Latvija var zaudēt 5 miljonus latu lielu ES finansējumu
Laikus neapgūstot 2004.-2006.gada ES fondu finansējumu, Latvija var zaudēt aptuveni piecus miljonus latu, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze atzinis īpašu uzdevumu ministru ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks.
Ministrs tomēr atzinis, ka šis skaitlis ir aptuvens. "Mēs darām visu, lai naudas apguves procents būtu pēc iespējas augstāks. Pieļauju, ka neapgūsim dažus procentus ES fondu naudas. Bet šīs lietas jāskatās salīdzinājumā ar citām valstīm. Retai valstij izdodas apgūt tuvu pie 100%. Īrijai tas ir izdevies."
Normunds Broks skaidro, ka lielākajai daļai ES projektu īstenošanas beigu termiņš ir šā gada augusta beigas, bet daļai lielo projektu valdība ir iedevusi pagarinājumu līdz oktobra beigām. "Līdz gada vidum ir izmaksāti 76% ES fondu finansējuma, vēl ap 10% ir procesā. Ņemot vērā tos dokumentus, kas ir procesā, ES fondu naudas apguves procents pašlaik ir starp 85 un 90."
"Šobrīd vēl neviena ministrija mums nav atzinusies, ka ES nauda netiks apgūta", Latvijas Avīzei teicis Normunds Broks. "Mēs esam identificējuši riskantos pasākumus, kur varētu būt problēmas. Daudzos gadījumos ir objektīvi iemesli, piemēram, mainījusies ekonomiskā situācija. Dažos gadījumos pieviļ bankas, nepiešķirot kredītus, gadās, ka pieviļ būvnieki vai piegādātāji."
Ministrs noliedz, ka situācija ar ES fondu apguvi būtu kritiska. "Noteikumu apstiprināšana notiek nepārtraukti un paredzu, ka līdz gada beigām lielākā daļa nepadarīto darbu būs izpildīti. Jāteic, ka pati noteikumu apstiprināšanas gaita ir smagnēja. Atgādināšu, ka tikai 2007. gada beigās valdība apstiprināja jaunā perioda ES fondu apguves stratēģiskos dokumentus, kas ir pamats ES naudas piešķiršanas kritēriju izstrādei. Pēc kritēriju sagatavošanas nozaru ministrijas var sagatavot valdības noteikumus, kas ir nopietni jāizdiskutē gan valdībā, gan ar sociālajiem partneriem."
Tomēr intervijas beigās Normunds Broks atzinis, ka ES fondu apguves sistēma Latvijā ir pārāk komplicēta. "Neapšaubāmi, sistēma ir komplicēta, esam radījuši lielu administratīvo slogu. Kaut ko mainīt mēs varam, tikai apgūstot jaunā perioda naudu. Tādēļ arī jaunajā periodā esam veikuši kardinālas izmaiņas. Iepriekšējā periodā bez ES fondu uzraudzības komitejas darbojās vēl arī vadības komiteja, bet tagad šādas komitejas vairs nav. Iepriekšējā periodā projektu vērtēja gadu un dažkārt pat vēl ilgāk, šobrīd jau Struktūrfondu likumā ir iestrādāts, ka projektu vērtēšana nevar notikt ilgāk par trim mēnešiem. Esam centušies mazināt arī iesniedzamo dokumentu apjomu, turklāt dažās aktivitātēs dokumentus varēs iesniegt arī elektroniski."
Saeimas ES informācijas centrs
