latvijas Farmaceitu biedrība.

Tirgus liberalizācijas rezultātā cietīs ne tikai farmaceiti, bet arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju, īpaši lauku reģionos, kur zāļu un farmaceitu pieejamība būtiski mazināsies, tāpat var prognozēt zāļu cenu kāpumu, veselības portālam medicine.lv skaidro Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde.

Latvijas Farmaceitu biedrības biedros satraukumu izraisījusi prasība, ko LR Satversmes tiesai it kā savu interešu realizācijai iesnieguši daži farmaceiti. Prasības iesniedzēji uzskata, ka pastāvošās normas liedz viņiem izveidot savu aptieku tieši tādēļ, ka noteikti ierobežojumi aptieku atrašanās vietām.

K. Blumfelde norāda: "Teju ikviena farmaceita sapnis ir izveidot un uzturēt savu aptieku. Tas ir arī mans sapnis. Tomēr jāsaprot realitāte, un tas, ka vispirms nepieciešami daudzi un dažādi uzlabojumi aptieku darbības vides sakārtošanā, nevis vienkārša aptieku izvietojumu ierobežojošo kritēriju atcelšana, uz ko mudina prasību iesniegušie kolēģi. Kritēriju atcelšana iniciēs tikai haosu, radot risku, ka patlaban 1/3 Latvijas farmaceitiem piederošā aptieku daļa tiks izstumta no tirgus un veicinot mazo un vidējo uzņēmumu bankrotus. Mazās aptiekas nespēs konkurēt ar milžiem. Sekas būs farmaceitiskās aprūpes un medikamentu pieejamības pasliktināšanās iedzīvotājiem. Realizējot jebkuras reformas ir jāizvērtē ieguvumi un iespējamie riski. Kāds varētu būt ieguvums šajā gadījumā – farmaceiti masveidā varēs atvērt labās vietās aptiekas, iedzīvotāji iegūs augstākas kvalitātes pakalpojumus, samazināsies zāļu cenas? Diezin vai."

Daudzviet ārpus lielajām pilsētām mazās aptiekas nodrošina iespēju iegādāties zāles tiem iedzīvotājiem, kas nevar viegli tikt līdz pilsētām, kuru ienākumi ir minimāli, kā arī kuru veselības stāvoklis neļauj nokļūt līdz pilsētām. Zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamību šeit nodrošina mazās aptiekas, kas atrodas pagastu centros vai arī aptieku filiāles, kuras izveidojušas aptiekas, kas darbojas tuvumā esošajā pilsētā. Farmaceiti šajās aptiekās jau šobrīd cīnās par savu uzņēmumu pastāvēšanu. Tirgu atverot un konkurencei vēl paaugstinoties, mazajām aptiekām nāksies beigt savu darbību vai arī slēgt savas filiāles, atstājot lauku iedzīvotājus bez pieejas zālēm un farmaceita pakalpojumiem. Aptieku ķēdes neveido un neveidos arī nākotnē laukos aptiekas vai to filiāles, jo tas ir finansiāli neizdevīgi, stāsta Latvijas Farmaceitu biedrība

Viena no farmaceitēm, kam patlaban pieder aptiekas Limbažos un Staicelē – Ilona Rūķe, uzskata: "Ja dažu farmaceitu nepārdomāto un neizsvērto sūdzību Satversmes tiesa pieņems un vēlāk pat apmierinās, tad tas radīs lielas problēmas visiem tiem farmaceitiem, kam pieder individuālās aptiekas. Konkurences cīņa ar lielajām aptieku ķēdēm kļūs tik sīva, ka mazajiem nāksies padoties." I. Rūķe norāda arī uz to, ka šobrīd virzītās reformas labumu nesīs tikai un vienīgi lielajiem tirgus spēlētājiem – "viņi varēs gan paplašināt savus esošos tirgus, gan pārpirkt mazo aptieku darbiniekus, un viņiem nerūp ne lauku iedzīvotājs, ne aptiekas atrašanās vieta – būtiska ir peļņa. Savukārt labāk pelnīt var pilsētās, tādēļ tirgus atvēršana ir tik pievilcīga lielajiem uzņēmumiem. Pilsētās koncentrēsies aptiekas - lauki paliks tukši. Mēs šeit laukos tomēr dzīvojam. Līdzekļu klientiem ir tik, cik ir – daudziem varbūt pietiek zālēm, pērkot tās pa daļām, bet nepietiks transportam, lai dotos uz pilsētu aptiekām iepirkties. Lauku iedzīvotājiem ir svarīga sava farmaceita pakalpojumu pieejamība un sniegtais atbalsts šeit, uz vietas. Mēs savukārt cenšamies darīt visu, lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas labāku servisu tuvāk viņu dzīvesvietai - sagādātu nepieciešamās zāles, konsultētu, uzklausītu problēmas un nepieciešamības gadījumā sūtītu pie ārsta. Laukos farmaceits ļoti labi pazīst savus klientus un zina par visām veselības problēmām, un tas ir ļoti svarīgi kvalitatīvai konsultācijai."

