Latvijas ārsti izstrādā Baltijā pirmo smēķēšanas atmešanas programmu 

Latvijas ārsti asoc. prof., alergologa, pneimonologa Māra Bukovska vadībā ir izstrādājuši Baltijas valstīs pirmo specializēto smēķēšanas atmešanas programmu. Tā ir veidota ņemot vērā citu Eiropas valstu un ASV klīniku pieredzi, kur šādas programmas darbojas jau ilgāku laiku un uzrāda labus rezultātus.  

Programmas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pārtraukt smēķēšanu, izmantojot individuālu, zinātniski pamatotu pieeju ar medicīnisku un psiholoģisku atbalstu. Smēķēšanas atmešanas ārstēšanas process notiek vairākos posmos, un veiksmīgai smēķēšanas atmešanai tiek izmantota kombinēta pieeju – gan psiholoģiskais un terapeitiskais, gan medikamentu atbalsts.  

Ārsti atzīst, ka interese par jauno smēķēšanas atmešanas programmu Latvijā ir augsta un jau ir sākuši pieteikties pirmie pacienti.  

Smēķēšanas atmešanas programma sastāv no vairākām vizītēm un pastāvīga atbalsta atmešanas procesa laikā. Sākotnēji tiek izvērtēta pacienta atkarības pakāpe, atmešanas gatavība un medikamentozās terapijas nepieciešamība. Katram pacientam tiek sastādīts individuāls smēķēšanas atmešanas plāns, kas ietvers konkrētus mērķus, sasniedzamos rezultātus un augstu individuālās motivācijas uzturēšanu. Programmas dalībniekiem pēc nepieciešamības tiek nodrošināts arī attālināts (Whatsapp) atbalsts, lai palīdzētu uzturēt augstu motivāciju, kā arī sniegtu konkrētus padomus kritiskos brīžos.  

Medicīnas zinātņu doktors, alergologs un pneimonologs Māris Bukovskis uzsver: “Lai arī Latvijā ir salīdzinoši augsts smēķētāju skaits – regulāri smēķē apmēram trešā daļa iedzīvotāju, savukārt neregulāri smēķē aptuveni 37% –, tomēr līdz šim pie mums nebija daudz iespēju, kur smēķētājiem vērsties pēc palīdzības. Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem šādas jaunas programmas izveidošanai, jo ASV un daudzās Eiropas valstīs līdzīgas programmas un klīnikas jau veiksmīgi darbojas gadiem.” 

Profesors arī norāda, ka cigarešu smēķēšanas radītās sekas ir nozīmīgs slogs Latvijas veselības aprūpes sistēmai. Ja 2000. gadā Latvijā ar smēķēšanu saistītām slimībām tika īpaši piešķirti 24 miljoni eiro jeb 8,1 % no veselības aprūpes budžeta (56% sirds un asinsvadu slimībām, 12% plaušu vēzim un 5% citiem vēža veidiem), tad 2014. gadā ar smēķēšanu saistīto slimību ārstēšanai izmaksas jau bija pieaugušas līdz 79,3 miljoniem eiro. Un ar katru gadu izmaksas turpina tikai palielināties. 

Jāņem vērā arī fakts, ka smēķētāji mirst un sāk ciest no ar novecošanu saistītām slimībām vidēji desmit līdz divdesmit gadus agrāk nekā nesmēķētāji. Smēķēšanas saslimstības un mirstības tiešās un netiešās izmaksas pasaulē ir 1,8% no pasaules kopprodukta jeb 1,85 triljoni ASV dolāru gadā (salīdzinoši tas ir Spānijas un Austrālijas kopprodukts).  

Galvenais negatīvo seku cēlonis ir cigarešu dūmi. Vienā dūmā ir 941kvintiljons molekulu un 69 kancerogēni, kas pierādīti izraisa dažādas onkoloģiskas slimības, tajā skaitā plaušu vēzi. “Ņemot vērā smēķēšanas plašo izplatību un ietekmi uz veselību, cigaretes varam pamatoti uzskatīt par relatīvi visnozīmīgāko cilvēkiem pieejamo indīgo vielu apkopojumu,” norāda M. Bukovksis.  

