Latvijā trūkst ārstnieciskās jāšanas speciālistu; apmācību iespēju nav
Latvijā ir tikai padsmit reitterapijas jeb ārstnieciskās jāšanas speciālistu, savukārt viņu pakalpojumi ir vajadzīgi vairākiem simtiem cilvēku, aģentūrai LETA pastāstīja Jauno jātnieku skolas (JJS) pārstāve Zane Ģīle.
Apgūt reitterapiju un iegūt reitterapijas instruktora sertifikātu Latvijā nav iespējams jau vairākus gadus, tāpat arī sertificēt reitterapijas zirgus, norādīja Ģīle. Pēdējie reitterapijas kursi Latvijā esot notikuši 2004.gadā.
JJS rosina pieņemt pagaidu risinājumu, lai Latvijā drīzumā būtu vairāk strādājošu reitterapijas instruktoru un oficiāli atzītas vietas, kur šī ārstniecības metode būtu pieejama pacientiem.
Viena no retajām vietām Latvijā, kas piedāvā reitterapijas speciālistu pakalpojumus ir Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) "Vaivari", kur 2011.gadā atklāts reitterapijas komplekss.
NRC "Vaivari" vadītāja Anda Nulle aģentūrai LETA pastāstīja, ka šobrīd centrā reitterapijas speciālistu pietiek, tomēr drīzumā varētu izjust to trūkumu, jo nav sakārtota izglītības sistēma, kur šāda veida speciālisti iegūtu attiecīgo kvalifikāciju.
Ārstniecības likums nosaka, ka reitterapeits ir ārstniecības persona, kura ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību, tomēr neviena Latvijas augstskola nepiedāvā reitterapeitu izglītības programmu.
Nulle uzskata, ka šis jautājums drīzumā jārisina Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju un Reitterapeitu asociāciju.
JJS rīcībā ir informācija, ka Rīgas Stradiņa universitāte apsver iespēju atjaunot programmu studentiem, kas vēlas apgūt reitterapeita specialitāti.
Reitterapija ir ārstēšanas metode, kurā galvenais dziednieks ir zirgs, norāda speciālisti. Tā ietver sevī problēmu risināšanu medicīniskā, psiholoģiskā un sociālā rehabilitācijā.
Kad zirga ritmiskās kustības un siltums pāriet uz pacientu, notiek pastāvīga jātnieka muskulatūras trenēšana, muskuļu tonusa normalizēšana, tiek stimulēta normāla kustība un paaugstinās tās aktivitāte, uzlabojas koordinācija, balanss un līdzsvars, notiek gaitas stimulēšana un trenēšana, tiek veicināta slimnieka pašcieņa, paškontrole un neatkarība.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Paolo Camera