Vidēji Eiropas Savienībā (ES) ir 3200 iedzīvotāju uz vienu aptieku. Optimālais skaits būtu 4000, lai aptieka varētu nodrošināt plašu kvalitatīvu pakalpojumu klāstu, rūpēties par saviem apmeklētājiem, piedāvājot dažādas veselības veicināšanas aktivitātes un arī attīstīties.

2013. gadā Latvijā bija 2500 iedzīvotāji uz vienu aptieku, kas ir visai tālu no vidējā ES un optimālā rādītāja. Latvijas ieņem 20.vietu ES iedzīvotāju skaita ziņā uz vienu aptieku, nedaudz vairāk – ap 2 800 ir Igaunijai un Slovākijai, nedaudz mazāk – ap 2 200 Lietuvai, Spānijai. Taču salīdzinājumam, piemēram, Zviedrijā tie ir aptuveni 8000, bet Dānijā - 17 000 iedzīvotāji uz vienu aptieku (ABDA, German Pharmacies Figures Data Facts 2013). Palielinoties aptieku skaitam šis rādītājs kļūs vēl zemāks. Tas nozīmēs, ka aptieka, lai izdzīvotu būs spiesta likt maksimālus uzcenojumus visām precēm, to skaitā arī zālēm. To, ka zāļu cenas var celties, ir pierādījuši tirgus liberalizācijas fakti Skandināvijā, Ungārijā u.c.

"Latvijā, pateicoties tirgus pārsātinātībai, ir daudz aptieku, kas tikai "velk dzīvību". Problēmas rada arī farmācijas speciālistu trūkums, jo jaunie nevēlas strādāt aptiekās, netiek attīstīti aptieku pakalpojumi. Joma ne tikai nevar attīstīties, bet faktiski regresē. Tajā pat laikā aptieku ķēdēm ir lielāks finansiālās "drošības spilvens", un to resursi tirgus liberalizācijas gadījumā ļaus strauji un neierobežoti paplašināt uzņēmējdarbību un vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas, kas, pateicoties tirgus piesātinājumam, diemžēl nozīmēs mazo un vidējo aptieku norietu. Tirgū varēs ienākt jauni komersanti, kuri varēs ieguldīt aptiekās citās komercjomās nopelnītos līdzekļus, tādējādi veidojot jaunas aptieku ķēdes. Kur šajā scenārijā paliek farmaceits ar savu vēlmi atvērt aptieku? Turpat kur šodien – mazapdzīvotās lauku teritorijās. Pirms veikt tik būtiskas reformas tik reglamentētā jomā, kāda ir aptieku darbība, ir veicama rinda priekšdarbu – piemēram, aptiekas statusa maiņa no mazumtirdzniecības uzņēmuma uz pakalpojumus sniedzošu, jāveido pāreja no konkurences ar cenu uz konkurenci ar pakalpojumiem, jānostiprina speciālista – farmaceita loma aptiekā, viņa neatkarība lēmumu pieņemšanā, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem utt. līdzīgi kā citās ES valstīs," uzskata K. Blumfelde, papildinot, ka "tieši tāpēc ceram un ticam, ka Satversmes tiesa pieņems lēmumu atbildīgi izvērtējot iespējamās sekas."