Viņam piekrīt arī ģimenes ārste, pediatre Gerda Lielause: “Neviena cita izplatīta primārās aprūpes problēma nav tik letāla – līdz pat 50% pieaugušo tabakas lietotāju mirst priekšlaicīgi. Šim letālajam un atkarību izraisošajam neiroloģiskajam traucējumam ir nepieciešama medicīniska ārstēšana, kas apvieno efektīvas psiholoģiskas (psihiatriskas) un farmakoloģiskas alternatīvas, lai sasniegtu augstāku atturēšanas līmeni.”  

Viena no valstīm, kas visvairāk ir pētījusi smēķētāju ieradumus ir ASV un šīs valsts dati parāda, ka 70% smēķētāju vēlas atmest un 44,2% katru gadu mēģina atmest smēķēšanu. Tomēr tikai aptuveni 7% kļūst brīvi no tabakas bez profesionālas palīdzības. Līdzšinējā pieredze un pētījumi parāda, ka lielākajai daļai smēķētāju ir nepieciešama profesionāla palīdzība. Gandrīz 70% no visiem tabakas lietotājiem katru gadu vismaz vienu reizi apmeklē veselības aprūpes speciālistu, tomēr tikai 39% ziņoja, ka viņiem tiek piedāvāta palīdzība konsultāciju vai medikamentu veidā. Tātad tiek palaistas garām ļoti daudz iespējas palīdzēt smēķētājiem atmest, secina G. Lielause.  

Viņa gan norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā šajā jomā ir ievērojam attīstība, un daudzas tabakas lietošanas un nikotīna atkarības terapijas ir pierādījušas savu pamatotību un izmaksu efektivitāti. Vislabākie rezultāti ir grupu nodarbībām apvienojumā ar farmakoloģisko ārstēšanu. Pateicoties šādai kompleksai pieejai smēķēšanu gada laikā izdodas atmest pat 25–35%, pauž G. Lielause. 

Ņemot šos rezultātus sabiedrības veselības vēstījumam smēķētājiem būtu jāmaina no “atmetiet smēķēšanu paši” uz “saņemiet palīdzību no veselības aprūpes speciālista”, jo atmešanas rādītāji viena gada laikā dubultojas pat ar īslaicīgām metodēm, ja smēķētāji izmanto speciālistu palīdzību, uzsver G. Lielause. Viņa arī atzīst, ka ģimenes ārstiem būtu jāiesaistās daudz vairāk un jāsniedz skaidrs vēstījums pacientiem par to, kāpēc ir svarīgi atmest smēķēšanu, un jāpiedāvā plāns, kas ietvertu farmakoterapiju un konsultācijas, vai kādu citu atbalstu abstinences simptomu pārvaldībai.  

Psihiatrs un psihoterapeits Gints Polis, stāstot par jauno programmu norāda: “Mērķauditorija būtībā ir aptuveni 30% jeb apmēram 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuri regulāri smēķē. Un, pat ja tikai 10% no viņiem izdotos palīdzēt, tas ir ievērojams skaits, kuru dēļ ir vērts cīnīties. Palīdzēt varam izmantojot ļoti daudzveidīgas terapeitiskās pieejas un dažādus rakursus, lai atrastu katram smēķētājam savu individuālo pieeju, atbilstoši viņa vēlmēm un iekšējai gatavībai.” 

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas datiem, pasaulē kopumā smēķē aptuveni 1,1 miljards cilvēku, tajā skaitā apmēram 32% vīriešu un 7% sieviešu. Katru gadu smēķēšanas izraisītu slimību dēļ pasaulē mirst aptuveni 6 miljoni cilvēku.  

Baltijā pirmā specializētā smēķēšanas atmešanas programma Premium Quit pacientiem šobrīd ir pieejama klīnikas Premium Medical paspārnē.